«Darba līdz ausīm». Kā privātā medicīna nopelnījusi ar Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Gandrīz 26 miljoni eiro – tāds bija “E. Gulbja laboratorijas” apgrozījums veiksmīgajā un mierīgajā 2019. gadā. Bet 2020. – “kovida” – gadā bija jauns rekords – 40 miljoni, Rus.lsm.lv uzzināja uzņēmumā. No tiem apmēram ceturtā daļa – pateicoties Covid-19 testiem. “Tas ir nenormāls darbs,” saka kompānijas valdes locekle Sandra Dimante. Bažas, kādas privātajai medicīnai par savu biznesu bija pavasarī, izrādījušās drīzāk veltīgas, bet kādam “kovids” kļuvis par tramplīnu uz rekordlielu izaugsmi.

ĪSUMĀ:

“Lielākie riski sabiedrībai var būt no koronavīrusa sanitārās krīzes un Latvijas valdības voluntāriem lēmumiem veselības budžeta sfērā,” tā 2020. gada perspektīvu “E. Gulbja laboratorijas” vadība vērtējā aprīlī publiskotajā finanšu pārskatā, tas bija pandēmijas pirmā pacēluma karstumā. Tobrīd satraukumam par savu biznesu bija pamats – martā un aprīlī valdība noteica virkni pagaidu ierobežojumu, tostarp privātās medicīnas pakalpojumiem.

Tomēr galu galā “E. Gulbja laboratorija”, kā arī konkurējošā “Centrālā laboratorija” kļuva par vienām no galvenajām Covid-19 laika labuma guvējām savā nozarē. Un pilnīgi pelnīti: tās varēja piedāvāt to, kā nebija valstij, – sazarotu punktu tīklu, kuros var nodot paraugus analīzēm. Kā arī to, kā valstij bija maz, – mobilās brigādes un loģistiku, lai ņemtu paraugus analīzēm mājās visā Latvijā. 

“E. Gulbja laboratorija” un “Centrālā laboratorija”. Apmēram 20 miljoni eiro par Covid-19 testiem

”E. Gulbja laboratorija” ir līderis medicīnisko analīžu tirgū Latvijā. Vairākos pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums stabili pieaug par 3-4 miljoniem eiro gadā. 2019. gadā kompānija sniedza pakalpojumus par 25,8 miljoniem eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir kāpums par 19%. Aug arī peļņa: 2017. gadā tā bija divi miljoni eiro, 2018. gadā – 2,8 miljoni eiro, 2019. gadā – 4,47 miljoni eiro.

Galvenais konkurents – “Centrālā laboratorija”, kuru aktīvi attīsta un atbalsta medicīnas un farmācijas holdings “Repharm”, – tirgū ir “agresīvā iedzinēja” lomā. Piecos gados uzņēmumam izdevies divkāršot apgrozījumu. 2019. gadā apgrozījums sasniedza 16 miljonus eiro, bet peļņa – 2,3 miljonus eiro.

Finanšu rādītājus par 2020. gadu abi uzņēmumi vēl nav publiskojuši. Taču, kā Rus.lsm.lv pastāstīja “E. Gulbja laboratorijas” valdes locekle Sandra Dimante, pēc provizoriskām aplēsēm  apgrozījums pagājušajā gadā bijis 40 miljoni eiro – tas ir jauns vēsturiskais rekords. Turklāt apmēram ceturtdaļa apgrozījuma gūta, pateicoties tikai Covid-19 testiem. Šādu ainu Rus.lsm.lv apstiprināja arī Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas pārvalda “maciņu”, no kura valsts apmaksā pakalpojumus, kurus pasūta privātajām medicīnas iestādēm.

Covid-19 analīžu veikšana laboratorijā
Covid-19 analīžu veikšana laboratorijā

Pēc NVD datiem, kopējais valsts apmaksāto Covid-19 laboratorijas izmeklējumu skaits no marta līdz novembrim bijis 932,5 tūkstoši, bet to finansējums – 23,4 miljoni eiro. Vairāk nekā divas trešdaļas šī darba veikušas “E. Gulbja laboratorija” un “Centrālā laboratorija” – attiecīgi 402 un 347 tūkstošus izmeklējumu. Valsts finansējums – attiecīgi 9,2 miljoni eiro un 8,6 miljoni eiro. Datu par decembri pagaidām nav, taču var pieņemt, ka gada laikā abas kompānijas kopā par Covid-19 testiem saņēmušas apmēram 20 miljonus eiro.

Salīdzinājumam: valsts iestādes – Nacionālā references laboratorija Austrumu slimnīcā un institūts BIOR – kopā veikušas 165 tūkstošus testu par summu 5,3 miljoni eiro. Par peļņas normu, kāda par “kovida” analīzēm pienākas privātajām klīnikām, ierēdņi pastāstīt nevarēja.

“Darba līdz ausīm,” uz jautājumu par Covid-19 ietekmi uz biznesu atbild “E. Gulbja laboratorijas” valdes locekle Sandra Dimante. “Bet tas ir nenormāls darbs. Jau gribas, lai tas viss beigtos.”

Ieņēmumi par analīzēm jaunā koronavīrusa noteikšanai, pēc Dimantes sacītā, “nav slikti”, taču bijuši arī papildu izdevumi – pieņemti darbā 80 cilvēki “kovida” analīžu veikšanai. Testu cenas gada laikā būtiski mainījušās, saka Dimante: “Sākotnēji tie maksāja ļoti dārgi tāpēc, ka vispār reaģentu nebija, tie bija jāved pa nezin kādiem ceļiem. Pēdējās aktuālās cenas par maksu ir 53 eiro nazālajam un 37 eiro — siekalu testam. Par maksu bija apmēram 10% no kopējā kovidtestu apjoma, 90% — ar valsts finansējumu. Valsts maksā krietni mazāk.” (Spriežot pēc NVD datiem, viens tests valstij vidēji izmaksā apmēram 25 eiro – S.P.)

No galvenā ar “cilvēcisko faktoru” saistītā riska – saslimšanas ar Covid-19 personāla vidū – uzņēmumam izdevies izvairīties visu pagājušo gadu. Pirmais darbinieks saslimis tikai decembra pēdējās dienās. Janvāra sākumā saslimis otrais (no kopumā 380 uzņēmumā strādājošajiem).

“Mana pieredze rāda, ka laboratorijā saslimt gandrīz nav iespējams. Neatkarīgi no tā, vai klients nāk uz parastām analīzēm vai uz Covid-19 analīzēm, — mēs viņu uztveram kā inficētu. Līdz ar to piesardzība, telpu vēdināšana, dezinfekcija — viss ir darīts rūpīgi,”  saka valdes locekle.

Apmēram tāda pati situācija ar inficēšanos ir “Centrālajā laboratorijā” – pirmie darbinieki ar Covid-19 saslima novembrī, turklāt, pēc vadības teiktā, neviens no tiem, kas strādājis ar pacientiem, kuri inficēti ar jauno koronavīrusu, nav inficējies savā darba vietā.

“Centrālās laboratorijas” vadība jautājuma finansiālo pusi nekomentēja.

“Martā “Centrālā laboratorija” bija valstī vienīgā laboratorija, kas varēja nodrošināt paraugu ņemšanu SARS-Cov-2 analīzēm pacientu mājās. Paraugus analīzēm mūsu mobilās brigādes ņēma gan Rīgā, gan pašos attālākajos reģionos. Tas ļāva atslogot neatliekamās medicīniskās palīdzības resursus, jo tās uzdevums ir sniegt palīdzību un  glābt dzīvības, nevis transportēt analīžu paraugus,” saka “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Aprīlī “Centrālā laboratorija” kļuva par nacionālās “kovida” telefonlīnijas (8303) operatoru, un strādājošu zvanu centru privātais bizness noorganizēja diennakts laikā, norāda Lapiņa. Septembrī šo funkciju pārņēma Austrumu slimnīca.

“Esam parādījuši, ka spējam ļoti ātri reaģēt un varam atļauties uzņemties arī finansiālu risku, realizējot pakalpojumus, kurus valsts šobrīd vēl neapmaksā un nav zināms, kad apmaksās. Laboratorija spēja dažu dienu laikā atvērt mobilos punktus un šobrīd strādā nepārtraukti režīmā 24/7,” saka uzņēmuma vadītāja.

Klīnikām pavasaris bija smags. Bet gads kopumā nebija slikts

Pasaules Veselības organizācija 11. martā atzina SARS-Cov-2 epidēmiju par pandēmiju. Nākamajā dienā, 12. martā, Latvijas valdība paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu. Starp pasākumiem bija arī ierobežojumi medicīnas iestāžu darbam.

Covid-19 paraugi analīžu veikšanas laboratorijā
Covid-19 paraugi analīžu veikšanas laboratorijā

“2020. gads sākās ļoti labi, ar lielu pieaugumu. Tad parādījās “kovids” – un viss kļuva slikti. Bedre. Pavasarī slēdza gandrīz visu, [poliklīnikās] maz kas vairs palika,” atceras lielākā klīniku operatora “Veselības centrs 4”, kura apgrozījums 2019. gadā bija 23,5 miljoni eiro, vadītājs un līdzīpašnieks Māris Rēvalds. “Pēc tam režīms pakāpeniski tika mīkstināts.”

“Situācija bija smaga. Marta beigās un visu aprīli mums bija aizliegts strādāt. Retie izņēmumi bija ģimenes ārsti, kā arī atsevišķi speciālisti un procedūras,” piebilst akciju sabiedrības “Latvijas Jūras medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs un bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Uzņēmumam Rīgā pieder vairākas poliklīnikas un slimnīcas, apgrozījums 2019. gadā – 7,2 miljoni eiro.

Tomēr kopumā gada rezultāti neizskatās tik slikti, kā šķita pavasarī.

“Cilvēki vasaras sezonā gandrīz neizbrauca no Latvijas. Nauda, kas agrāk tika tērēta ceļojumiem, palika valstī, un daudzi nolēma uzlabot veselību vai skaistumu. Viss bija labi arī septembrī-oktobrī, bet no novembra vidus – otrais inficēšanās pacēlums valstī. Un mūsu apgriezieni atkal gāja uz leju. Tostarp arī tāpēc, ka iziet no ierindas personāls. Domāju, ka 2020. gads pēc apgrozījuma būs apmēram tāds pats kā 2019., bet peļņa būs nedaudz mazāka,” saka Māris Rēvalds.

Līdzīgi novērojumi ir arī Birkam. Pavasarī piespiedu kārtā noteiktos stingros ierobežojumus valsts kompensēja ar dīkstāves pabalstiem. Sākot no vasaras, pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem palielinājās. Rezultātā, spriežot pēc biržā “Nasdaq Riga” publiskotā “Latvijas Jūras medicīnas centra” pārskata par deviņiem mēnešiem (.pdf), apgrozījumu izdevies noturēt apmēram 2019. gada līmenī, bet peļņa pat palielinājusies četras reizes.

Slimnīcās vairāk tusējas jeb kāpēc iziet no ierindas ārsti

Pēc Rēvalda vārdiem, darbinieki uz laiku tiek zaudēti vairāku iemeslu dēļ. Tie, kuri ir riska grupā vecuma dēļ, nereti ņem bezalgas atvaļinājumus vai, ja paši ir noteicēji pār savu darba laiku, vienkārši izsvītro sevi no sistēmas. Pēc Rus.lsm.lv nesistemātiskiem novērojumiem, šāda situācija nereti ir ar ģimenes ārstiem, īpaši tiem, kuri ir jau gados: pierakstīšanās uz pieņemšanu klātienē tiek pārtraukta. Ja beigušās zāles, noformēt elektroniskās receptes var pa tālruni.

Otrā grupa no ierindas izgājušo – tie, kuri saslimst, kā arī tie, kuriem bijis kontakts ar saslimušajiem. “Mums 80% gadījumu saslimušie vai kontaktpersonas personāla vidū ir, kad “kovids” pie mums atnāk no valsts slimnīcām,” saka Rēvalds. “Un tikai 20% gadījumu sākotnējā inficēšanās notikusi pie mums. Galvenokārt tie bijuši ģimenes ārsti.

Liela loma ir tam, ka daudzi mūsu ārsti paralēli strādā [valsts] slimnīcās, – diemžēl tur situāciju grūtāk kontrolēt.”

Turklāt valsts slimnīcas Covid-19 laikos nereti pieprasa, lai to ārsti nestrādātu citās vietās, piebilst “Veselības centra 4” vadītājs: “Šis jautājums ir aktuāls kopš vasaras. Ārkārtējās situācijas režīma īpatnība mūsu nozarē ir tāda, ka slimnīcu vadītāji var apiet atsevišķas Darba likuma normas, neatļaut ārstiem iet atvaļinājumā vai strādāt citās vietās. Taču mēs redzam, ka “kovida” trafiks iet nevis no mums uz slimnīcām, bet no slimnīcām pie mums. Iemesli? Domāju, tur personāls vairāk kontaktējas cits ar citu. Tas ir slikts vārds, taču vairāk tusējas. Mēs pie sevis to ļoti konkrēti esam aizlieguši – nekādas kopīgas laika pavadīšanas personāla istabās, nekādu kopīgu maltīšu.”

Kad pacienti nenāk

Daļa pacientu vīrusa izplatīšanās laikā ir piesardzīgi un nolemj neiet pie ārsta, tāpēc dažas rindas kļuvušas īsākas. “Turklāt ir daudzi gadījumi, kad tā nav iepriekšēja atteikšanās no vizītēm. Cilvēki vienkārši neatnāk, un viss. Pat neapgrūtina sevi, lai brīdinātu ārstu,” saka Rēvalds.

“Pie mums šī tendence, [kad vairāk nenāk], parādījās novembrī,” apstiprina “Latvijas Jūras medicīnas centra” vadītājs Jānis Birks. “Cilvēki drošības apsvērumu dēļ nolēmuši palikt mājās. Turklāt biežāk neatnāk uz valsts apmaksātām vizītēm vai procedūrām. Iespējams, neuzskata tās par pietiekami aktuālām. Uz maksas konsultācijām pacienti nāk kārtīgāk.”

Notiek arī klientu aizplūšana. Pēc “Veselības centra 4” vadītāja novērojumiem, atsevišķās medicīnas jomās kļuvis mazāk slimnieku.

“Cīņa ar “kovidu” – tā vienlaikus ir arī cīņa ar gripu, kuras decembrī būtībā nebija. “LORiem” – ausu-kakla-deguna speciālistiem – visās klīnikās, ne tikai pie mums, ļoti strauji kritās apmeklējums. Ar tādām kaitēm cilvēki tagad gandrīz vairs neslimo. Turklāt kļuvis mazāk traumu, jo cilvēki dzīvo mazāk aktīvi. Bet, no otras puses, ir onkoloģiskās saslimšanas – un šajā ziņā viss ir ļoti slikti. Piemēram, mēs redzam, kā gada beigās kritās krūts vēža skrīninga apmeklējuma skaitļi, sievietes nenāca uz mamogrāfiju, uz dažādiem plānotajiem izmeklējumiem. Bet, kad atnāk, mēs redzam onkoloģiskā procesa attīstību. Gastroenterologi teic, ka “uzlēcis” taisnās zarnas vēža [gadījumu] skaits. Tostarp tāpēc, ka pavasarī valdība visai nozarei uz pāris mēnešiem sarīkoja “lokdaunu”. Sākumā vispār visu slēdza, pēc tam režīmu pakāpeniski mīkstināja, tieši kad sākās diskusija, kāpēc cilvēkus nelaiž uz onkoloģisko slimību skrīningu. Un, lūk, tās diagnozes, kuras netika noteiktas pavasarī, tika noteiktas rudenī un ziemā. Un dažkārt vēzis jau ir ielaists.”

To pašu saka arī “Latvijas Jūras medicīnas centra” vadītājs Birks: “Tagad mums nav aizliegts strādāt – atšķirībā no pavasara, lai gan situācija ar “kovidu” pēdējos mēnešos ir smagāka nekā pavasarī. Tā ir pareiza politika, jo daudzas citas slimības nekur nepazūd. Un jāārstējas laicīgi, lai neielaistu līdz smagām vai hroniskām formām.”

Epiloga – vai, iespējams, prologa – vietā

Pagaidām galvenā medicīnas biznesa palīdzība cīņā ar Covid-19 bijusi masu testēšanā un palīdzība tiem vieglā formā slimojošajiem, kuri ārstējas mājas apstākļos. Par to, ka privātā sektora resursus var izmantot intensīvāk, runāts regulāri. NVD jau bijušas sarunas par iespēju piesaistīt valsts slimnīcās medicīnas personālu no privātajām klīnikām.

Medicīnas biznesa pārstāvji savukārt piedāvājuši palielināt valsts finansēto pakalpojumu apjomu, ko varētu sniegt privātās medicīnas iestādes, ja valsts iestādes netiek galā. Piemēram, palielināt Covid-19 slimniekiem paredzēto vietu skaitu valsts stacionāros, pārvirzot daļu “parasto” pacientu uz ārstēšanu privātajā sektorā. Risinājumu pagaidām nav, lai gan situācija no valsts budžeta finansētajās slimnīcās joprojām ir ļoti smaga.

Nacionālais vakcinācijas plāns paredz arī iespējamo privātās medicīnas iesaistīšanu gaidāmajā iedzīvotāju vakcinēšanas pret Covid-19 kampaņā, tomēr, kādas būs formas un mērogi, pagaidām nav skaidrs – par ļoti nozīmīgu faktoru kļūs tas, vai vakcīnas būs pieejamas daudzumā, kas pārsniedz no valsts budžeta finansētās medicīnas “caurlaides spēju”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti