Izvētījušas un apspriedušas dažādus variantus, valdošās koalīcijas partijas beidzot vienojušās par iespējamu papildu naudas avotu veselības aprūpes finansēšanai. Izvēle kritusi uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšanu – to plānots paaugstināt par vienu procentpunktu.
Vēlēšanu programmās politiķi mēdz sarakstīt zilus brīnumus – lielākus un mazākus. Darbavietas, sociāli jūtīgi jautājumi, kuru risinājumus, pēc politiķu domām, vēlētāji cer sagaidīt no ievēlamajiem.
Iespējams, daudzi pacienti un mediķi, izdzirdot par Gunta Belēviča demisiju, atviegloti uzelpoja, jo tieši Belēviča vadības laikā veselības aprūpes nozarē spēji uzliesmoja problēmas, kas bija gruzdējušas jau sen. Jaunā veselības ministre Anda Čakša enerģiski ķērusies pie vadības grožiem. Vai pārmaiņas vienmēr ir uz labu?
Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrība draud, ka rosinās Saeimas atlaišanu, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes nozares problēmām, taču ar problēmas risinājumu pirmkārt saprot naudu, daudz lielāku naudu no valsts budžeta.
Londona. 2006. gada augusts. Getvikas lidostā, no kuras tolaik uz Rīgu lidoja gan "airBaltic", gan "British Airways" valda tveice. Tūkstošiem cilvēku stāv rindās, gaidot drošības kontroli. Vairāki desmiti lidostas darbinieku apstaigā rindās stāvošos, bez žēlastības liekot izmest maisos jebkuru rokas bagāžā esošu neatļautu priekšmetu.
"Viņš nebija liels rakstnieks; viņu nevar salīdzināt ar tādiem angļu literatūras ģēnijiem kā Svifts, Defo, Fīldings, Tekerijs, Dikenss. Viņš bija pats tipiskākais buržuāzijas rakstnieks, kurš ne reizi neiedrīkstējās sacelties pret "veco pasauli", ar kuru vienmēr palika labās attiecībās. Nekur viņa grāmatās nav ne mazākās protesta pazīmes."
Droši vien jāsāk ar to, ka Finanšu ministrijas centieni nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē piedāvāt nodokļu izmaiņas, kurām, vismaz pēc to autoru domām, būtu jāmazina ienākumu nevienlīdzība, visnotaļ atbilst starptautiskajām tendencēm ienākuma nodokļu jomā.
Jūlija sākums, XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Latvijas Televīzijas veidotajās svētku dienasgrāmatās pazib Aleksa – svētku dalībniece no Londonas latviešu skolas. Aleksas mati ir melni, nevis linu balti. Viņas acis nav linu ziedu zilumā, viņas āda ir daudz tumšāka, nekā pie mums ierasts. Protams, viņa nav vienīgā XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniece, kuras āriene nu nekādi neatbilst daudzu Latvijā mītošo cilvēku priekšstatam par to, kāds izskatās "īsts" latvietis.
Lai iepazīstinātu ar Valsts Prezidenta amata kandidātu vīzijām potenciālajā amatā, Latvijas Radio uzdeva katram no kandidātiem vienādus jautājumus - nosaukt savas prioritātes ārpolitikā, atklāt, kā plāno saliedēt sabiedrību un vai prezidentam būtu jādod lielāka vara. Piedāvājam kandidātu atbildes salīdzināšanai.
Satiksmes ministrija ir valstij piederošo kapitāldaļu turētājs gan nacionālajā aviokompānijā „airBaltic”, gan starptautiskajā lidostā „Rīga”. Nav nekādu šaubu, ka Satiksmes ministrija un tās politiskais vadītājs Anrijs Matīss („Vienotība”) zin par faktu, ka nacionālā aviokompānija „airBaltic” jau ilgstoši pilnā apmērā nenorēķinās par lidostas pakalpojumiem.
Ir darbadienas rīts, 7. tramvajā pasažieru netrūkst – cilvēki dodas uz darbu un mācībām. Pieturā „Atpūtas centrs ”Lido”” tramvajā ieveļas divi bezpajumtnieki. Visticamāk, nakti viņi pavadījuši turpat netālu esošajā naktspatversmē.
Viens no tā dēvētā demogrāfijas ultimāta idejiskajiem atbalstītājiem – Ilmārs Mežs – nesen izteicās, ka pēdējos gados demogrāfijas jomā ir saskatāma „gaisma tuneļa galā”.
Pagājušajā nedēļā publiskotos sabiedriskās domas aptaujas rezultātus (aptauju pēc ”Neatkarīgās Rīta Avīzes” pasūtījuma veica SKDS) par sabiedrībai tīkamākajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, protams, var dēvēt arī par ”tautas biedēšanu”. Tieši tā pieļāvumu, ka par tautas vēlētu prezidentu varētu kļūt Ventspils mērs un mūžīgais Zaļo un Zemnieku savienības premjerministra amata kandidāts Aivars Lembergs vai Rīgas mērs Nils Ušakovs, savā ”Twitter” kontā raksturoja Saeimas deputāts Dainis Liepiņš. Viņa pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības sagatavotos Satversmes grozījumus, kas paredzēja prezidentu ievēlēt vispārīgās vēlēšanās, Saeima noraidīja īsi pirms Ziemassvētkiem.
Nekādu pārsteigumu - neraugoties uz to, ka gadu no gada Saeimā tiek iesniegti likuma grozījumi, kas paredz oficiālas svētku dienas statusu piešķirt arī 7. janvārim, kad Ziemassvētkus svin Latvijā mītošie pareizticīgie un vecticībnieki, minētais statuss šai dienai tā arī nav noteikts. Pirms mēneša attiecīgie grozījumi likumā ”Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” kārtējo reizi nodoti komisijām un nekur tālāk nav tikuši.
Pirms gada tie, kas centās atgādināt, ka Eiropas vienotā valūta eiro ir tikai norēķinu līdzeklis, nevis burvju eliksīrs, kas Latvijas ekonomiku iecels saulītē, dažās diskusijās tika apsaukti par nejēgām. Viņiem tika pārmesta pat nostaļģija pēc laikiem, kad vienīgā oficiālā nauda Latvijas teritorijā bija rublis.
Grafikā par laiku no 2008. līdz 2011.gadam par notikumiem, kuru rezultātā valsts atguva kontroli pār «airBaltic».
No vienas puses, valdības veidošanas laiks ir pats piemērotākais, lai iekustinātu diskusiju par ministriem maksājamām algām. Citādi var sanākt kā 2002.gada nogalē, kad teju pirmais nupat apstiprinātās Einara Repšes valdības lēmums bija par ministru algu palielināšanu.
Pagājušajā nedēļā savās pārdomās par pērnruden piedzīvoto Valda Dombrovska (”Vienotība”) valdības galu un mūsu politiskajā vidē valdošajiem ”tikumiem” ar žurnālu ”Ir” dalījās aizejošās valdības finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pats 12. Saeimas vēlēšanās nekandidēja. Domājams, līdzīgu atklātību no tiem politiķiem, kas nolēmuši ”izkāpt no vilciena” turpmākajos mēnešos piedzīvosim ne reizi vien.
Tas, vai attiecībā uz nākotnē ņemtajiem kredītiem Latvijā tiks ieviests pēdējos gados izdaudzinātais nolikto atslēgu princips, tagad ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokās. Daļa Saeimas deputātu, kas priekšvēlēšanu gaisotnē atbalstīja šī principa ieviešanu, jau paspējuši palepoties, ka atsvabinājuši ļaudis no kredītu verdzības. Tas gan īsti neatbilst patiesībai, jo atsvabināti no kredītu verdzības Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanas gadījumā būs tikai tie iedzīvotāji, kuri hipotekāros kredītus ņems pēc 2015. gada 1.janvāra.
No 2008.gada novembrī pārņemtās ”Parex bankas” pīšļiem dzimusī banka ”Citadele” ir nolemta pārdošanai. To savulaik, saņemot aizdevumu no Eiropas Komisijas, apņēmās tā brīža valdība. Ļoti iespējams, ka 2011. gada maijā, apstiprinot ”Citadeles” pārdošanas stratēģiju, tika cerēts uz to, ka solīdi investori par banku būs gatavi maksāt augstāku cenu, tomēr objektīvi vērtējot, situācija ir tāda, kāda tā ir – ”Citadele” nebūt nav vienīgā pārdošanā izliktā banka, tādēļ investori rindā pēc tās nestāv.
”Budžets vienmēr ir politika. Politika vienmēr ir budžets,” – tā ir aksioma. Tas nozīmē, ka budžets vienmēr ir mēraukla, ar ko izmērīt, cik lielā mērā politiskās programmas tiek īstenotas. Politika vienmēr nozīmē izvēli, bet šīs izvēles uzskatāms apliecinājums ir tas, kā tiek sadalīti valsts budžeta līdzekļi.
Abstrahējoties no spriedumiem par to, vai valstij jāatbalsta uzņēmēji, kas līdz šim lielu uzsvaru likuši uz pelnīšanu Krievijas tirgū, šoreiz jāuzteic valdības un nozaru ministriju spēja ātri apzināt iespējamos Krievijas embargo upurus un pamatos vienoties par pirmajiem atbalsta pasākumiem. Protams, lielais jautājums vēl arvien ir: kas gaidāms tālāk?
