“Ir jāsaprot, ka šie mājokļu un sociālie pabalsti skar ļoti mazu sabiedrības daļu. Gandrīz visiem patērētājiem šie [elektrības un gāzes] rēķini dubultosies, un tā sabiedrības daļa, kas klasiski nebija uzskatāma par “sociālajiem klientiem”, būs maksātnespējīga. Daļa klientu nevarēs samaksāt, un viņiem veidosies parādi”, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Pēc viņa teiktā,
valdības atbalsts ir pārāk niecīgs un novēlots, bet pašvaldība nevarēs palīdzēt visiem. Pašvaldības negūst ienākumus no PVN un akcīzes, līdz ar to valdībai šajā ziņā ir lielāka manevrēšanas iespēja, jo tieši valdība zināmā mērā [caur šo nodokli] gūst labumu no energoresursu cenu kāpuma.
Sprindžukam piekrita arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, kurš uzskata, ka labākais risinājums būtu tarifu un tirgus regulēšana, nosakot, cik liela summa iedzīvotājiem par energoresursiem jāmaksā pašiem, bet pārējo daļu tad kompensētu valsts. Pašlaik Finanšu ministrija, pēc viņa teiktā, vadoties pēc principa, ka pašvaldību kapitālsabiedrības izsniedz iedzīvotājiem rēķinus, kuros iekļauts PVN, ko kapitālsabiedrības pēc tam pārskaita valstij, bet nevienu jau neinteresējot, vai cilvēki ir spējīgi to samaksāt. Andrejs Elksniņš arī norāda, ka daudzie atbalsta pasākumi, piemēram, daudzbērnu ģimenēm vai senioriem, kuri ir vakcinējušies, sasniedz salīdzinoši mazu sabiedrības daļu, kas nav lielāka par 20%. Viņaprāt, kompensēt izdevumus par energoresursiem vajadzētu pilnīgi visiem. Šajā jomā ir vajadzīga fundamentāla valsts iejaukšanās.
20 eiro atbalsts pie divkārši pieaugušiem rēķiniem neatrisina neko, jo iedzīvotāji Latgalē dzīvo no algas līdz algai, samaksā rēķinus, nopērk pašas nepieciešamākās preces, un tikai pārējo, kas paliek pāri, var atļauties tērēt citām vajadzībām.
To, ka energokrīzei bez tiešās ietekmes uz elektrības un gāzes rēķiniem ir arī cits, proti, sarūkošā patēriņa aspekts, atzina arī uzņēmēji. “Sakret Holding” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags sacīja, ka cenu pieaugums sasniegs patērētājus arī caur saražotās produkcijas cenām, un rezultātā cilvēki visu pirks mazāk, jo vairāk naudas būs jātērē lietām, no kurām nav iespējams atteikties.
Ekonomiku uz priekšu dzen patēriņš. Ja tas ir sarūkošs, arī visa ekonomika pa spirāli ies uz leju. Ja cilvēki neko nepirks, valstij nebūs ienākumu no tā paša PVN.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzskata, ka valdībai jāsamazina mājsaimniecību finansiālais slogs, lai izmaksu pieaugums ir vismaz lēzenāks, kā arī jādomā, kā risināt jau drīzumā gaidāmo problēmu ar kavētiem norēķiniem par patērētajiem energoresursiem. Jau tagad jārēķinās ar situāciju, kad 10–20 pat līdz 30% mājsaimniecību var veidoties parādi, bet siltumapgādes uzņēmumiem būs vajadzīgi kredīti.
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” aprēķini liecina, ka pie vienādiem apstākļiem neliela divistabu dzīvokļa īpašniekam Rīgā par siltumenerģiju šoziem būs jāmaksā par aptuveni 30 eiro vairāk. Turklāt jārēķinās, ka jau ievērojami pieaugusi maksa par elektrību – pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, vidēji elektrības cena lietotājam pieaugusi par 50%.
Labklājības ministrija uzsver, ka būtisku atspaidu vajadzētu dot šovasar notikušajām izmaiņām sociālās palīdzības sniegšanas kārtībā – aug gan saņēmēju loks, gan arī atbalsta apjoms. Un tagad pašvaldībām stingri noteikts, kam ir jābūt iekļautam mājokļa pabalstā, ko piešķir maznodrošinātajiem.
Finanšu un Labklājības ministrijas nākušas klajā ar piedāvājumu sasaistīt atbalstu enerģijas cenu kāpumam ar vakcinēšanas faktu, piedāvājot kompensēt energoresursu kāpumu tikai vakcinētiem pensionāriem – 20 eiro par katru mēnesi no novembra līdz martam.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK), par kuras samazināšanu jau ir pieņemts lēmums, kā arī mazāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme un sadales sistēmas tarifs, par ko vēl jālemj, ļautu elektrības rēķinus samazināt par 40%, intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionāla apvienība).
OIK samazinājums jau ir apstiprināts, par ieceri samazināt elektroenerģijas pārvaldes un sadales tarifu ir vienojusies koalīcija, bet priekšlikums samazināt PVN elektrības un gāzes cenām nav atbalstīts.
