Pagrieziens par 180 grādiem sekojis oktobrī, kad Covid-19 pacientu skaits jau pārsniedzis 1200 un Nacionālais veselības dienests pēkšņi pārskatījis Rīgas 1.slimnīcai naudu par iepriekšējo periodu, kas pirms pusgada jau bija beidzies.
Viesturs Kleinbergs norādīja, ka Rīga bija pirmā, kura uzreiz pēc savas iniciatīvas veidoja vakcinācijas centrus un pievienoja “Rīgas namu pārvaldnieka” rēķiniem klāt informāciju, lai aicinātu cilvēkus vakcinēties. Tas nebija pienākums, bet Rīgas dome to darīja, lai veicinātu vakcinēšanos.
“Otra lieta – mēs ieguldījāmies, ierīkojām 50 gultas un jau no 30. janvāra tās nodrošinājām. Vidējā noslodze gan bija tikai 8 gultas. Kad mēs beidzām nodrošināt šīs Covid-19 gultas pavasarī, mēs vēstulē Veselības ministrijai norādījām, ka mums to atjaunošanai būs vajadzīgs vismaz mēnesis”, skaidroja Viesturs Kleinbergs.
Oktobrī Nacionālais Veselības dienests (NVD) pēkšņi paziņojis, ka neatliekamā palīdzība Rīgas 2. slimnīcā tiek pārtraukta, un tagad tur jāveido 150 Covid-19 gultas. “Es gribu uzsvērt, ka šīs 150 gultas šobrīd tiek veidotas slimnīcā, kur skābeklis tiek pievadīts tikai astoņām gultām. Ja mums būtu pateikuši iepriekš, ka šī slimnīca, iespējams, būs vajadzīga un, nedodiet to naudu, es ticu, ka Rīgā ir deputāti, kuri atbildīgi lemtu un noteikti pieņemtu lēmumu piešķirt 400 000 Rīgas 2. slimnīcai, lai mēs būtu gatavi situācijai. Diemžēl tā plāna nebija. Nekas savlaicīgi nenotika”, situāciju raksturoja Viesturs Kleinbergs.
Savukārt Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) viņam iebilda, jo
“likumā ir noteikts, ko dara pašvaldības, jebkurā katastrofā, jebkurā krīzē, tai skaitā civilās aizsardzības jomā. Tas pašvaldībai bija jāizdara pašai. Viņiem bija jāizvērtē, kādi ir resursi, kādas ir iespējas un šie priekšdarbi jāveic.”
Viesturs Kleinbergs kritikai piekrīt tikai daļēji, jo no Veselības ministrijas nav bijusi konsekveta rīcība, vispirms nepiešķirot finansējumu un norādot, ka slimnīcai nav attiecīgā darbības profila, bet pēc tam strauji mainot savu nostāju. Pēc Kleinberga teiktā,
“Šobrīd glābjot vienu laivu, kurai ir caurumi un kura grimst, mēs, iespējams, nogremdēsim otru laivu, jo, nedod Dievs notiks kāda katastrofa un Rīgas 2.slimnīcā nevarēs palīdzēt. Un Rīgas 2.slimnīca mums ir iekļauta Civilās aizsardzības plānā kā otrais punkts, uz kuru ved pacientus ar traumām. Mēs vienmēr esam pauduši – mēnesi iepriekš brīdiniet un mēs sagatavosim, visu izdarīsim.”
— Viesturs Kleinbergs (@VKleinbergs) November 1, 2021
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, skaidrojot situāciju ap Rīgas 2.slimnīcu, “Kas notiek Latvijā?“ informēja, ka no šā gada sākuma 5. janvāra un 11. februāra piešķīruma tika piešķirts finansējums 832 110 eiro apmērā Rīgas 1. slimnīcai 50 gultu izveidei.
Rīgas 2.slimnīcas iesaiste Covid-19 krīzes risināšanā nebija aktuāla gada sākumā, kad izvēršamais gultu skaits bija mazāks un ārstēšanas specifika bija citādāka (pašlaik ap 20% stacionēto pacientu nepieciešama ārstēšana intensīvajā terapijā; ap 85% no visiem stacionētajiem pacientiem nepieciešama skābekļa terapija). Saistībā ar Rīgas 2. slimnīcas iesaisti, kas ir nepieciešama tagad - rudenī pie neprognozēti lielā saslimstības līmeņa, Rīgas 2. slimnīcai piešķirts finansējums 20.oktobrī un 26.oktobrī gan iekārtām, gan infrastruktūrai pavisam kopā 1 448 117 eiro.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece “Kas notiek Latvijā?“ diskusijas raidījumā norādīja, ka vēl pirms nedēļas LĀB valdē jautāts, kas notiks ar traumu pacientiem, jo akūtajiem pašlaik ir pieejama tikai Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca un tur dienā ir ap 20-30 akūtās operācijas. Viņi reāli netiek galā. Tam, ka pacientu sadalījums ir primārais jautājums, piekrita arī Saeimas deputāte un kādreizējā veselības ministre Anda Čakša, kura uzsvēra - ja paralēli Covid-19 ir arī citi pacienti: “Tas bija ļoti svarīgi, ka šīs slimnīcas tiek mērķtiecīgi sadalītas, piesedzot visu pārējo, kas nepieciešamas, jo arī Covid-19 pacientiem vajag ķirurģiju un citas lietas. Izmeklējumi var notikt arī ambulatori, bet jābūt speciālai iestādei. Vēl viena lieta – ātrāk saukt palīgā privāto sektoru, iespējams, pat deleģējot kaut kādu valsts pakalpojumu apjomu."
