Trešdienas, 24. jūlija, vakarā, dabas dzejnieka un bērnu kultūras atbalstītāja Jāņa Baltvilka 80. dzimšanas dienā, jau 20. reizi pasniegs viņa vārdā nosaukto balvu bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā.
Autora ziņas
Fernandu Pesoas "Nemiera grāmata" ir nozīmīgs 20. gadsimta portugāļu modernisma literatūras piemineklis, poētiska dzejproza, kas aptver aforistiskas piezīmes, pierakstus, dienasgrāmatas daļas – tekstus, kuri tapuši apmēram trīsdesmit gadu laikā. Tie ir teksti par cilvēku un par pilsētu – Lisabonu. Tā ir grāmata, kurai nav manuskripta, kas vākos salikta jau bez paša autora, bet no viņa lādē atrastām lapiņām. Tagad tā Dena Dimiņa tulkojumā izdota arī latviski.
ANO starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades vadības grupas sēdē apstiprināti četri turpmākie darbības virzieni, no kuriem viens ir arī digitālā vienlīdzība. Šī iniciatīva ir ļoti būtiska arī lībiešu valodai, jo šobrīd plaisa starp valodām ar lieliem resursiem un valodām ar ierobežotiem resursiem aug ar katru jaunu tehnoloģiju, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits un vadošā pētniece Gunta Kļava.
Ielūkošanās sevī, apkārtējo frekvenču meklēšana un darbs ar savu apziņu un apkārtējās pasaules uztveri ir tas, ko savos darbos cenšas vizualizēt mākslinieks Atis Jākobsons. "Tas ir kā kosmosa vērojums, kur ir vēlme ieturēt mazu distanci, izkāpt no ikdienas rūpēm un paskatīties uz visu pasaulē notiekošo no malas," viesojoties Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo", teic mākslinieks.
No 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies 18. mākslas festivāls "Cēsis" ar mūziku, teātri un laikmetīgo mākslu. Tā muzikālā programma priecēs un brīžiem varbūt arī pārsteigs ar džezu, seno garīgo mūziku, Argentīnas tango karaļa operitu un galu galā – Vāgneru, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja viena no Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmas veidotājām, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.
Aktrise Čulpana Hamatova Krieviju pameta pirmajā dienā, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Jau vairāk nekā divus gadus viņa dzīvo un spēlē izrādes Latvijā, tostarp latviešu valodā, ko turpina apgūt pie privātskolotājiem un ar kolēģu palīdzību. "Manas mājas tagad ir šeit, Latvijā," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" savā pirmajā intervijā latviešu valodā stāstīja Čulpana.
Galerijā "Māksla XO" līdz 10. augustam skatāma gleznotājas Ievas Iltneres izstāde "Mana istaba". Ievas Iltneres "Mana istaba" ir viņas darbnīca, kur tiek izdzīvoti un radīti tēli gleznām. Vārdi "mana istaba" definē telpu, uzgleznotu dimensiju, kas raksturo Ievas Iltneres gleznotājas praksi, un skatītājam tiek dota iespēja pietuvoties šī radošā procesa izcelsmei, māksliniece stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo".
Izvēloties "Spēlmaņu nakts" nominācijas, žūrijai vienmēr jāizšķiras par daudziem jautājumiem, kas balansē uz zināmas robežas. Vienmēr ir diskusijas par mazās un lielās formas kategoriju kritērijiem vai par pirmā un otrā plāna lomām. Turklāt katrs no žūrijas locekļiem uz teātri skatās no sava, nereti no citiem ļoti atšķirīga leņķa, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtēja žūrijas locekļi: teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte un teātra kritiķis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls.
Pateicoties latviešu animācijas filmu panākumiem pēdējos gados, Latviju noteikti var dēvēt par animācijas lielvalsti. Īpaši tagad, kad režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ("Flow") ieguvusi četras balvas prestižajā Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja filmas producents Matīss Kaža.
Latviešu svētku kalendārā Jāņi jeb vasaras saulgrieži ir viens no galvenajiem gada notikumiem. Ieskandinot svētkus, etnomuzikoloģe un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Vīvere izveidojusi Jāņu dziesmu albumu no Latviešu folkloras krātuves. Albums ir veltīts folkloras krātuves simtgadei, norādot uz bagātīgām Jāņu tradīcijām un plašo Jāņu dziesmu repertuāru.
"Eiropas teātrī vērojams krasu pārmaiņu laiks," balstoties savā pieredzē festivālos Vācijā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic teātra zinātniece un Jaunā Rīgas teātra literārās daļas vadītāja Margarita Zieda.
15. jūnijā Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC), atzīmējot savas pastāvēšanas desmito gadadienu, ieplānojis vairākus pasākumus. To skaitā – Voldemāra Avena (1924–2022) līdz šim neizstādīto gleznu ekspozīcija un "Filadelfijas grupas mākslinieku darbu skati". Raidījumā "Kultūras rondo" PLMC izpilddirektors Kārlis Kanderovskis un mākslinieces Lelde Kalmīte un Indra Avena stāsta par mākslas centra idejas dzimšanu, Voldemāra Avena darbiem un tālākajiem plāniem.
"Man nekad nav bijis mērķis no viņas [Dzērājmeitiņas] tikt vaļā. Tas būtu tāpat kā nogriezt sev roku – viņa ar mani ir visu laiku," sarunā raidījumā "Kultūras rondo" dalās dzejniece, mūziķe un māksliniece Madara Gruntmane, kuras solo izstāde "Klusumā: Dzērājmeitiņa" no 14. jūnija būs skatāma "Rīgas mākslas telpas" Intro zālē.
"Visas redzamās izrādes būs oriģināldarbi, kas tiek radīti speciāli šim festivālam," raidījumā "Kultūras rondo" uzsver Valmieras vasaras teātra festivāla direktors Reinis Suhanovs, piebilstot, ka daļa no izrādēm pēc tam turpina arī pašas savu dzīvi.
Pēdējās nedēļās sabiedrisko diskusiju telpā viens no apspriestākajiem ir bijis jautājums par bibliotēku slēgšanu Latvijas reģionos. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par bibliotēku tīkla nākotni spriež Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine, Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba un Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, iezīmējot aktuālās norises, problēmas un iespējamos risinājumus.
Klajā nākusi dzejnieces Ineses Zanderes jaunā dzejas un prozas grāmata "Stikla burtnīca". Termins "dzejproza" šiem darbiem neliekas piemērots, tā drīzāk ir tāda dzejnieku proza – stāstiņi, kurus uzrakstījis kāds, kas paraksti raksta dzejoļus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Zandere.
Martā Rīgā atvērta jauna laikmetīgās mākslas galerija "Asni", kurā šobrīd norisinās jau otrā izstāde – lietuviešu mākslinieces Aurēlijas Bulaukaites personālizstāde "mazās Lielās burvestības". Plānots, ka galerijas fokusā arī nākotnē būs tieši jaunie Baltijas mākslinieki, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja tās dibinātājas – mākslas konsultante, kuratore Elīna Drāke un neatkarīgā kuratore, mākslas publiciste Auguste Petre.
Pārvērtēt un apvērst varas pozīcijas cilvēka un dabas nošķīrumā aicina "Punctum festivāls", kas šogad norisināsies no 14. līdz 25. maijam un pievērsīsies cilvēka un dabas mijiedarbībai. Lasījumos un performancēs ekoloģijas tēmas risinās pašmāju un ārvalstu literāti, aicinot pārvērtēt un apvērst varas pozīcijas cilvēka un dabas nošķīrumā.
19. aprīlī galerijā "Istaba" notiks rakstnieces, režisores Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas grāmatas "Vēlas turpmāk saukties" prezentācijas pasākums un pop-up izstāde. Mākslinieču kopdarbs aizsāk jauno kabatas grāmatu sēriju "Mazās Strāvas", kas paredzēta tieši kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei un inovatīvai saspēlei, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja sērijas redaktore Elvīra Bloma un "Vēlas turpmāk saukties" autores.
"Mēs diezgan daudz domājām par to, kādu vēlamies redzēt šo atklāšanas sezonu, un tā simboliski būs vērsta ar skatu uz Franciju, valsti, no kuras nāk laikmetīgais cirks," par Rīgas cirka atklāšanas programmu Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula. Cirks mūsdienās mainās, un pārmaiņas piedzīvojis arī Rīgas cirks, kura arēnas atklāšana notiks šī gada martā un aprīlī. Atklāšanas programmā iekļautas ne vien plašai publikai pieejamas izrādes, bet arī dažādi notikumi pasaules cirka un citu nozaru profesionāļiem.
9. martā ar krāšņu koncertu tiks atklāts Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kad uz skatuves kāps viens no daudzpusīgākajiem pianistiem pasaulē – Lui Lortī, bet ne tikai – koncerta programmu papildinās arī jaunie pašmāju talanti, kas plūkuši laurus Valda Vikmaņa Latvijas jauno atskaņotājmākslinieku konkursā. Tas ļaus skatītājiem piedzīvot, kā lielmeistaru talants savijas kopā ar jaunības degsmi, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Liepājas Simfoniska orķestra galvenais diriģents Guntis Kuzma.
No 26. februāra līdz 3. martam Valmierā norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas. Festivāls jau otro gadu pulcē māksliniekus, kuru darbi iedzīvojas pilsētvidē, un viņu vidū šogad ir arī jauno mediju māksliniece Līga Vēliņa un apvienības "Orbīta" pārstāvis Artūrs Punte, kuri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sarunājās ar festivāla kuratori Martu Kontiņu.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama izstāde "Skārien-jūtīgs", kurā izstādītas Rotu mākslas biedrības mākslinieku darinātas rotas, bet līdzās tām – arī šo rotu nēsātāju fotogrāfijas. Tieši rotas un tās nēsātāja saikne arī ir šīs izstādes fokuss, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja izstādes kuratores, Rotu mākslas biedrības mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka, un izstādes scenogrāfe Ilze Ķēniņa.
"Arhitekts viens pats neko vairāk kā kaut kādu smuki dekorētu objektu laikam neradīs," par arhitekta nepieciešamību būt aktīvā mijiedarbībā ar sabiedrību Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga. Vērojumos par jaunajiem arhitektūras studentiem un Arhitektu savienības simtgadi dalās Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne, RISEBA arhitektūras fakultātes dekāns Rūdolfs Dainis Šmits un Juris Poga.
4. februārī sadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Daudzos ceremonija radījusi mulsinošu sajūtu, jo balvas ieguva daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kura plašākai publikai vēl nemaz nav pieejama. Ir sajūta, ka kino nozare iet paralēlu gaitu tam, kā dzīvo skatītāji, radot savu "burbuli", Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda kinokritiķe Dārta Ceriņa. Savukārt režisore, "Lielā Kristapa" žūrijas komisijas pārstāve Ieva Ozoliņa norādīja, ka nākamgad cer situāciju mainīt.
"Šāda balva ir milzīga, tā ir ļoti, ļoti aizkustinoša, tā ir nenovērtējama," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta filmu māksliniece Ieva Romanova, kura šogad saņems "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu. Māksliniece darbu Rīgas Kinostudijā sāka 1978. gadā un kopš tā laika saņēmusi piecus "Lielā Kristapa" apbalvojumus par labāko filmu mākslinieka darbu. No 1999. līdz 2023. gadam Romanova kā Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja bija arī nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" organizēšanas priekšgalā.
Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienā klajā nāk rakstu krājums "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100", kurā apkopoti gan pētījumi par dzejnieces dzimtu, mūžu, literāro darbību un unikālo poētiku, gan dzeja un vēstules, ko viņai veltījuši dažādu paaudžu literāti, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pastāstīja krājuma sastādītāji Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.
Izdevniecība "Jānis Roze" izdevusi Gundegas Šmites un Artas Ozolas-Jaunarājas grāmatu "Brīnišķā operas pasaule", kurā autores aicina iepazīt daudzveidīgo, krāšņo un bagāto operas žanru, kā arī nozīmīgākās operas pasaules un latviešu mūzikas vēsturē. "Es gribēju caur šo operas grāmatu parādīt, cik daudz dažādu ceļu var būt un kā opera mainās līdz ar vēsturi, līdz ar dažādām politisko sistēmu maiņām, kā tā vienmēr reflektē par to, kas notiek sabiedrībā," par grāmatas ieceri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta komponiste un muzikoloģe Gundega Šmite.
"Rakstnieka definīcija visu laiku mainās. Saukt sevi par rakstnieku varbūt nav tik dīvaini, kā saukt sevi par dzejnieku, bet tomēr liekas, ka tas ir kaut kā jānopelna, jāuzraksta vismaz kaut kādas grāmatas un tad tu esi rakstnieks. Mūsdienās rakstnieka definīcija ir krietni vien paplašinājusies," par rakstnieka profesiju stāsta rakstnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins, iepazīstinot ar literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2023" virstēmu.
Laikā, kad daudzi nekomerciāli preses izdevumi pārceļas uz elektronisko vidi, samazina tirāžas vai iznākšanas biežumu, drosmīgi sevi pieteicis jauns mākslas žurnāls ar tieši tādu nosaukumu – "Mākslas Žurnāls". Valtera Dakšas izdevniecībā izlolotajam izdevumam ir ambiciozi mērķi – ik nedēļu portretēt kādu Latvijas mākslinieku un viņa darbus. Pirmais žurnāls dienasgaismu ieraudzīs ceturtdien, 30. novembrī, un būs veltīts Mārim Subačam.
"Sirreālisms ir zemapziņas plūsma, un autors nedrīkst pārāk daudz domāt," sirreālismu igauņu dzejā Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" skaidroja dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš. Apgādā "Neputns" izdota Guntara Godiņa sastādīta, atdzejota un tulkota dzejas antoloģija "Sirreālisms igauņu dzejā".
"Es kā Olga [no grāmatas "Kiosks"] jutos iesprūdusi savā darbā un savā dzīvē, sapratu, ka vajag kaut ko dzīvē mainīt, aizgāju no darba un sāku studēt tieši animāciju," par ceļu līdz grāmatu un stāstu ilustrēšanai Latvijas radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja rakstniece un ilustratore Anete Melece. Siguldā, pils kompleksa Dīķa mājā līdz 12. novembrim skatāma viņas izstāde "Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.