Kauņa kā viena no 2022. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētām meklē savu jauno identitāti un aicina pie sevis pasaules laikmetīgās kultūras lielos vārdus. Tāds noteikti ir Dienvidāfrikas mākslinieks ar Lietuvas ebreju saknēm Viljams Kentridžs un amerikāņu māksliniece Joko Ono. Galvenais šīgada kultūras programmas mērķis – radīt jaunu kultūras līmeni Kauņā.
Autora ziņas
Kaut kādā mērā recenzijas esamība vien jau nosaka to, ka par šo mākslas darbu vai grāmatu ir vērts kaut ko teikt, iedziļināties tajā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā saņēmējs, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Kritika viņam kļuvusi par starpformu starp radošo un akadēmisko rakstniecību. Rakstot recenzijas, viņš arvien vairāk vēlas iet pētniecības virzienā. Dzejnieku Vērdiņš mūslaikos redz kā akadēmiski izglītotu cilvēku, kas arī teorētiskā veidā tuvojas literatūrai.
Nesen Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja Valtera Sīļa režisētā “Perfektā teikuma nāve” – igauņu rakstnieka Reina Rauda romāna iestudējums. To redzēja arī pats autors, kuru pārsteigusi kā scenogrāfija, tā latviešu režisora iniciatīva strādāt ar viņa prozas tekstu. Par 80. gadu beigu noskaņām, tvertām izrādē, aizraušanos ar vēstures izzināšanu un idejām skatuves darbiem nākotnē Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāstīja režisors Valters Sīlis. Saruna notika pirms “lokdauna”.
Kad filmēšana jau bija notikusi Bērzciemā, Engurē, Kolkā un Madonā, Ogrē – ar un bez koklēm, saulē un lietū, uz tiltiem un parkā – kopā nāca koklētāji, filmētāji, skolotājas un mammas. Koncertfilma “Es varēju lielīties”, kuru demonstrēs Latvijas Televīzija, adaptē Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 kokļu mūziku un koncerta dramaturģisko materiālu.
6. oktobrī kinoteātros parādīsies filma “Wild East. Kur vedīs ceļš”, ko pats režisors, scenārists un producents Matīss Kaža dēvē par pirmo Latvijas vesternu. Šis nav vienīgais pilnmetrāžas kinodarbs, ko Kaža pēdējā laikā radījis – rindā uz izrādīšanu ir arī vienā kadrā uzņemtā filmizrāde “Ūdens garša” un režisora festivālu cerība “Neona pavasaris”. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” viņš stāsta par filmām – notikumiem, spēli ar kino elementiem, “īsterna” unikālo skaņu celiņu un ne tikai.
3. septembrī pulksten 20.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā notiks Rīgas Doma kora skolas jauktā kora, diriģenta Jurģa Cābuļa un aktiera Kaspara Znotiņa koncerts "Amao Omi" jeb "Bezjēdzīgais karš". Tā pamatkodolu veido triju komponistu – Gijas Kančeli, Pētera Vaska un komponista Jēkaba Jančevska – skaņdarbi, kas sabalsosies ar divu autoru – Svetlanas Aleksijevičas un Knuta Skujenieka – tekstiem.
Dailes teātrī nupat atklāta jaunā sezona, skatītājus sagaidot ar koncertciklu “Dailes kanons”. Savu programmu sadarbībā ar pianistiem veido arī spilgtās trupas izcilības – Lidija Pupure un Lilita Ozoliņa. Mākslinieciskā dialoga partnerus viņas uzteic kā izcilus talantus. Un lai arī līdz koncertprogrammu pirmizrādēm vēl kāds laiks jāpagaida, aktrises jau tagad apcer tikšanos ar skatītājiem.
Aukstās dušas brīdis – tā situāciju pasākumu rīkotāju nozarē tēlaini raksturo Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) valdes priekšsēdētājs, aģentūras “Ideju institūts” direktors Guntis Ērglis-Lācis. Nozares darbinieki, kas pielāgojušies mainīgajam pandēmijas laikam, šobrīd apzina, kā veicies līdz šim, kā strādāt turpmāk, un reizē nekavējas ne mirkli, lai realizētu savus sirds projektus. Nezūd paļāvība, ka vajadzības gadījumā sekmīgs dialogs ar valdību būs iespējams.
Latvijas rotu mākslinieki, kuri pirms pāris gadiem spēkus apvienoja biedrībā, nu piedāvā jaunu kopizstādi “Dienasgrāmata”. Eksponētās rotas veidotas no ierastiem materiāliem, piemēram, sudraba, kā arī darinātas no jau gataviem, atrastiem elementiem. Par ceļojošās izstādes pieturpunktiem izraudzīta Valmiera un Kuldīga. Katrā vietā apmeklētājiem sola mazliet citādāku ekspozīciju.
Dzintari, Mežotne, Liepāja un Odesa – lūk, dažas vietas, kur tuvākajos mēnešos varēs dzirdēt izcilo operdziedātāju Aleksandru Antoņenko. Šovasar, tāpat kā pirms gada, viņam darba daudz. Brīžos, kad ieplānotie radošie izaicinājumi pandēmijas dēļ pēkšņi atkrita, tenors izmisumā nekrita – tas esot vissliktākais, ko darīt. Antoņenko, kā pats stāsta Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo", apguva jaunu repertuāru, kuru tagad klātienē varēs izpildīt publikai.
Arhitektūra, stājmāksla un scenogrāfija ir tie lauki, kuros meistarīgi darbojās Sergejs Antonovs (1884—1956). Nesen izdevniecībā "Neputns" klajā nāca viņam veltīta monogrāfija. Tās autori Antonovu raksturo kā spilgtu personību un talantu pilnīgāko.
Atzīmējot latviešu literatūras izcilnieka Jāņa Poruka jubileju, viņa dzimtās puses – Druvienas – ļaudis sarūpējuši notikumu ar kultūrvēsturisku un literāru ievirzi “Dzejas tūre – Jānim Porukam 150”. Visas vasaras garumā tiek izstaigāti daždažādi Poruka ceļi, lasot gan viņa paša darbus, gan to, ko citi literāti rakstījuši par ievērojamo 19./20. gadsimta mijas dzejnieku, prozaiķi.
24. jūlijā tiek atzīmēti koncertzāles “Latvija” pirmie divi darbības gadi, kas pārsvarā aizvadīti, pakārtojoties pandēmijai. Mājsēdes laikā koncertzāles darbinieki centušies neiet vieglāko ceļu, bet gan radīt neierastus un īpašus kultūras notikumus. Tāds solās būt arī jubilejas pasākumu kopums “Otrs”, kas sasauksies gan ar gada pirmās puses projektiem, gan sniegs pilnīgi jaunu dejas, mūzikas un telpas pieredzi.
Šogad Kannu programmā bijis nepieredzēti liels šedevru daudzums, savukārt filmu tirgus paviljonu ziņā bijis mazskaitlīgāks kā citus gadus – tie ir divi no Nacionālā kino centra vadītājas Ditas Rietumas novērojumiem pēc kinofestivāla izskaņas. Lai arī pandēmijas draudīgais fons joprojām aktuāls, šis notikums pasaules kino industrijai patiesi bijis nepieciešams.
6. jūlijā klātienē sācies vērienīgais Kannu kinofestivāls, kura industrijai veltītajos pasākumos aktīvi piedalās arī Latvija. Par publicitāti Kannās sacenšas vesels lērums filmu, kuru izrādīšanu līdz šim iekavējusi pandēmija. Lai piesaistītu vairāk uzmanības, Baltijas valstu kino nozares savus spēkus atkal izvēlas apvienot.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdota literātes un ceļotājas Minnas Freimanes (1847–?) ceļojumu aprakstu grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti". Strādājot par mājskolotāju un kambarjumpravu, Freimanei bijusi iespēja redzēt tuvas un tālas zemes. Drosmīgā ceļiniece pieredzēto apkopojusi aizraujošā stāstījumā. Jaunajā grāmatā līdzās 19. gadsimta ceļojumu aprakstiem lasāmi arī mūslaiku komentāri un eseja, kurā aplūkota autores biogrāfija.
Salīdzinājumā ar filmām, ko esmu iepriekš taisījusi, šoreiz es varēju atvēzēties kā nekad iepriekš – tā, noslēdzoties darbam pie daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, teic māksliniece Kristīne Jurjāne. Veidojot vidi, viņa lūko pēc autentiskiem priekšmetiem, interjeriem un pat mielastiem. Katra mākslinieces darba pamatā ir rūpīga izpēte. Nesen nācies pētīt arī viduslaiku modes, un tas Jurjānei bijis īpašs atklājums.
Tikko iznākušais Andra Zeibota romāns "Lēngaitis” atkal no jauna aktualizē Konstantīna Raudives personību. Joprojām svarīgas ir zinātnes un pseidozinātnes robežas, mehānismi, kā tikt galā ar personīgām vai kolektīvām traumām, kā izturēties pret reliģijas dogmām. Zeibots aicina apbrīnot neticamo izdzīvotāju lēngaiti. Tam līdzās stājas autors, cenšoties tekstu nepadarīt par sastingušu shēmu, bet gan lauku kustībai turp un atpakaļ. Vēl citu jautājumu loku Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" iezīmē Andis Mizišs un Bruno Aščuks, kuri veido dokumentālo filmu par Konstantīnu Raudivi. Maldoties klišeju un daždažādu interpretāciju pārbagātībā, ir izdevies atrast pa kādam ļoti nozīmīgam dokumentālam pavedienam.
Tuvojoties sezonas izskaņai, Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) uz izrāžu spēlēšanu klātienē dižas cerības netiek liktas. Par jaunās sezonas sākumu nolikts septembra vidus. Tikām LNOB mākslinieki turpina darbu pie jauno iestudējumu pilnveidošanas, gatavošanās viesizrādēm Dubaijā un sezonas noslēguma koncerta, ko skatītāji, ja vien epidemioloģiskā situācija ļaus, varēs vērot uz opernama ārpusē izstādīta ekrāna.
Teātrinieki šo varētu saukt par “spoku sezonu”, jo lielākā daļa aktīvā darba perioda aizvadīta bez skatītāju klātbūtnes. Tagad, pateicoties Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) iniciatīvai, vismaz kritiķi varēs apmeklēt jaunradītās izrādes. “Spoku sezonā” nav atmests ar roku arī teātra balvas "Spēlmaņu nakts” norisei. Kā ik gadu tā notiks 23. novembrī, vien šogad ierasto kategoriju vietā būs tādas kā specbalvas.
Latvijas Radio savu skanējumu sāk Janas Egles stāstu krājuma “Svešie jeb Miļeņkij ti moj” iestudējums. Tā ir Intara Rešetina debija Radioteātra režijā, kur sadarboties aicinājis savējos jeb aktierus, kurus labi pazīst. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" režisors atzīst, ka ir gandarīts par iespēju strādāt ar Egles stāstu krājumu. Viņaprāt, tas aizsniedzas līdz pat cilvēcības kodolam. Šis laiks Rešetinam nesis arī citus izaicinājumus – lielās formas iestudējumu Dailes teātrī, aktierdarbu filmā par grupu “Jumprava”, kā arī iespēju attīstīt pašam savu kinoscenāriju.
6. aprīlī dzimšanas dienu svin aktrise Lolita Cauka. Pēdējais gads viņai nācis ar pavisam jaunu teātra pieredzi – Cauka piedalījās tiešsaistes izrādē ”Irānas konference”. Viņa šo sauc par nobremzēto, bet bagāto laiku, kad interesanti dzīvot. Teātra mainīgajā ainā aktrise redz likumsakarīgu attīstību, arī pretrunas un brīvību.
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un apgāds “Mansards” izdevis grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti”. Pirmajā daļā grāmatas sastādītāja un zinātniskā redaktora, profesora Jāņa Siliņa atlasītas 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, kā arī teātra zinātnieces, dramaturģes Evitas Sniedzes eseja par Liliju Dzeni. Otrajā daļā “Nekā personīga” publicēti teātra zinātnieces un kritiķes Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Tos publicēšanai sagatavojusi teātra vēsturniece Rita Melnace.
Hamburgas baleta vadošā soliste Anna Laudere stāsta, ka trupa maz pamazām pielāgojusies darbam pandēmijas laikā. Šīs sezonas sākumā ieviesti jauni drošības pasākumi, piemēram, gaisa kvalitātes mērījumi. Gaidot atkalsatikšanos ar skatītājiem, mākslinieki turpina mēģināt, un ik pa laikam kādu no izrādēm arī ieraksta.
26. februārī platformā “Zoom” norisināsies Latvijas Teātra darbinieku savienības kongress. Biedri atskatīsies uz padarīto, diskutēs par pandēmijas laika izaicinājumiem, kā arī pārvēlēs visas savienības institūcijas. Līdzšinējā savienības valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa savu kandidatūru vairs nevirzīs, atzīmējot, ka priekšsēdētāja nomaiņa ir veselīga prakse.
Reaģējot uz pandēmijas laiku, cilvēki ļoti ražīgi darina vārdus, kas apzīmē mūsu jauno ikdienu. Profesore Ina Druviete šīs valodas izpausmes vērtē pozitīvi – nav zudis valodas spēles un jaunrades elements. Būtiski atgādināt, ka jaunrade un valodas kopšana nav tikai valodnieku un literātu pienākums vai privilēģija, bet gan visas sabiedrības kopēja atbildība.
Ar vadmotīvu “reālā virtualitāte” 27. janvārī tika aizvadīts Latvijas Muzeju biedrības forums. Tajā tika diskutēts par Covid-19 pandēmijas ieviestajām pārmaiņām un izaicinājumiem digitālo tehnoloģiju kontekstā. Pandēmijas laikā muzeji nākuši klajā ar dažādiem jaunievedumiem.