Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, Z/ZR vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

Ingvilda Strautmane

Latvijas Radio "Kultūras Rondo"

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Saulesraksts» – ar jauno romānu iepazīstina Reins Rauds un Maima Grīnberga
«Saulesraksts» – ar jauno romānu iepazīstina Reins Rauds un Maima Grīnberga
"No vienas puses, tas ir vēsturisks romāns, jo darbība noris 20. gadsimta sākuma gados. Tas ir Krievijas pilsoņu karš un visas jukas, kas tam sekoja, Igaunijas Republikas pirmie gadi, bet vienlaikus arī tas, kas notiek Tālajos Austrumos, piemēram. No otras puses, tas ir filozofisks romāns, jo te ir diezgan daudz pārspriedumu par vēstures būtību, par valodas būtību un tā tālāk. Bet, no trešā skatpunkta, tas varētu būt arī trilleris, jo nu teiksim tā, līķu te pietiek..." par romānu "Saulesraksts" atklāj rakstnieks Reins Rauds. Apgādā "Jānis Roze" izdots rakstnieka jaunākais romāns "Saulesraksts" latviešu valodā, kuru no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
Kolaboratīva autorība. Sāksies performances mākslas festivāls «Starptelpa»
Kolaboratīva autorība. Sāksies performances mākslas festivāls «Starptelpa»
No 13. līdz 18. jūnijam Rīgā gaidāms starptautiskais performances mākslas festivāls "Starptelpa", kura tēma un galvenais vadmotīvs šogad būs "Kolaboratīva autorība" – sadarbība starp mākslinieku un skatītāju, pārkāpjot šķietami slēgtās mākslas radītāja un vērotāja robežas. "Cilvēki, kas nāk uz performanču festivālu, viņi jau zina, uz ko nāk, un ir gatavi iekļauties, sadarboties un piedzīvot šo zināmā mērā mistēriju," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta festivāla pārstāve Gundega Evelone.
Gaidot atgriešanos mājās. Aizvadītā sezona un radošie plāni Latvijas leļļu teātrī
Gaidot atgriešanos mājās. Aizvadītā sezona un radošie plāni Latvijas leļļu teātrī
"Jebkuru stāstu var izstāstīt pilnīgi visām vecuma grupām, tikai katrai ir jāatrod veids, kā to izstāstīt," uzsver Latvijas Leļļu teātra direktors un režisors Mārtiņš Eihe. Ar aktieri un režisoru Edgaru Kaufeldu viņi Latvijas radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par aizvadīto sezonu un radošajiem plāniem teātrī: nākamā sezona jau saplānota, līdzīgi kā šajā – būs izrādes dažādiem vecumiem. Teātra ēkā tikmēr turpinās remontdarbi, plānots, ka izrādes tajā varēs atsākt spēlēt rudenī.
Purvīša balvas laureāte Ance Eikena: nav daudz profesiju, kurās var piedzīvot tādu cilvēcību
Purvīša balvas laureāte Ance Eikena: nav daudz profesiju, kurās var piedzīvot tādu cilvēcību
"Nav daudz profesiju, kurās var piedzīvot tādu cilvēcību, kopības sajūtu jaunā līmenī," teic māksliniece Ance Eikena, kura 26. maijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā saņēma "Purvīša balvu 2023". Ance Eikena balvu saņēma par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs", kas bija skatāma mākslas telpā "Brīvība". Ar balvu par mūža ieguldījumu mākslā godināja tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri.
Vēlme uzsākt dialogu. Čehova teātra vadītāja Dana Bjorka par teātra jauno kursu
Vēlme uzsākt dialogu. Čehova teātra vadītāja Dana Bjorka par teātra jauno kursu
"Mums bija jādomā, kā mūsu teātris pēc iespējas aktīvāk, skaļāk un nepārprotamāk var izteikt šodien savu politisko nostāju pret to, kas notiek pasaulē," skaidrojot ieceri veidot Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri kā diskusiju telpu, lai veicinātu un iesaistītu teātra skatītāju sabiedrībā aktuālu jautājumu pārspriešanā, Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" norāda teātra vadītāja Dana Bjorka.
No Ragaciema pūpoliem līdz Tukuma ķirškokiem – dzejnieka Imanta Ziedoņa ceļi
No Ragaciema pūpoliem līdz Tukuma ķirškokiem – dzejnieka Imanta Ziedoņa ceļi
3. maijā atzīmējam Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu. Šogad, dzejnieka 90. jubilejas reizē, mēs – žurnāliste Ingvilda Strautmane un aktieris Kaspars Znotiņš – viņu meklējām grāmatās un uz kartes – Ragaciemā un Tukumā. Šajā vietās mūsu sarunai pievienojās Ziedoņa jaunākā māsa Anita Bumbure un publicists Arnis Šablovskis. 
Dokumenti, fotogrāfijas un atmiņu stāsti – digitālajā kolekcijā «Industriālais mantojums» apkopo ziņ...
Dokumenti, fotogrāfijas un atmiņu stāsti – digitālajā kolekcijā «Industriālais mantojums» apkopo ziņas par Latvijas uzņēmumiem
Atzīmējot digitālās kolekcijas "Industriālais mantojums" pirmo gadadienu, klajā laists raidierakstu cikls "Rūpniecības mantojums", kas klausītājus iepazīstinās ar atmiņu stāstiem par dažādiem Latvijas uzņēmumiem. Bijušo ražotņu darbinieki ir aicināti dalīties ar saviem atmiņu stāstiem un fotogrāfijām, jo kultūras un atmiņas institūciju sadarbībā tapusī kolekcija joprojām tiek papildināta.
Ironija ļāva kaut ko dabūt cauri vieglāk. Mūra nojaukšanas laiku literatūrā atceras dzejnieks Guntar...
Ironija ļāva kaut ko dabūt cauri vieglāk. Mūra nojaukšanas laiku literatūrā atceras dzejnieks Guntars Godiņš
"Tas mūris sākumā bija biezs, bet tad pa bišķiņai, bišķiņai... Un mums jau bija priekšā stāvošie dzejnieki, kas arī centās. Tā jau nebija, ka 80. gados ienāca mana paaudze un tad mēs tur baigi devām. Mēs varbūt izmainījām stilistiku. Varbūt agrāk nebija tik daudz ironijas. Ironija ļāva kaut ko dabūt cauri vieglāk, jo ironija nav pa pieri," Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" rosināts, dzejnieks Guntars Godiņš atceras mūra krišanas laiku literatūrā. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" viņš stāsta par zemtekstiem un mainīgajiem kontekstiem, par valodas nozīmi un par mūslaikos svarīgiem atgādinājumiem. 
Vai radošums ir sakrāls, un kam pieder mākslas darbs? Saruna par mākslīgo intelektu un cilvēkiem
Vai radošums ir sakrāls, un kam pieder mākslas darbs? Saruna par mākslīgo intelektu un cilvēkiem
Nav ne jausmas, bet tas mani ļoti interesē, – tā varētu raksturot sajūtas ap mākslīgo intelektu (MI), kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē. Kā tas var mums palīdzēt, kā dalīt autorību, kopradot darbus ar MI, un kas notiek mūsu "melnajā kastē"? Šajā jomā ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, bet Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas četri profesionāļi, kuri var to analizēt: juriste intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, profesionālās doktora studiju programmas direktors Andris Teikmanis, fotogrāfs, grafikas dizainers, mājaslapu veidotājs un aplikāciju izstrādātājs Sandijs Ruļuks un jauno mediju mākslinieks Jurģis Peters.
Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas darbi aplūkojami izstādē Hamburgā, pēcāk – Veicā
Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas darbi aplūkojami izstādē Hamburgā, pēcāk – Veicā
Vēl līdz 25. februārim Vācijā, Hamburgas "Pashmin" mākslas galerijā skatāma Latvijas mākslinieku – Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas – grupas izstāde "Vīzijas un sliekšņi". Savukārt marta izskaņā cita viņu darbu izlase tiks izstādīta Austrijā, Veicas pilsētas galerijā. Mākslinieki tiecas stāstīt apmeklētājiem vienotu stāstu, izmantojot mākslas darbus, kuros vienlaikus kopīgajam izgaismojas katra mākslinieka atšķirīgais rokraksts.
Latvijas laikmetīgās mākslas momentuzņēmums. Kā izraudzījās Purvīša balvas finālistus?
Latvijas laikmetīgās mākslas momentuzņēmums. Kā izraudzījās Purvīša balvas finālistus?
"Mūsu laikmetīgā vizuālā māksla ir ļoti spēcīga un starptautiski konkurētspējīga," secina filozofs Igors Gubenko, kurš kopā ar vizuālās mākslas ekspertiem izraudzījis "Purvīša balvas 2023" kandidātus. Finālisti ir: Evelīna Deičmane par izstādi "Dejorgāns / Tanzorgan" "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā, Kristaps Epners par darbu "Maslova bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā" festivāla "Survival Kit 13" ietvaros, Daiga Grantiņa par personālizstādi "Lauka telpa" Mākslas muzejā "Rīgas Birža", Darja Meļņikova par izstādi "The Anticipation" ("Gaidas") galerijā "427", Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs par izstādi "Zilā līča māja" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla "Cēsis 2022" ietvaros un Ance Eikena par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs" mākslas telpā "Brīvība". Balvu par mūža ieguldījumu šogad pasniegs māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei.
«Lielā Kristapa» filmas tuvplānā. Novērojumi, pārskatot nacionālās kino balvas nominantu listi
«Lielā Kristapa» filmas tuvplānā. Novērojumi, pārskatot nacionālās kino balvas nominantu listi
Dokumentalitātes elementi spēlfilmās, drāmas, kurām līdzās stājas žanra ekrāndarbi un dokumentālais kino, kam vajadzētu būt ne tikai stāstam, bet arī formai – lūk, daži pieturpunkti no kino kritiķes Dārtas Ceriņas, kino publicista Žulijena Nuhuma Kulibali un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītājas Zanes Balčus sarunas par nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominantiem. Kino veidotāji balvai pieteica ap 80 filmām. Starp ekspertu atlasītajiem balvas pretendentiem ir tādi darbi, kas pirmizrādi vēl tikai piedzīvos.  Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad piešķirs kinodramaturgam Alvim Lapiņam. 
Nacionālā Mākslas muzeja «neredzamā» laikmetīgās mākslas kolekcija. Saruna ar Elitu Ansoni un August...
Nacionālā Mākslas muzeja «neredzamā» laikmetīgās mākslas kolekcija. Saruna ar Elitu Ansoni un Augusti Petri
Ko ņemt un no kā atteikties, lai pēc iespējas plašāk parādītu to, ko nevar redzēt – šādu lēmumu priekšā regulāri nonāk tie kuratori, kuri strādā ar 20. gadsimta otrās puses mākslu. Nupat atklātās ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" iespaidā kārtējo reizi aktuāls kļuvis jautājums par šī laikmeta darbu pieejamību – kur tie glabājas, kad un kur tos varēs redzēt plašākā apjomā? Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" to pārspriež izstāžu zāles "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone un kuratore Auguste Petre.
No skices līdz gatavam darbam – izstādē «Ne-lietas» mākslinieks Jānis Straupe pirmoreiz ļauj ielūkot...
No skices līdz gatavam darbam – izstādē «Ne-lietas» mākslinieks Jānis Straupe pirmoreiz ļauj ielūkoties savā radošajā procesā
Jāņa Straupes izstādē "Ne-lietas" ļoti latviskais materiāls – koks – neuzspiež konkrētu literāru stāstījumu, bet liek filozofiski aizdomāties, pauž kuratore Inese Baranovska. Ekspozīcijā, kas no 28. janvāra līdz 26. martam skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, mākslinieks pirmo reizi ļauj ielūkoties radošajā procesā no skices līdz gatavam darbam. Muzejā izstādīts Straupes pēdējo divdesmit gadu radošais darbs, kā arī jaunās ieceres – vērienīgi skulpturāli un kinētiski objekti. 
Padomija pusaugu puikas un jauna studenta skatījumā – Valda Klišāna grāmata «Pieauguša puikas atmiņu...
Padomija pusaugu puikas un jauna studenta skatījumā – Valda Klišāna grāmata «Pieauguša puikas atmiņu klade»
"Vēsturniekam jau vienmēr jāapzinās, ka vēlākais uzslāņojums tam visam noteikti ir, bet šoreiz bija mērķis rakstīt tā, it kā es atrastos pie datora, pieņemsim, 1985. gadā," teic "Pieauguša puikas atmiņu klades" autors, vēsturnieks Valdis Klišāns. Grāmatā, ko klajā laidusi izdevniecība "Zvaigzne ABC", lasāmas Klišāna atmiņas par padomijas laika ikdienu un par tēmām, kuras pieaugušie tolaik vairījās pieminēt.  
Par vēsturiskajām norisēm, personālijām un sabiedrisko kustību – izdota grāmata par Valmiermuižu
Par vēsturiskajām norisēm, personālijām un sabiedrisko kustību – izdota grāmata par Valmiermuižu
No turīga īpašuma līdzās nelielai pilsētai līdz vietai, kur sākās pirmā sabiedriskā kustība, kas lika pamatus latviešu nacionālajai atmodai un atjaunotnes kustībai visā Baltijā – par šiem un citiem Valmiermuižas vēsturiskajiem pagrieziena punktiem un personālijām lasāms mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača grāmatā "Valmiermuiža". Materiālu vākšanai autors pievērsās pagājušā gadsimta 80. gados, un Valmiermuižas vēstures pētniecībai kopsummā veltīti 40 gadi. 
«Skumju trīsstūra» uzvara – ne pārsteigums, bet vilšanās. Komentāri pēc Eiropas Kinoakadēmijas balva...
«Skumju trīsstūra» uzvara – ne pārsteigums, bet vilšanās. Komentāri pēc Eiropas Kinoakadēmijas balvas
Daudzveidīgas un savstarpēji papildinošas tēmas, ietekmēšanās no Kannu kinofestivāla, pelnīti izcelts aktierdarbs un raupjā kinovalodā tvertas liecības no Ukrainas – lūk, pāris pieturpunkti no Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas pārskata. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Eiropas kino ainu analizē Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka, kritiķe un pētniece Dārta Ceriņa un "LUX" skatītāju balvas atlases pārstāve Paula Bērziņa. 
«Garlaicīgs izdevums par Latvijas fotogrāfiju» – «Fotokvartāla» gadagrāmata
«Garlaicīgs izdevums par Latvijas fotogrāfiju» – «Fotokvartāla» gadagrāmata
Fotogrāfijai veltītais izdevums "Fotokvartāls" kopš 2011. gada ir atrodams interneta vietnē fotokvartals.lv, ik gadu kā vēstures liecība un kopsavilkums par Latvijas fotogrāfiju top "Fotokvartāla gadagrāmata". Šajā reizē gadagrāmatā "Re, vēl viens garlaicīgs izdevums par Latvijas fotogrāfiju, kura ir tikpat garlaicīga kā šī grāmata" pētī, kāda ir Latvijas fotogrāfija pēdējos 10 gados – attēlos un esejās.
Brīvība bija cīņas garšā. Par teātrim dāvāto mūžu stāsta Aina Matīsa un Edmunds Freibergs
Brīvība bija cīņas garšā. Par teātrim dāvāto mūžu stāsta Aina Matīsa un Edmunds Freibergs
Šogad "Spēlmaņu naktī" par mūža ieguldījumu teātra mākslā daudzinās režisori un pedagoģi Ainu Matīsu un režisoru, aktieri un pedagogu Edmundu Freibergu. Abas izcilības saņēmušas arī Jēkaba Dubura balvu par ieguldījumu teātra pedagoģijā, un kā pedagogi viņi līdzstrādājuši Latvijas Kultūras akadēmijas studentu skološanā. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Matīsa un Freibergs stāsta par saviem skolotājiem un režijas darbu, par iekšējo brīvību nebrīves laikos, par spilgtiem teātra iespaidiem un par izrādēm, kādas viņiem iet pie sirds. 
«Par skaisto un aplamo dzīvi». Ieva Struka iepazīstina ar pētījumu par Anšlavu Eglīti
«Par skaisto un aplamo dzīvi». Ieva Struka iepazīstina ar pētījumu par Anšlavu Eglīti
Izdevniecības "Dienas Grāmata" sērijā "Es esmu..." klajā nākusi teātra zinātnieces un dramaturģes Ievas Strukas sarakstītā Anšlavam Eglītim veltītā monogrāfija "Par skaisto un aplamo dzīvi". Struka raidījumā "Kultūras rondo" pastāsta, kā monogrāfija tapusi, liekot kopā darbus ar to, ko var uzzināt vēstulēs, pierakstos, jo nav daudz citu veidu, kā atklāt autora personību.
Bioloģiskais trilleris – par filmu «Mans laulību projekts» stāsta režisore Signe Baumane
Bioloģiskais trilleris – par filmu «Mans laulību projekts» stāsta režisore Signe Baumane
Pasaules pirmizrādi piedzīvojusi Traibekas kinofestivālā Ņujorkā, Eiropas pirmizrādi – animācijas festivālā Ansī, Francijā, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma "Mans laulību projekts" beidzot sastapsies ar skatītājiem Latvijā. Ar režisores jaunāko veikumu atklās devīto Rīgas Starptautisko kino festivālu. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" uzrunāta, Baumane stāsta par filmas tapšanu, par tehnikām, ko izmantojusi, un par to, kur viņas padarīto vislabāk iespējams novērtēt. 
Teātra vēstures rakstīšana. Pārspriežam «Spēlmaņu nakts» nominācijas
Teātra vēstures rakstīšana. Pārspriežam «Spēlmaņu nakts» nominācijas
""Spēlmaņu nakts" tomēr ir teātra vēstures rakstīšana. Mūsu – profesionālu kritiķu – uzdevums ir novērtēt tos soļus, kas var būtiski bīdīt estētisko latiņu tālāk, augstāk, citur," gada balvas teātrī nozīmi izteic 2021./2022. gada sezonas žūrijas komisijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe un zinātniece Edīte Tišheizere. Kā varam raksturot aizvadīto teātra sezonu? Par to Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas Tišheizere, viņas kolēģis, 2022./2023. gada sezonas žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis Toms Čevers un žurnāliste Anda Buševica.
Tulko Blaumani ukrainiski un atrod sevi rakstniecībā – Līna Meļnika no Ukrainas
Tulko Blaumani ukrainiski un atrod sevi rakstniecībā – Līna Meļnika no Ukrainas
Psihoterapeite un tulkotāja Līna Meļnika no Vinnicas Ukrainā uz Latviju atbrauca kopā ar savu māti. Esot svešumā, kara šausmas vēl ciešāk sagrāba abu ukrainiešu māju pilsētu. Dzīvojot šeit, Latvijā, viņa turpina apgūt latviešu valodu. Centrā "Dardedze" psihoterapeite atkal varēs strādāt savā profesijā, un viņai prieks, ka arī ar kolēģiem runās tikai latviski. Pirmo reizi kopš kara sākuma 2014. gadā Meļnika ir spējusi atraisīt savu balsi rakstniecībā. 
Rakstīt nevar iemācīt, to var tikai iemācīties. Literatūrkritiķa Gunta Bereļa veltījums rakstītmāksl...
Rakstīt nevar iemācīt, to var tikai iemācīties. Literatūrkritiķa Gunta Bereļa veltījums rakstītmākslai
Tev ir jāraksta diendienā, nevienu dienu neizlaižot. Kaut vai dažas rindiņas, bet jāraksta katru dienu. Lūk, tādu padomu tiem, kas vēlas saistīties ar rakstniecību, dod literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis. Paša grāmatu "...rakstīt…", gluži kā citus rakstītmācības izdevumus, pēc izlasīšanas autors iesaka guldīt atkritumos. Kāpēc tā? To Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vislabāk zina teikt viņš pats.  
Par mācīšanos no dižām personībām un lomu, ko var nospēlēt tikai viņš, – saruna ar aktieri Kārli Arn...
Par mācīšanos no dižām personībām un lomu, ko var nospēlēt tikai viņš, – saruna ar aktieri Kārli Arnoldu Avotu
Aktierim Kārlim Arnoldam Avotam sākusies trešā sezona Dailes teātrī. Vēl šogad būs pirmizrāde divām filmām, kurās aktieris atveido galveno varoni: viņš ir Jazis Viestura Kairiša filmā "Janvāris", kas vēsta par barikāžu laiku, un Matīss – topošais maksātnespējas administrators – Staņislava Tokalova filmā "Mīlulis". Bet visvairāk Avota sirds šobrīd pieder spēlfilmas projektam "Uļa", kas vēstīs par slaveno basketbolisti Uļjanu Semjonovu. Filma ir aktiera izlolota ideja, viņš ir scenārija autors un arī atveidos galveno lomu. Par skatuves un kino mākslu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saruna ar Kārli Arnoldu Avotu.
Kultūras mantojuma saglabāšana krīzes laikā. Kādas mācības sniedz filma «Krimas dārgumi»?
Kultūras mantojuma saglabāšana krīzes laikā. Kādas mācības sniedz filma «Krimas dārgumi»?
Kultūras mantojums krīzes apstākļos – par to rosina domāt dokumentālais kinodarbs "Krimas dārgumi" Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā. Par kultūras mantojuma saglabāšanu apdraudējuma situācijās sarunājas pašmāju nozares ekspertes – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Katrīna Kukaine. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti