Trešdiena, 24. aprīlis

Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +1 °C, D vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Ingvilda Strautmane

Latvijas Radio "Kultūras Rondo"

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kāda būs jaunā sezona uz Latvijas teātru skatuvēm? Vērtē teātra kritiķi
Kāda būs jaunā sezona uz Latvijas teātru skatuvēm? Vērtē teātra kritiķi
Pārskatot teātru ziņoto gaidāmas sezonas sākumā, iespējams piefiksēt dažas lietas: Jaunajam Rīgas teātrim šī būs pēdējā sezona Miera ielā, Latvijas Nacionālajam teātrim ir jauns mākslinieciskais vadītājs, Leļļu teātrim arī jauns vadītājs, Valmieras Drāmas teātra un Leļļu teātra ēkā turpinās remontdarbi. Vasarā ir noticis arī Valmieras vasaras teātra festivāls ar izrādēm, kas paliks repertuārā. Par aizvadīto un jauno teātra sezonu spriež teātra zinātniece, kritiķe un "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Līga Ulberte un žurnālists, teātra kritiķis Atis Rozentāls.
Ik nedēļu pa pirmizrādei. Kas rudenī sagaida pašmāju kino cienītājus?
Ik nedēļu pa pirmizrādei. Kas rudenī sagaida pašmāju kino cienītājus?
Šis rudens nacionālā kino cienītājiem nudien nebūs vienmuļš, jo būs pulka jaunu filmu. Pirmizrādi piedzīvos gan Latvijas kinodarbi, gan kopražojuma ekrānstāsti, kuru radīšanā iesaistījās mūsu kinematogrāfisti un aktieri. Kādi laiki un pieredzes tvertas jaunajās filmās, kā gadījies pirmizrāžu sastrēgums un cik raiti kinogājēji mēs maz esam, skaidro Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
Ir ārdītāji un tie, kam gribas kaut ko saglabāt. Saruna ar aktieri Vili Daudziņu
Ir ārdītāji un tie, kam gribas kaut ko saglabāt. Saruna ar aktieri Vili Daudziņu
"Ir ārdītāji un ir tie, kam gribas kaut ko saglabāt vai būvēt. Drīzāk es esmu pie tiem otriem. Bet bez tiem pirmajiem nevar," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo", komentējot aktuālo politisko situāciju Latvijā, atzīst Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Vilis Daudziņš. Aktieris stāsta arī par to, kas sagaidāms jaunajā sezonā un kādu pavisam neierastu projektu pie grāmatas par I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Kā kino «Baltijas ceļš» – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vienlaikus notiek Baltijas filmu dienas
Kā kino «Baltijas ceļš» – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vienlaikus notiek Baltijas filmu dienas
Baltijas filmu dienās 23. un 24. augustā uz kinoteātra "Splendid Palace" ekrāniem mums – Latvijas kinoskatītājiem – dāvāta iespēja piedzīvot vairākas kaimiņvalstu spēlfilmas: divas no Lietuvas – "Svētceļnieki" un "Skrējēja", kā arī divas no Igaunijas – "Mūžīgās mīlestības koks" un "Tuksnesī". Ar Baltijas kolēģu, starptautiskā arēnā – arī konkurentu, veikumu iepazīties mudināti arīdzan Latvijas filmu veidotāji.  
Mākslinieku apvienība «+K+M+B» eksperimentē ar Sabiles vīna darīšanas tradīcijām un Bodlēra dzeju
Mākslinieku apvienība «+K+M+B» eksperimentē ar Sabiles vīna darīšanas tradīcijām un Bodlēra dzeju
"Sabile burbuļo" un "Ļaunuma puķes" – pirmais nosaukums dots skaņas instalācijai, otrais – mūzikas albumam; vienam meklējama un atrodama saistība ar Sabiles vīna darīšanas tradīciju, otram – ar 19. gadsimta dzeju. Par pašu būvētajām skaņas ainavām stāsta to arhitekti – apvienība "+K+M+B" jeb mākslinieki Kristians Brekte, Modris Svilāns un Māris Butlers. 
Katram savs Veidenbaums. Arno Jundzes skatījums uz dzejnieka dzīvi romānā «Es nemiršu nekad»
Katram savs Veidenbaums. Arno Jundzes skatījums uz dzejnieka dzīvi romānā «Es nemiršu nekad»
"Tas ir grūts uzdevums, tev ir jāmin un jācenšas notvert pareizo vilni un virzienu" – par Eduarda Veidenbauma ceļa šķetināšanu un romāna "Es nemiršu nekad" rakstīšanu saka autors Arno Jundze. Grāmatā viņš atklāj Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, savukārt tajā aptverts viss dzejnieka mūžs. Izdevums ir piederīgs sērijai "Es esmu…" un to klajā laiž "Dienas Grāmata". 
Daudzveidīga aina – skats uz Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā nominantiem
Daudzveidīga aina – skats uz Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā nominantiem
24. jūlijā, dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, pasniegs viņa vārdā godātās balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Ar nomināciju atzīmēti gan oriģinālliteratūras darbi, gan tulkojumi, un kopā ņemti tie veido žanriski un tematiski daudzveidīgu literatūras ainu, vērtē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Līdz 22. jūlija pusnaktij ikkatrs, piedaloties sabiedrisko mediju portālā LSM.lv lasītāju balsojumā, var izvēlēties īpašāko bērnu vai jauniešu grāmatu no šogad nominētajiem darbiem. 
Tapis pētījums par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi
Tapis pētījums par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi
Biedrība "Sēlijas kultūras projekti" izdevusi pētījumu par apgabala šaursliežu dzelzceļa vēsturi – "600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme". Latvijā dzelzceļi ir attīstījušies dažādi un tie ir atšķirīgi, un taisni tāpēc tos ir tik interesanti pētīt, pauž viens no grāmatas autoriem, VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Izdevuma autoru lokā ir gan militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, gan kartogrāfijas speciālists. 
Dažādība un milzīgs vitāls spēks. Gleznotājas Birutas Baumanes simtgadē ceļ godā viņas daiļradi
Dažādība un milzīgs vitāls spēks. Gleznotājas Birutas Baumanes simtgadē ceļ godā viņas daiļradi
"Te ir brīnišķīgas kompozīcijas, daudzveidība, dažādība un milzīgs vitāls spēks," – tā gleznotājas Birutas Baumanes (1922–2017) darbu izstādi "Gadsimta māksliniece. Birutai Baumanei 100" Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā piesaka viņas meita, māksliniece Laine Kainaize. Savukārt mākslas zinātniece Anda Treija izceļ Baumanes apbrīnojamās darbspējas un pietāti pret pašas radīto. Izcilās gleznotājas darbi muzejā skatāmi līdz 24. jūlijam.
Kino, laiks un Valentīna Freimane. Kinozinātnieces Anitas Uzulnieces radošais devums
Kino, laiks un Valentīna Freimane. Kinozinātnieces Anitas Uzulnieces radošais devums
Izstādes "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani" sagatavošana un grāmatas "Mans kino (un) laiks" otrās daļas izdošana – tāda šobrīd ir kinozinātnieces Anitas Uzulnieces kino pasaule. Viņa ir gandarīta, ka garajos darba gados sarakstīto varējusi sakārtot vienkopus, un ka ir pazinusi kino un teātra zinātnieci Valentīnu Freimani, kurai, ja vien varētu, vēl daudz ko vēlētos pavaicāt. 
Pārsteigumi, aktualitātes un laikmeta prasības. Maijs kultūras žurnālistu vērtējumā
Pārsteigumi, aktualitātes un laikmeta prasības. Maijs kultūras žurnālistu vērtējumā
"Tas, bez šaubām, ir notikums," "mans lielākais pārsteigums" – šādas frāzes, žurnālistiem apspriežot maijā piedzīvotos kultūras notikumus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskan vairākkārt. Maijs ir parādījis, ka notiek kultūras notikumu drūzmēšanās, vienlaikus ar neziņu par rudeni. Viss savijas ar pandēmijas laika atskaņām un kara klātbūtni.
Laiku, kuru gaidām, nekad nesagaidīsim. Saruna ar mūziķi Jāni Šipkēvicu
Laiku, kuru gaidām, nekad nesagaidīsim. Saruna ar mūziķi Jāni Šipkēvicu
Jauns albums "Apgaismo mani", pirmizrāde kora mini operai "Babītes baobabs" un Jāņa Erenštreita jubilejas koncerts "Rīgas festivālā" – lūk, vien daži pieturas punkti Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" sarunai ar dziedātāju un komponistu Jāni Šipkēvicu, kurš pandēmijas laikā ar uzviju atdevis parādu paša radošajam garam. Žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna ar mākslinieku Latvijas Radio izskanēja 3. jūnijā. 
Rosinājums skatītājiem un māksliniekiem. Ventspilī notiek «Teātra festivāls Nr. 1»
Rosinājums skatītājiem un māksliniekiem. Ventspilī notiek «Teātra festivāls Nr. 1»
No 3. līdz 5. jūnijam teātra namā "Jūras vārti" un Ventspils pilsētvidē notiks "Teātra festivāls Nr. 1". Programmā, ko kopā veido "Dirty Deal Teatro", Ģertrūdes ielas teātris, Rēzeknes teātris "Joriks" un "Jūras vārti", iekļautas četras laikmetīgas izrādes, profesionāļu sarunu cikls "Tikšanās pludmalē" un pulks citu, brīvā garā risinātu pasākumu. Festivāla veidotāji šajās dienās cer dažādot skatītāju teātra pieredzi, kā arī pievērsties māksliniekiem aktuāliem jautājumiem.  
Varbūt labākais, ko radījis latviešu modernisms. Pēta trimdas dzejnieka Linarda Tauna devumu
Varbūt labākais, ko radījis latviešu modernisms. Pēta trimdas dzejnieka Linarda Tauna devumu
Pieminot modernista, trimdas literātu grupas "Elles ķēķis" dalībnieka Linarda Tauna simtgadi, dzejnieki Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups 3. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā rīko simpoziju un diskusiju "Taunam 100". "Tā ir mūsu dzejas klasika, tie ir mūsu dzejas šedevri. Tas ir varbūt labākais, ko latviešu modernisms ir radījis," Tauna literāro veikumu uzliela Vērdiņš. Trimdas dzejniekam veltītais simpozijs ir viens no pēdējiem literatūras žurnāla "Punctum" festivāla notikumiem šogad.
Kannu kinofestivāls no diviem skatpunktiem. Stāsta žūrijas dalībniece un producente
Kannu kinofestivāls no diviem skatpunktiem. Stāsta žūrijas dalībniece un producente
75. Kannu kinofestivālā izskaņā "Zelta palmas zaru" piešķīra zviedru režisora Rūbena Estlunda filmai "Skumju trīsstūris" ("Triangle of Sadness"). Ar festivāla "lielo" žūriju, ko šogad vadīja franču aktieris un producents Vinsents Lindons, par laureātu vienisprātis bija "arthouse" žūrija, kurā savu vārdu pirmo reizi teica arī pārstāve no Latvijas. Par vērtēšanas procesu un filmu veidotāju ikdienu Kannās Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta kinokritiķe, kuratore Daira Āboliņa un producente Marta Romanova-Jēkabsone.
Viss sākās ar stāstiem. Apvienība «Dream Teller» klausītājiem nodod mūzikas albumu
Viss sākās ar stāstiem. Apvienība «Dream Teller» klausītājiem nodod mūzikas albumu
18. maija vakarā "ATTA Centre" koncerttelpā savu albumu pirmatskaņos džeza (un ne tikai) apvienība "Dream Teller".  Vokāliste, komponiste Kristīne Cīrule un pianists, komponists, arī vokālists Edgars Cīrulis stāsta, ka kopradītā albuma priekšplānā ir stāsti, un katram no tiem mūziķi raudzījuši atrast vispatiesāko skanējumu. 
Brīdis, kad iegrimt mūzikā. Grupa «Sigma» jauno albumu «Ostinācijas» ieskandinās trīs koncertos
Brīdis, kad iegrimt mūzikā. Grupa «Sigma» jauno albumu «Ostinācijas» ieskandinās trīs koncertos
Montas Kromas dzeja, atkārtojama princips mūzikā, sadarbība ar māksliniekiem, kuri izpaužas ļoti dažādos žanros, kā arī izstāžu un lekciju zāles pārtapšana mūzikas telpā – to visu būs iespējams piedzīvot latviešu indīroka grupas "Sigma" trešā studijas albuma "Ostinācijas" atvēršanas koncertos 25., 26. un 27. maijā Latvijas Mākslas akadēmijas K2 jeb jaunajā zālē. Mūziķis un literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāj, ka koncertos "Sigma" klausītājiem vēlas dāvāt daudz intīmāku sajūtu, tāpēc ne pārāk apjomīgajā telpā tiek rīkoti vairāki koncerti.
Latvijas literatūras gada aina. Secinājumi un pārdomas pēc LALIGABA balvu pasniegšanas
Latvijas literatūras gada aina. Secinājumi un pārdomas pēc LALIGABA balvu pasniegšanas
1. maijā Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ceremonijā noskaidroti laureāti piecās kategorijās. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pēc svinīgā notikuma ar saviem favorītiem un pārdomām par balvu sadalījumu dalās ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs, literatūrfilozofe Ieva Kolmane un kultūras žurnāliste Anda Buševica.
Sapratām, ka tas ir jāizdara. Sākas igauņu un latviešu dramatuģijas minifestivāls
Sapratām, ka tas ir jāizdara. Sākas igauņu un latviešu dramatuģijas minifestivāls
"Igauņu un latviešu drāma" – tas ir jaunās dramaturģijas minifestivāls, kas tuvākajās dienās piedzīvojams "Dirty Deal Teatro". Laikposmā no 27. līdz 30. aprīlim skatītāji varēs noskatīties režisoru Elmāra Seņkova un Valtera Sīļa skatuves mākslas centrā "Vaba Lava" (Igaunija) veidotās izrādes, kā arī iepazīties ar igauņu jaunāko dramaturģiju lugu lasījumos, ko iestudējuši jaunākās paaudzes latviešu režisori. 
Dabas brīnums un viedokļu sadursmes stāsts. Ar filmu «Tikmēr Lucavsalā» iepazīstina režisore Elza Ga...
Dabas brīnums un viedokļu sadursmes stāsts. Ar filmu «Tikmēr Lucavsalā» iepazīstina režisore Elza Gauja
"Tikmēr Lucavsalā" – tā savu pilnmetrāžas dokumentālo kinodarbu, kas uz ekrāniem nonāks 21. aprīlī, nodēvējusi režisore un aktrise Elza Gauja. Viņa vairāku gadu garumā sekojusi līdzi dzīvei Lucavsalā un vērojusi zaļi domājošo un biznesmeņu pretstāves brīdi. Režisore Lucavsalu sauc par dabas brīnumu, kurā cilvēki rada katrs savas mikropasaulītes. Filmēšanas laikā viņa pie šīs vides pieradusi tiktāl, ka varēja saukt par savām otrajām mājām. 
Vienmēr pieminēt Latviju. Par sērijas «Es esmu...» jaunāko romānu «Mežakaija» stāsta Osvalds Zebris
Vienmēr pieminēt Latviju. Par sērijas «Es esmu...» jaunāko romānu «Mežakaija» stāsta Osvalds Zebris
"Mēs viņu varam atrast visos viņa stāstos un romānos, viņš ir klātesošs un sajūtams" – tā par latviešu prozaiķi, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000), kurš savu dzīvi pēc Latvijas okupācijas aizvadīja svešumā, teic mūslaiku rakstnieks Osvalds Zebris. Nu arī viņa nesen iznākušajā romānā "Mežakaija" varam meklēt un atrast Janovska klātbūtni. Tas ir izdevniecības "Dienas Grāmata" sērijas "Es esmu…" jaunākais papildinājums. 
Klavieru solo un baleta viencēliens – īpašu programmu piedāvā Georgijs Osokins un Milana Komarova
Klavieru solo un baleta viencēliens – īpašu programmu piedāvā Georgijs Osokins un Milana Komarova
8. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors", 9. aprīlī Vidzemes koncertzāle "Cēsis" mūzika un dejas savīsies programmā "Georgijs Osokins. Klavieru solo un baleta viencēliens "Lauskas"". Vakara pirmā pusē Osokins interpretēs Aleksandra Skrjabina un Frederika Šopēna opusus, bet turpinājumā – laikmetīgā baleta "Lauskas" pirmizrāde. Izrādes horeogrāfe ir baletmāksliniece Milana Komarova, un viņai izdevies sapulcināt starptautisku dejotāju komandu. Programmas veidotāji saredz tās sasaukšanos ne tikai ar indivīda dzīves pieredzi, bet arī ar laiku, ko mēs visi piedzīvojam. 
Tiešsaistē apkopo ziņas par sievietēm Latvijas kultūrā un sabiedrībā līdz 1940. gadam
Tiešsaistē apkopo ziņas par sievietēm Latvijas kultūrā un sabiedrībā līdz 1940. gadam
Sieviešu pārstāvniecība kultūrā un sabiedrībā no 1870. līdz 1940. gadam – šādu pētniecības virzienu izraudzījušas un no dažādām šķautnēm uzlūko mūslaiku Latvijas pētnieces un studējošās. Viņas talkā aicinājušas visu sabiedrību. Tīmekļa vietnē womage.lv vienuviet apkopotas liecības – atmiņu stāsti, dokumenti un vizuāli materiāli – par sievietēm, kuras līdzdarbojošās Latvijas sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos. 
Šobrīd nepieciešama Baha mūzikas mūžīgā elpa. Saruna ar ērģelnieku Aigaru Reini
Šobrīd nepieciešama Baha mūzikas mūžīgā elpa. Saruna ar ērģelnieku Aigaru Reini
"Martā mēs aicinām savus klausītājus uz Rīgas Domu baudīt Johana Sebastiāna Baha mūziku. Un noteikti Baha mūzika ir nepieciešama šajā laikā, kad ir tāds nemiers. Es domāju, ka šī mūžīgā elpa, kas skan viņa mūzikā, ir noteikti vajadzīga. Es aicinu veldzēties Rīgas Doma senajās velvēs – rast mieru, meditāciju, var būt iegūt kaut ko no tādas mūžīgas apjausmas, klausoties šajā Baha mūzikā," Rīgas Doma mūzikas direktors un ērģelnieks Aigars Reinis stāsta par daļu no pavasara koncertu programmas.
Latvijas literatūra ārzemēs un ārzemju tulkojumi Latvijā – atziņas par izaicinājumiem pēc Latvijas G...
Latvijas literatūra ārzemēs un ārzemju tulkojumi Latvijā – atziņas par izaicinājumiem pēc Latvijas Grāmatu izstādes
Pandēmijas gados, pārvirzot platformas "Latvian Literature" finansējumu, izdevies audzēt interesi par latviešu literatūras tulkošanu un izdošanu ārzemēs, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta platformas vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, kā vienu no sava darba izaicinājumiem minot "cīņu" par tulkotāju laiku, jo reti kurš specializējas tikai tulkojumos no latviešu valodas. Tikmēr Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka min citus izaicinājumus saistībā ar tulkotās ārzemju literatūras izdošanu Latvijā – "nomācošā pārsvarā" esot tulkojumi no angļu valodas un nepieciešams vēl strādāt pie tā, lai veicinātu interesi Latvijā par citu valstu literatūru.
Valodas centrs par Ukrainas pilsētu nosaukumu maiņu latviešu valodā: Izmaiņas jāveic pēc rūpīgas izp...
Valodas centrs par Ukrainas pilsētu nosaukumu maiņu latviešu valodā: Izmaiņas jāveic pēc rūpīgas izpētes, nevis uz «urrā»
Ukrainas pilsētas Latvijā joprojām oficiāli saucam tajos nosaukumos, kas palikuši mantojumā no Krievijas, norāda tulkotāja Māra Poļakova, kuras iniciēto vēstuli Valsts valodas centram, kurā lūgts pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, parakstīja vairāk nekā simts tulkotāju, literātu. Viņa uzsver: "Ukraina no šī mantojuma ir atteikusies un jau piecus gadus intensīvi lūdz atteikties arī visus citus." Valsts valodas centrs šim jautājumam pievēršas ne pirmo reizi un pēc saņemtā aicinājuma izskatīs to atkārtoti. Taču valodas centra galvenais lingvists norāda: "Ir savi argumenti arī šobrīd esošo formu saglabāšanai. Uzskatām, ka jebkādas šāda veida izmaiņas jāveic pēc rūpīgas lingvistiskas izpētes, nevis uz "urrā" un nevis vienkāršoti pieejot šim jautājumam."
Atmiņas, stāsti un izstāde – aktierim Tālivaldim Āboliņam 90
Atmiņas, stāsti un izstāde – aktierim Tālivaldim Āboliņam 90
Izstāde Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kas veltīta aktiera Tālivalža Āboliņa 90 gadiem, atgādina ne tikai par viņa spēlētiem varoņiem Jaunatnes teātrī, bet arī par kino lomām, piemēram, divsēriju filmā "Einšteins". Iespējams, vēl mazāk zināms ir fakts, ka Tālivalža Āboliņa pirmā darbavieta ir Latvijas Radio – viņš bija skaņu inženieris un pēc tam arī diktors. Viņam ļoti patika runāt dzeju, un kādu laiku viņš bijis arī izvadītāju mākslinieciskais vadītājs.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti