Pārskatot teātru ziņoto gaidāmas sezonas sākumā, iespējams piefiksēt dažas lietas: Jaunajam Rīgas teātrim šī būs pēdējā sezona Miera ielā, Latvijas Nacionālajam teātrim ir jauns mākslinieciskais vadītājs, Leļļu teātrim arī jauns vadītājs, Valmieras Drāmas teātra un Leļļu teātra ēkā turpinās remontdarbi. Vasarā ir noticis arī Valmieras vasaras teātra festivāls ar izrādēm, kas paliks repertuārā. Par aizvadīto un jauno teātra sezonu spriež teātra zinātniece, kritiķe un "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Līga Ulberte un žurnālists, teātra kritiķis Atis Rozentāls.
Autora ziņas
Šis rudens nacionālā kino cienītājiem nudien nebūs vienmuļš, jo būs pulka jaunu filmu. Pirmizrādi piedzīvos gan Latvijas kinodarbi, gan kopražojuma ekrānstāsti, kuru radīšanā iesaistījās mūsu kinematogrāfisti un aktieri. Kādi laiki un pieredzes tvertas jaunajās filmās, kā gadījies pirmizrāžu sastrēgums un cik raiti kinogājēji mēs maz esam, skaidro Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
"Ir ārdītāji un ir tie, kam gribas kaut ko saglabāt vai būvēt. Drīzāk es esmu pie tiem otriem. Bet bez tiem pirmajiem nevar," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo", komentējot aktuālo politisko situāciju Latvijā, atzīst Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Vilis Daudziņš. Aktieris stāsta arī par to, kas sagaidāms jaunajā sezonā un kādu pavisam neierastu projektu pie grāmatas par I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Baltijas filmu dienās 23. un 24. augustā uz kinoteātra "Splendid Palace" ekrāniem mums – Latvijas kinoskatītājiem – dāvāta iespēja piedzīvot vairākas kaimiņvalstu spēlfilmas: divas no Lietuvas – "Svētceļnieki" un "Skrējēja", kā arī divas no Igaunijas – "Mūžīgās mīlestības koks" un "Tuksnesī". Ar Baltijas kolēģu, starptautiskā arēnā – arī konkurentu, veikumu iepazīties mudināti arīdzan Latvijas filmu veidotāji.
"Sabile burbuļo" un "Ļaunuma puķes" – pirmais nosaukums dots skaņas instalācijai, otrais – mūzikas albumam; vienam meklējama un atrodama saistība ar Sabiles vīna darīšanas tradīciju, otram – ar 19. gadsimta dzeju. Par pašu būvētajām skaņas ainavām stāsta to arhitekti – apvienība "+K+M+B" jeb mākslinieki Kristians Brekte, Modris Svilāns un Māris Butlers.
"Tas ir grūts uzdevums, tev ir jāmin un jācenšas notvert pareizo vilni un virzienu" – par Eduarda Veidenbauma ceļa šķetināšanu un romāna "Es nemiršu nekad" rakstīšanu saka autors Arno Jundze. Grāmatā viņš atklāj Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, savukārt tajā aptverts viss dzejnieka mūžs. Izdevums ir piederīgs sērijai "Es esmu…" un to klajā laiž "Dienas Grāmata".
24. jūlijā, dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, pasniegs viņa vārdā godātās balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Ar nomināciju atzīmēti gan oriģinālliteratūras darbi, gan tulkojumi, un kopā ņemti tie veido žanriski un tematiski daudzveidīgu literatūras ainu, vērtē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Līdz 22. jūlija pusnaktij ikkatrs, piedaloties sabiedrisko mediju portālā LSM.lv lasītāju balsojumā, var izvēlēties īpašāko bērnu vai jauniešu grāmatu no šogad nominētajiem darbiem.
Biedrība "Sēlijas kultūras projekti" izdevusi pētījumu par apgabala šaursliežu dzelzceļa vēsturi – "600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme". Latvijā dzelzceļi ir attīstījušies dažādi un tie ir atšķirīgi, un taisni tāpēc tos ir tik interesanti pētīt, pauž viens no grāmatas autoriem, VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Izdevuma autoru lokā ir gan militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, gan kartogrāfijas speciālists.
"Te ir brīnišķīgas kompozīcijas, daudzveidība, dažādība un milzīgs vitāls spēks," – tā gleznotājas Birutas Baumanes (1922–2017) darbu izstādi "Gadsimta māksliniece. Birutai Baumanei 100" Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā piesaka viņas meita, māksliniece Laine Kainaize. Savukārt mākslas zinātniece Anda Treija izceļ Baumanes apbrīnojamās darbspējas un pietāti pret pašas radīto. Izcilās gleznotājas darbi muzejā skatāmi līdz 24. jūlijam.
Izstādes "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani" sagatavošana un grāmatas "Mans kino (un) laiks" otrās daļas izdošana – tāda šobrīd ir kinozinātnieces Anitas Uzulnieces kino pasaule. Viņa ir gandarīta, ka garajos darba gados sarakstīto varējusi sakārtot vienkopus, un ka ir pazinusi kino un teātra zinātnieci Valentīnu Freimani, kurai, ja vien varētu, vēl daudz ko vēlētos pavaicāt.
"Tas, bez šaubām, ir notikums," "mans lielākais pārsteigums" – šādas frāzes, žurnālistiem apspriežot maijā piedzīvotos kultūras notikumus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskan vairākkārt. Maijs ir parādījis, ka notiek kultūras notikumu drūzmēšanās, vienlaikus ar neziņu par rudeni. Viss savijas ar pandēmijas laika atskaņām un kara klātbūtni.
Jauns albums "Apgaismo mani", pirmizrāde kora mini operai "Babītes baobabs" un Jāņa Erenštreita jubilejas koncerts "Rīgas festivālā" – lūk, vien daži pieturas punkti Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" sarunai ar dziedātāju un komponistu Jāni Šipkēvicu, kurš pandēmijas laikā ar uzviju atdevis parādu paša radošajam garam. Žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna ar mākslinieku Latvijas Radio izskanēja 3. jūnijā.
No 3. līdz 5. jūnijam teātra namā "Jūras vārti" un Ventspils pilsētvidē notiks "Teātra festivāls Nr. 1". Programmā, ko kopā veido "Dirty Deal Teatro", Ģertrūdes ielas teātris, Rēzeknes teātris "Joriks" un "Jūras vārti", iekļautas četras laikmetīgas izrādes, profesionāļu sarunu cikls "Tikšanās pludmalē" un pulks citu, brīvā garā risinātu pasākumu. Festivāla veidotāji šajās dienās cer dažādot skatītāju teātra pieredzi, kā arī pievērsties māksliniekiem aktuāliem jautājumiem.
Pieminot modernista, trimdas literātu grupas "Elles ķēķis" dalībnieka Linarda Tauna simtgadi, dzejnieki Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups 3. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā rīko simpoziju un diskusiju "Taunam 100". "Tā ir mūsu dzejas klasika, tie ir mūsu dzejas šedevri. Tas ir varbūt labākais, ko latviešu modernisms ir radījis," Tauna literāro veikumu uzliela Vērdiņš. Trimdas dzejniekam veltītais simpozijs ir viens no pēdējiem literatūras žurnāla "Punctum" festivāla notikumiem šogad.
75. Kannu kinofestivālā izskaņā "Zelta palmas zaru" piešķīra zviedru režisora Rūbena Estlunda filmai "Skumju trīsstūris" ("Triangle of Sadness"). Ar festivāla "lielo" žūriju, ko šogad vadīja franču aktieris un producents Vinsents Lindons, par laureātu vienisprātis bija "arthouse" žūrija, kurā savu vārdu pirmo reizi teica arī pārstāve no Latvijas. Par vērtēšanas procesu un filmu veidotāju ikdienu Kannās Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta kinokritiķe, kuratore Daira Āboliņa un producente Marta Romanova-Jēkabsone.
18. maija vakarā "ATTA Centre" koncerttelpā savu albumu pirmatskaņos džeza (un ne tikai) apvienība "Dream Teller". Vokāliste, komponiste Kristīne Cīrule un pianists, komponists, arī vokālists Edgars Cīrulis stāsta, ka kopradītā albuma priekšplānā ir stāsti, un katram no tiem mūziķi raudzījuši atrast vispatiesāko skanējumu.
Montas Kromas dzeja, atkārtojama princips mūzikā, sadarbība ar māksliniekiem, kuri izpaužas ļoti dažādos žanros, kā arī izstāžu un lekciju zāles pārtapšana mūzikas telpā – to visu būs iespējams piedzīvot latviešu indīroka grupas "Sigma" trešā studijas albuma "Ostinācijas" atvēršanas koncertos 25., 26. un 27. maijā Latvijas Mākslas akadēmijas K2 jeb jaunajā zālē. Mūziķis un literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāj, ka koncertos "Sigma" klausītājiem vēlas dāvāt daudz intīmāku sajūtu, tāpēc ne pārāk apjomīgajā telpā tiek rīkoti vairāki koncerti.
1. maijā Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ceremonijā noskaidroti laureāti piecās kategorijās. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pēc svinīgā notikuma ar saviem favorītiem un pārdomām par balvu sadalījumu dalās ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs, literatūrfilozofe Ieva Kolmane un kultūras žurnāliste Anda Buševica.
"Igauņu un latviešu drāma" – tas ir jaunās dramaturģijas minifestivāls, kas tuvākajās dienās piedzīvojams "Dirty Deal Teatro". Laikposmā no 27. līdz 30. aprīlim skatītāji varēs noskatīties režisoru Elmāra Seņkova un Valtera Sīļa skatuves mākslas centrā "Vaba Lava" (Igaunija) veidotās izrādes, kā arī iepazīties ar igauņu jaunāko dramaturģiju lugu lasījumos, ko iestudējuši jaunākās paaudzes latviešu režisori.
"Tikmēr Lucavsalā" – tā savu pilnmetrāžas dokumentālo kinodarbu, kas uz ekrāniem nonāks 21. aprīlī, nodēvējusi režisore un aktrise Elza Gauja. Viņa vairāku gadu garumā sekojusi līdzi dzīvei Lucavsalā un vērojusi zaļi domājošo un biznesmeņu pretstāves brīdi. Režisore Lucavsalu sauc par dabas brīnumu, kurā cilvēki rada katrs savas mikropasaulītes. Filmēšanas laikā viņa pie šīs vides pieradusi tiktāl, ka varēja saukt par savām otrajām mājām.
"Mēs viņu varam atrast visos viņa stāstos un romānos, viņš ir klātesošs un sajūtams" – tā par latviešu prozaiķi, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000), kurš savu dzīvi pēc Latvijas okupācijas aizvadīja svešumā, teic mūslaiku rakstnieks Osvalds Zebris. Nu arī viņa nesen iznākušajā romānā "Mežakaija" varam meklēt un atrast Janovska klātbūtni. Tas ir izdevniecības "Dienas Grāmata" sērijas "Es esmu…" jaunākais papildinājums.
8. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors", 9. aprīlī Vidzemes koncertzāle "Cēsis" mūzika un dejas savīsies programmā "Georgijs Osokins. Klavieru solo un baleta viencēliens "Lauskas"". Vakara pirmā pusē Osokins interpretēs Aleksandra Skrjabina un Frederika Šopēna opusus, bet turpinājumā – laikmetīgā baleta "Lauskas" pirmizrāde. Izrādes horeogrāfe ir baletmāksliniece Milana Komarova, un viņai izdevies sapulcināt starptautisku dejotāju komandu. Programmas veidotāji saredz tās sasaukšanos ne tikai ar indivīda dzīves pieredzi, bet arī ar laiku, ko mēs visi piedzīvojam.
Sieviešu pārstāvniecība kultūrā un sabiedrībā no 1870. līdz 1940. gadam – šādu pētniecības virzienu izraudzījušas un no dažādām šķautnēm uzlūko mūslaiku Latvijas pētnieces un studējošās. Viņas talkā aicinājušas visu sabiedrību. Tīmekļa vietnē womage.lv vienuviet apkopotas liecības – atmiņu stāsti, dokumenti un vizuāli materiāli – par sievietēm, kuras līdzdarbojošās Latvijas sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos.
"Martā mēs aicinām savus klausītājus uz Rīgas Domu baudīt Johana Sebastiāna Baha mūziku. Un noteikti Baha mūzika ir nepieciešama šajā laikā, kad ir tāds nemiers. Es domāju, ka šī mūžīgā elpa, kas skan viņa mūzikā, ir noteikti vajadzīga. Es aicinu veldzēties Rīgas Doma senajās velvēs – rast mieru, meditāciju, var būt iegūt kaut ko no tādas mūžīgas apjausmas, klausoties šajā Baha mūzikā," Rīgas Doma mūzikas direktors un ērģelnieks Aigars Reinis stāsta par daļu no pavasara koncertu programmas.
Pandēmijas gados, pārvirzot platformas "Latvian Literature" finansējumu, izdevies audzēt interesi par latviešu literatūras tulkošanu un izdošanu ārzemēs, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta platformas vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, kā vienu no sava darba izaicinājumiem minot "cīņu" par tulkotāju laiku, jo reti kurš specializējas tikai tulkojumos no latviešu valodas. Tikmēr Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka min citus izaicinājumus saistībā ar tulkotās ārzemju literatūras izdošanu Latvijā – "nomācošā pārsvarā" esot tulkojumi no angļu valodas un nepieciešams vēl strādāt pie tā, lai veicinātu interesi Latvijā par citu valstu literatūru.
Saeima 3. martā pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kas tostarp paredz Ukrainas bēgļiem iespēju ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likumu atbalstīja 84 deputāti. Šo likumu gaidīja arī Līna Meļņika un viņas mamma, kuras ieradās Rīgā no Vinnicas Ukrainā.
Ukrainas pilsētas Latvijā joprojām oficiāli saucam tajos nosaukumos, kas palikuši mantojumā no Krievijas, norāda tulkotāja Māra Poļakova, kuras iniciēto vēstuli Valsts valodas centram, kurā lūgts pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, parakstīja vairāk nekā simts tulkotāju, literātu. Viņa uzsver: "Ukraina no šī mantojuma ir atteikusies un jau piecus gadus intensīvi lūdz atteikties arī visus citus." Valsts valodas centrs šim jautājumam pievēršas ne pirmo reizi un pēc saņemtā aicinājuma izskatīs to atkārtoti. Taču valodas centra galvenais lingvists norāda: "Ir savi argumenti arī šobrīd esošo formu saglabāšanai. Uzskatām, ka jebkādas šāda veida izmaiņas jāveic pēc rūpīgas lingvistiskas izpētes, nevis uz "urrā" un nevis vienkāršoti pieejot šim jautājumam."
Izstāde Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kas veltīta aktiera Tālivalža Āboliņa 90 gadiem, atgādina ne tikai par viņa spēlētiem varoņiem Jaunatnes teātrī, bet arī par kino lomām, piemēram, divsēriju filmā "Einšteins". Iespējams, vēl mazāk zināms ir fakts, ka Tālivalža Āboliņa pirmā darbavieta ir Latvijas Radio – viņš bija skaņu inženieris un pēc tam arī diktors. Viņam ļoti patika runāt dzeju, un kādu laiku viņš bijis arī izvadītāju mākslinieciskais vadītājs.
Žurnālists Ģirts Salmgriezis ilgus gadus strādājis dažādos medijos, kopš 2007. gada profesionālās gaitas vada Eiropas Parlamentā un nu ir sarakstījis arī grāmatu. Apgāda "Laika grāmata" izdotās "Briseles pastkartes" ir viņa sajūtu fiksācija aizvērtā un pusatvērtā pasaulē, ko papildina melnbaltas, pārdomas rosinošas fotogrāfijas.