Latvijas muzeji ir atgriezušies Eiropas muzeju ainavā pēdējo gadu laikā ar inovatīviem risinājumiem. Kā pierādījums tam ir starptautiskas balvas Latvijas muzejiem.
Autora ziņas
Uz esošās Nacionālā teātra bāzes ir jārada vēl spēcīgāks teātris, uzskata jaunais Latvijas Nacionālā teātra valdes loceklis Jānis Vimba.
Drīzumā klajā nāks grāmata par kinorežisoru Rolandu Kalniņu “Rolanda Kalniņa telpa”.
Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) saņēmis izcilā rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma arhīvu.
11. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij". Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” atzīst, ka konferences mērķis ir aicināt domāt par valstīm un valstiskiem veidojumiem, kas Latvijā bija pirms valsts.
Latvija ir iezīmīga ar savu īpašo jūgendstila mantojumu. Kā šis stils radies un attīstījies Eiropā, un ietekmējis Latvijas versijas īpatnību, mēģina skaidrot izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība”. Izstādi no 4. maija varēs apskatīt mākslas muzejā "Rīgas birža".
“Mēs jau nezinām, cik ļoti esam spējīgi rīkoties ar misijas apziņu,” atzīst Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, analizējot Mērijas Grīnbergas paveikto. Viņas dzīves stāsts un arī neparastais veikums – izvēle nepamest mākslas vērtības, ko līdzi veda vācieši, atkāpjoties no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, un atvest tās arī atpakaļ uz Latviju, iemūžināts Kristīnes Želves jaunajā dokumentālajā spēlfilmā “Mērijas ceļojums”. Filmas pirmizrāde – 2. maijā.
Grāmatas „Maskačkas stāsts” un darbu sērijas „Mākslas detektīvi” autore rakstniece Luīze Pastore raksta bērniem un priekam. Viņa mēģina sabalansēt dzīvošanu un rakstīšanu.
Jaunās spēlfilmas “Bille” veidošana bijis izaicinājums radošai komandai. “Jo grāmatā nav izteiktas dramaturģijas, ir bērna pasaules iekšējā dramaturģija,” atzīst režisore Ināra Kolmane.
Līdzdalība Londonas Grāmatu tirgū parāda, ka latviešu literatūra pasaulē ir konkurētspējīga, tāpat ir iespējams ieskicēt tēmas, kas interesē ārzemju lasītāju. Taču šī mērķa sasniegšanai neiztikt bez grāmatniecības stratēģijas.
No 17. aprīļa Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Latvijas Dizaina gada balva 2018”. Konkursā par labākajiem tika atzīti “Associates, Partners et Sons” par darbu “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti”. Savukārt dizaina studija "H2E” ieguvusi THEA balvu par izciliem sasniegumiem ekspozīcijas veidošanā Tadenavas muzejā.
Literatūrpētnieci Līviju Volkovu literatūrā no ķīmijas ievilināja Eduards Veidenbaums un vizīte viņa muzejā "Kalāči". 27. aprīlī viņa saņems Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu.
Kā starptautiskai publikai izskaidrot, kas ir Jāņi un kas ir Jumis, ar ko apdziedāšana Latgalē atšķiras no apdziedāšanas Kurzemē? Etnomuzikoloģe Anda Beitāne to mēģinājusi izdarīt dubultalbumā un grāmatā "Piezīmes no Latvijas” ("Notes from Latvia"), kura ievada ierakstu un publikāciju sēriju "Eiropas balsis”.
Marts ir dramaturga Gunāra Priedes (1928-2000) mēnesis. 17. martā pieminēs viņu 90. dzimšanas dienā. Šodien par dramaturgu var runāt no dažādiem skatu punktiem: dramaturgs, arhitekts, kurš uzrakstījis 42 lugas, Rakstnieku savienības un Kinematogrāfistu savienības valdes sekretārs, lielvārdietis. 17. un 18. martā Lielvārdē arī norisināsies Priedes teātra festivāls “Pie mums martā”.
Grāmatu mākslas konkurss "Zelta ābele 2017" šogad bijis interesants gan ar jaunpienācējiem - māksliniekiem un izdevējiem, gan ekskluzīviem izdevumiem un poligrāfijas kvalitātēm. Tā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo", vērtējot šī gada nominantus un laureātus, atzina grāmatu žūrijas eksperti.
Iznākusi Latvijas leļļu kino vēstures grāmata „Lelles var visu! Leļļu filmu studijas 50 gadu vēsture”, kurā atmiņās par animācijas filmu tapšanas gaitu, leļļu kino tēvu Arnoldu Burovu dalās leļļu meistari, režisori, scenāristi un citas leļļu kino iesaistītās personas.
Rīgas kino muzejs pēc vairākiem gadiem varētu atrasties Tabakas fabrikas ēkā. Strādājam, lai būtu plašākas telpas nekā šobrīd, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” atklāja Rīgas kino muzeja vadītāja Zane Balčus.
Latvijas Dizaina gada balvai šogad iesniegti gandrīz 130 darbi, taču finālam tiks izvirzīti vien 20 labākie. Tos vēl līdz 11. aprīlim vērtēs žūrija.
Frankfurtes starptautiskajā grāmatu gadatirgū var atrast visu, ja vien zina, ko meklē.
Dzejnieka Imanta Ziedoņa Murjāņu vasaras mājā var nonākt pa dažādiem ceļiem. Var caur lasīšanu. Caur ''Epifānijām'' un caur "Poēmu par pienu". Var internetā sameklēt "ziedonamuzejs", tad sazvanīties un norunāt tikšanos. Var braukt ar mašīnu un navigatorā ierakstīt Murjāņu adresi. Var braukt ar autobusu un iet kājām. Esot jāiet kādas 15 minūtes. Pa to laiku var atstāt aiz muguras pilsētas domas. Visādi var... Visādi var nonākt muzejā, kurš tikai vēl top. Mēs atbraucam ar Latvijas Radio mašīnu.
Okeāna viļņu skaņa fonā – tā ir neatņemama Sīrančas sarunu sastāvdaļa. Tas sākās sen. Pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad vairāki Amerikas latvieši satikās Sīrančā – vietā, kura atrodas apmēram divu stundu braucienā uz ziemeļiem no Sanfrancisko.
Operas „Makbets” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā es īpaši gaidīju režisora Viestura Meikšāna dēļ. Gaidīju un ne tikai nevīlos, bet baudīju un priecājos. Par veiksmi, kurā saslēgušies visi operas elementi, nekā lieka vai traucējoša. Pārliecinoši no sākuma līdz beigām. No „Radību kora” zemzemē līdz jaunajam troņmantniekam beigās.
Naivums uz skatuves ir lietots kā ierocis, kurš atbruņo skatītāju. Tas skatītājs jau tāpat nāk no kādas pilsētiņas (varbūt Liepājas) vējainajām ielām, nāk no savām ikdienas gaitām, no brokastīm un steidzīgām sarunām ar bērniem pirms skolas; no darba nepatikšanām un no mirkļiem, kuri apstādina. Nevaru atcerēties nevienu citu tik emocionālu režisores Gaļinas Poliščukas iestudējumu.
Zandere smejas. Televīzija filmē Zanderi. Nora Ikstena raud. Žolude ir ļoti nopietna. Baiba sāk runāt par audiogrāmatām. Vēsturnieks stāsta. Kafija dziest. Gundars Āboliņš joprojām lasa. Tik dažādas emocijas no viena procesa – no lasīšanas.
Es nebiju Deivida Bovija fane. Es maz par viņu zināju. Es nebiju salikusi kopā visu, kas ar viņu saistās. Tēlus, filmas kadrus, dziesmas, kostīmus.
Režisors tīra gailenes un basām kājām staigā pa savas lauku mājas pagalmu. Viņam tur galva nestrādājot darba virzienā. Viņa mentālā higiēna ir ģimenē un laukos. Tur dažreiz nevelk krāsns, tad vajagot palīdzēt ar īstām avīzēm.
Es neesmu decembrī atradusi gailenes, esmu tikai par tām lasījusi sociālajos tīklos. Es tomēr esmu dzirdējusi paroles pirmo daļu: Smaržo sēnes. Tas ir Gunāra Priedes 1967.gada lugas nosaukums. Valmieras teātrī to 2015. gadā iestudējis režisors Mārtiņš Eihe. Lugas teksts papildināts ar protokolu tekstiem par lugas apspriešanu un aizliegšanu, par amatu zaudēšanu tiem, kuri mēģināja iestudēt vai atbildēja par repertuāru.
Tu ieej muzejā, kuram baltas un tukšas sienas. Tu ieej muzejā, kur tikai vietām ar celtniecības līmlentu iezīmēta vieta, kur nākotnē būs Džemmas Skulmes vai kāda cita mākslinieka darbi. Tu uzkāp bēniņos. Tu nokāp zemzemē, kur divi stāvi zem zemes, arī jaunā izstāžu zāle. Un tu vari tikai iedomāties, kāds Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) būs tad, kad būs iekārtota ekspozīcija. Tu vari tikai izfantazēt muzeju atvērto durvju dienās vēl līdz 16.decembrim. Tad sāksies lielie muzejnieku darbi ekspozīcijas iekārtošanā.
Vientuļš cilvēks. Katrs no viņiem – vientuļš. Katrs mēģina pielāgoties savam rāmim. Kā nu prazdams. Sterila skatuve. Gleznu galerija fonā portretu galerijai. Melnbalti tērpi. Vairāk melni. Kāds izgaismojas, kļūst krāsains. Kādi aizkari aizvelkas. Kaut ko atklāj. Kaut ko apklāj. Galdauts – galdu. Gultas pārklājs – gultu. Dūmi kūp no cigaretēm. Vēlāk dūmi aizklāj visu laukumu. Vientuļš cilvēks dūmos. Izrāde „Portreti. Vilki un avis” Liepājas teātrī.
Vispirms dažas svarīgas ziņas Lailas Pakalniņas filmas „Ausma” sakarā. Tā jaunākā ir tā, ka Tallinas kinofestivālā „Melnās naktis” filmai piešķirta balva par labāko operatora darbu. Otra ziņa - filmu „Ausma” pašlaik demonstrē gan Rīgā, gan citur Latvijā. Tālāk par to, kā es kļūdījos, filmu skatoties, un ko es domāju pēc tam. Subjektīvā ziņa - filma ir absurda šausmu filma par domāšanas trūkumu.
Aiz katra laureāta ir emocijas. Un aiz katra laureāta stāv lamatas, kurās var iekrist nemanot - var sakāpt galvā, var zaudēt realitātes sajūtu un vēlmi grūti strādāt. Bažas par jaunajiem, kuri saņem lielās balvas. Tas nav nekas neparasts un jauns. Tikai jaunie katrreiz ir citi. Tāpēc bažām katrreiz cita tonalitāte.
Tuvojas Eduarda Smiļģa dzimšanas diena – 23. novembris. Pagaidām Rīgā ir mitrs un silts, bet bija kāds gads, kad vajadzēja braukt cauri sniegputeņiem, lai nokļūtu „Spēlmaņu naktī”. Smiļģa dzimšanas dienā tradicionāli tiek izdalītas balvas teātra mākslā - simboliskas skatuves naglas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
