Man ļoti patīk skatīties seriālus, un man par to nav kauns. To jau sen metuši pie malas arī daudzi pasaulslaveni kinorežisori, kas aktīvi ķērušies pie šī žanra apgūšanas. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, kad, saticis kino jomas intelektuāli, tu tiec iesaistīts diskusijā par to, vai Paolo Sorentīno „Jaunais pāvests” (The Young Pope) ar Džūdu Lovu titullomā ir tikpat labs kā Pītera Morgana radītais „Kronis” (The Crown).
Viņi runā viens pār otru, virknēdami savus stāstus par Apē satikto un redzēto. Pabijuši te vien pāris dienas, rakstnieks Pauls Bankovskis un LTV filmēšanas komanda satikto un uzklausīto apēniešu dzīves stāstos jau atraduši sižetus ne vienam vien stāstam un filmai. Skaudrais mijas ar komisko, mazpilsētas nākotni apliecinošus stāstus nomaina pesimisms par nomaļās Igaunijas pierobežas iedzīvotāju izredzēm.
Viņa mūs sagaida savā spodrajā verandā, uz galda balts galdauts ar smaržīgu ceriņu vāzi. Alvīne Priede (90) ir Valgalciema vecākā iedzīvotāja. Centīgākie kino dekoratori nevarētu iekārtot autentiskāku vidi – vecs skapis vienos kokgriezumos, tādi paši krēsli, mirtes pods uz skapīša ar gaišu lina drānu, saimes galds. Ap verandu savas pogu galvas slej baltu un rozā marijpuķīšu pulki.