Eksperti to nosaukuši par svarīgu soli, īpaši Covid-19 pandēmijas laikos, kad internetu pārpludina pretrunīga informācija, kas būtiski ietekmē spēju beidzot ar to tikt galā.  

Latvijai dezinformācija nav sveša, ilgstoši cīnoties ar Kremļa ietekmi informatīvajā telpā. Šī ANO rezolūcija sagatavota, konsultējoties ar pieredzējušiem mediju ekspertiem, un šoreiz īpaši domājot par Covid-19 situāciju, kad interneta vidē zeļ vispretrunīgākā informācija gan par Covid-19 esamību vai  neesamību, vakcīnu drošumu un citiem jautājumiem.

“Nenoliedzami plaša iedzīvotāju, mediju un informācijas pratība varētu būt viena no tādām, tēlaini sakot, potēm pret dezinformāciju. Un tāpēc mēs balstījāmies uz UNESCO darbu un gribējām šo tematu pirmo reizi pacelt ANO Ģenerālās asamblejas līmenī, piedāvājot visām dalībvalstīm un arī visai ANO sistēmai ņemt par piemēru  mediju pratības nedēļu un mudināt valstis, mudināt ANO aģentūras saskaņotā enerģiskā veidā pievērsties šim tematam,” stāstīja Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.

Iniciatīva ANO uztverta pozitīvi un plaši atbalstīta, kas nozīmē, ka arī daudzas citas ANO dalībvalstis turpmāk pievērsīs lielāku uzmanību cilvēku izglītošanai mediju lietās.

Atzinīgi to novērtē eksperti, sakot, ka tas pandēmijas apstākļos var būt teju izšķiroši.

“Tā informācijas vide, kurā mēs dzīvojam, ir tāda, kurā notiek ļoti asa konkurence, tur ir ļoti daudz dažādu viedokļu paudēji, kuri grib, lai viņus uzklausītu. Un tad, kad mēs kā mediju patērētāji un lietotāji atveram kādu ziņu portālu vai atveram savu sociālo mediju profilu, tad mēs ļoti bieži saskaramies ar  dažādām pusēm, kuras mēģina mūs pārliecināt,” norādīja Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.

“Tam, kam cilvēki tic, kā viņi uzvedas šajā laikā, kuriem padomiem viņi klausa, var būt arī plašāka ietekme, tajā skaitā, cik ilgi mums vēl šī pandēmija būs,” uzsvēra Buholcs.

Analītiķi arī norādīja, ka ANO atbalstītā rezolūcija ir uzskatāma arī par cerīgu soli Latvijas ceļā uz vietu ANO Drošības padomē, kur mūsu valsts, ja vien to atbalstīs citas, varētu atrasties 2026. un 2027. gadā, un arī  turpināt aktualizēt jautājumus par dezinformāciju

“Oficiāli mēs lobija procesu sāksim 2023. gadā, tas ir jāsāk veidot jau savlaicīgi. Katra iespēja Latvijai sevi pozitīvi parādīt arī partneru vidū ANO ietvaros un arī ES ietvaros ir papildu ieguvums valsts diplomātijai un tās efektivitātei,”  atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis.

Latvijā un citās valstīs saskaņā ar UNESCO lēmumu mediju un informācijas pratības nedēļa notiek ik gadu oktobra nogalē.