Gruzijas valdība sola nepakļauties ES spiedienam Saakašvili atbrīvošanas jautājumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 11 mēnešiem.

Uz Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu mērķējošās Gruzijas attiecības ar Briseli kļūst aizvien sarežģītākas. Eiropas Parlaments ir pieprasījis Gruzijas valdībai atbrīvot no ieslodzījuma bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili, kuram ir nopietnas veselības problēmas. Eiroparlamentārieši arī vēlas, lai Eiropas Savienība noteiktu sankcijas pret Gruzijas ietekmīgāko cilvēku Bidzinu Ivanišvili. Savukārt Gruzijas valdība ir paziņojusi, ka tā nepakļausies ārējam spiedienam.

Gruzijas valdība sola nepakļauties ES spiedienam Saakašvili atbrīvošanas jautājumā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Gruzijā jau desmit gadus valda partija "Gruzijas sapnis". To izveidoja Krievijā par miljardieri kļuvušais Bidzina Ivanišvili. Pēc "Gruzijas sapņa" nākšanas pie varas bijušo valsts prezidentu Mihailu Saakašvili apsūdzēja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu laikā, kad viņš vadīja valsti. Saakašvili šīs apsūdzības nodēvēja par politisku izrēķināšanos un uz vairākiem gadiem pameta Gruziju, kur viņam aizmuguriski piesprieda sešus gadus cietumā. Pērn Saakašvili atgriezās dzimtenē, un drīz pēc tam viņu arestēja.

Pret Saakašvili ir ierosinātas vēl vairākas krimināllietas, taču politiķis jau mēnešiem nav apmeklējis tiesas sēdes, jo pēc atkārtotiem bada streikiem ir nopietni cietusi viņa veselība. Saakašvili radinieki un advokāti apgalvo, ka viņa dzīvība ir briesmās, tāpēc lūdz Gruzijas valdībai atļaut bijušajam prezidentam doties ārstēties uz ārzemēm, tomēr premjerministrs Iraklijs Garibašvili šos lūgumus ir noraidījis.

Gan Eiropas Savienība, gan ASV ir aicinājušas Gruzijas valdību nodrošināt Saakašvili atbilstošu medicīnisko aprūpi. Savukārt Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili izmantot sev piešķirtās pilnvaras, lai atbrīvotu Saakašvili.

Eiroparlamentārieši arī vērsās pie Eiropas Savienības vadības ar prasību ieviest sankcijas pret Bidzinu Ivanišvili un viņam pietuvinātām personām par Gruzijas demokrātijas vājināšanu. Dokumentā Ivanišvili ir nodēvēts par "oligarhu".

"Diemžēl saspīlētā politiskā situācija kavē valsts attīstību. Es vēlos izteikt piecas piezīmes. Pirmkārt, politiskajiem spēkiem ir jāatturas no jebkādas agresīvas retorikas un jāapvieno spēki, lai palielinātu uzticību starp politiskajiem un institucionālajiem dalībniekiem. Otrkārt, ir jāizbeidz pārmērīgā privāto interešu ietekme ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē. Treškārt, Gruzijas varasiestādēm ir jānodrošina mediju brīvība. Ceturtkārt, Gruzijas politiskajiem līderiem ir jāpārtrauc agresīvi verbālie uzbrukumi Eiropas Parlamenta deputātiem un citu partnervalstu pārstāvjiem. Un visbeidzot, lūdzu atbrīvot bijušo prezidentu Saakašvili un ļaut viņam saņemt atbilstošu ārstēšanu," galvenās Eiropas Parlamenta deputātu pretenzijas Gruzijas varasiestādēm izklāstīja Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters.

Eiropas Parlamenta deputāte no "zaļo" frakcijas Viola fon Kramona-Taubādele sacīja, ka Gruzijas valdošā spēka rīcība saskan ar Krievijas interesēm.

"Man to ir grūti atzīt, bet Gruzija, kura savulaik bija Austrumu partnerības līdere, tagad ir sagrābta valsts. Demokrātijas stāvokļa pasliktināšanās turpinās. Tieslietu sistēmu pārvalda klani, bet vairākas ievērojamas lietas ir politiski motivētas. Valdība ir aizņēmusies vienu vai divas lappuses no Putina dezinformācijas rokasgrāmatas. Tā izplata melus par Eiropas Savienību, ASV un pat NATO. Apgalvojumi, ka Rietumi vēlas ievilkt Gruziju karā, nav nekas cits kā bezkaunīgi meli. Mediju brīvība pasliktinās, kamēr promaskaviski noskaņotajiem radikāļiem ir ļauts izvērst vardarbību pret plašsaziņas līdzekļiem un minoritātēm. Šī demokrātijas sabrukuma cēlonis ir neviens cits kā valsts lielākais oligarhs Bidzina Ivanišvili. Pirms desmit gadiem viņš solīja plaukstošu demokrātiju, bet sagādāja sagrābtu valsti. Tā visa dēļ Gruzija nesaņēma kandidātvalsts statusu. Integrācija Eiropas Savienībā ir ierakstīta Gruzijas konstitūcijā. Un tiem, kas to izgāzīs, būs jāatbild nākamajām paaudzēm," paziņoja Kramona-Taubādele.

Tbilisi nebija apmierināta ar Eiropas Parlamenta nostāju. Valdošās partijas "Gruzijas sapnis" ģenerālsekretārs un Tbilisi mērs Kaha Kaladze skaidri norādīja: ja Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana Gruzijai ir atkarīga no tā, vai atbrīvos Saakašvili, tad izvēle nebūs grūta.

"Pēdējā laikā mēs esam dzirdējuši dažus pārsteidzošus paziņojumus. Pat viens no Saakašvili advokātiem paziņoja, ka bez Saakašvili atbrīvošanas mums Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu neredzēt. Kāpēc tad bija nepieciešams iesniegt divpadsmit punktu plānu un kāpēc vispār tas būtu jāīsteno, ja viss ir atkarīgs no konkrētās krimināllietas? Ja tāda ir attieksme, tad lai viņi patur sev šo nekam nederīgo statusu. Mēs vienmēr darīsim to, kas mums jādara," sacīja Kaladze.

Savukārt Gruzijas aizsardzības ministrs Džuanšers Burčuladze paziņoja, ka Eiropas Parlamenta prasību izpilde nozīmētu nostāties pret gruzīnu tautu, kas savulaik esot atbrīvojusies no Saakašvili "totalitārā un sadistiskā režīma", vēsta portāls "Agenda.ge".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti