ĪSUMĀ:
- Ķīna piegādā ES apmēram 98% no izmantotajiem retzemju elementiem.
- ES vēlas palielināt retzemju metālu ieguvi; uzlabot vecas elektrotehnikas pārstrādi.
- Tomēr ES nevarēs pilnībā iztikt bez kritisko izejvielu importa no citām valstīm.
- Kanādas rīcībā ir vienas no pasaulē lielākajām zināmajām retzemju elementu rezervēm.
- Kanāda ir noslēgusi jaunu vienošanos ar ES par zaļā jeb atjaunīgā ūdeņraža piegādi blokam.
Karš Ukrainā piespieda ES samazināt milzīgo atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem un veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu pašu mājās. Taču šī mērķa īstenošanai būs nepieciešami tādi kritiski svarīgi retzemju metāli kā, piemēram, litijs, kobalts, niķelis un pallādijs. Retzemju metāliem ir raksturīga augsta strāvas vadītspēja, vāja reakcija ar citiem ķīmiskajiem elementiem, kas tiem ļauj, piemēram, ilgstoši nerūsēt, kā arī citas svarīgas īpašības, kuru dēļ bez tiem nevar iztikt saules paneļos, vēja turbīnās, elektroautomobiļu baterijās un viedtālruņos.
Eiropa pašlaik ir ļoti atkarīga no kritiski svarīgo izejmateriālu importa. Piemēram, Ķīna piegādā aptuveni 98% ES izmantotos retzemju elementus. Lai mazinātu atkarību no citu valstu piegādātajām izejvielām, EK 2020. gadā nāca klajā ar apjomīgu rīcības plānu, kas paredz gan palielināt kritiski svarīgo izejmateriālu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā, gan uzlabot vecās elektrotehnikas pārstrādi.
Taču arī turpmāk ES nevarēs pilnībā iztikt bez kritisko izejvielu importa no citām valstīm, lai varētu apgādāt sevi ar augstajām tehnoloģijām, kuras ir svarīgas pārejai uz zaļāku ekonomiku, šonedēļ paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"Šie elementi ir tīras ekonomikas dzīvības spēks. Mums tie ir nepieciešami, lai sasniegtu mūsu ambiciozos dekarbonizācijas mērķus," sacīja ES līdere.
Fon der Leiena šonedēļ viesojās Kanādā, kuras rīcībā ir vienas no pasaulē lielākajām zināmajām retzemju elementu rezervēm. Fon der Leiena pēc tikšanās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo sacīja, ka Kanāda var palīdzēt Eiropai samazināt atkarību no Ķīnas retzemju metālu importa.
"Eiropa vēlas sadarboties ar uzticamiem partneriem, kāda ir arī Kanāda – vienīgā valsts ziemeļu puslodē, kur iegūst visas izejvielas, kas ir nepieciešamas litija jonu akumulatoru ražošanai. Jums ir liela pieredze ieguves un apstrādes jomā. Un mēs zinām, cik lielu nozīmi jūs piešķirat darba tiesībām, vides aizsardzībai un cieņai pret vietējām kopienām. 2021. gadā mēs uzsākām sadarbību kritisko izejvielu jomā. Tā jau nes augļus. Tagad ir pienācis laiks to pārcelt nākamajā līmenī. Balstīsimies uz lielisko sadarbību starp mums un mūsu uzņēmumiem," teica fon der Leiena.
ES un Kanādas sadarbībai kritisko izejvielu jomā pērn sekoja arī Vācijas autorūpniecības milži "Volkswagen" un "Mercedes Benz", kuri turpmāk lielu daļu no nepieciešamajiem retzemju metāliem iegādāsies no Kanādas. Savukārt Beļģijas uzņēmums "Umicore", kas specializējas dārgmetālu attīrīšanā un pārstrādē, plāno izveidot akumulatoru materiālu ražotni Ontario provincē Kanādā.
Fon der Leienas vizītes laikā Trudo paziņoja, ka Kanāda ir noslēgusi jaunu vienošanos ar ES par zaļā jeb atjaunīgā ūdeņraža piegādi blokam.
"Jaunais Kanādas un Eiropas Savienības uzlabotais rīcības plāns ūdeņraža jomā mobilizēs investīcijas, atbalstīs uzņēmumus, ļaus dalīties ar zināšanām un nogādās Eiropā tīru Kanādā ražotu ūdeņradi. Runa ir par labām darbavietām vidusšķirai, ekonomisko izaugsmi un tīru enerģiju. Tas ir rezultāts mūsu kopīgajam darbam dabas aizsardzībā un cīņā pret klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu spēcīgu nākotni mūsu bērniem un mazbērniem," sacīja Kanādas premjers.
Vienošanās ir būtiska, lai varētu īstenot EK apņemšanos panākt, ka 2030. gadā ES spēj saražot 10 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža un importēt tikpat daudz šīs degvielas.
