Briselē panāk politisku vienošanos par emisijas tirdzniecības sistēmas reformu; vides aizstāvji grib straujākas pārmaiņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Politiķi Briselē ir panākuši vienošanos par būtisku klimata noteikumu pakotni. Runa ir par emisiju tirdzniecības sistēmas reformu un Sociālā klimata fonda izveidi. Tie ir svarīgi elementi, lai Eiropa varētu izpildīt savu solījumu un kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tomēr vides aizstāvji saka, ka pārmaiņām ir jābūt vēl straujākām.

Briselē panāk politisku vienošanos par emisijas tirdzniecības sistēmas reformu; vides aizstāvji grib straujākas pārmaiņas
00:00 / 04:57
Lejuplādēt

Emisiju tirdzniecības sistēmas reforma un ar to saistītie jautājumi ir viens no sarežģītākajiem un apjomīgākajiem elementiem Eiropas klimata noteikumu pakotnē. Tādēļ galīgā politiskā kompromisa rašana prasīja gandrīz visu aizvadīto nedēļas nogali.

Eiropas Parlamenta Vides komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfāns no Francijas uzskata, ka kompromiss ir līdzsvarots un ņem vērā gan klimata, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju intereses.

"Mēs speram milzīgu soli ražošanas dekarbonizācijā. Bet vienlaikus mēs rūpējamies, lai tiktu saglabāta arī mūsu konkurētspēja. Izmešu samazināšana ir vajadzīgs un pozitīvs process, bet, ja dekarbonizācija novestu pie ražotņu pārcelšanas uz citiem pasaules reģioniem, tad tā noteikti nebūtu pareiza stratēģija," stāstīja Kanfāns.

Emisiju tirdzniecības sistēma pastāv kopš 2005. gada. Tā attiecas uz aptuveni 40% no oglekļa izmešiem Eiropas Savienībā. Sistēmas galvenais princips ir likt piesārņotājiem maksāt par saviem izmešiem. Tādējādi piesārņotāji, kas parasti ir lielās rūpnīcas, tiek motivētas modernizēt savu ražošanu un ieguldīt tīrākās tehnoloģijās.

Sistēmai ir daudz kritiķu. Uzņēmēju interešu pārstāvji mēdz teikt, ka tas padara ražošanu Eiropā pārāk dārgu. Turpretī vides aizstāvji kritizē bezmaksas kvotu piešķiršanu un saka, ka sistēma ir pārāk pielaidīga pret piesārņotājiem.

Tomēr princips "piesārņotājs maksā" joprojām tiek plaši uzskatīts par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā mudināt sabiedrību pāriet uz videi draudzīgām tehnoloģijām.

Tagad šī sistēma tiks pakāpeniski paplašināta uz tādiem sektoriem kā jūras transports un iekšējā aviācija Eiropā. Pēc pieciem gadiem emisiju kvotas attieksies arī uz apkuri, ja tās ražošanā tiks izmantoti fosilie kurināmie.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem uzstādīt siltumsūkņus un citus videi draudzīgos apkures veidus, tiks radīts Sociālais klimata fonds.

Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Dragošs Pislaru no Rumānijas pastāstīja:

"Sociālais klimata fonds ir atslēgas elements, kas ļaus palīdzēt mūsu iedzīvotājiem padarīt Eiropu par klimatneitrālu kontinentu. Šis fonds palīdzēs tiem, kam tagad ir grūti atļauties šo pāreju. Sociālais klimata fonds atbalstīs vismazāk aizsargātās mājsaimniecībās, kā arī veicinās uzvedības maiņu sabiedrībā, lai palielinātu energoefektivitāti, jauno apkures un kondicionēšanas sistēmu uzstādīšanu un tīrāku pārvietošanos.

Tādēļ Sociālais klimata fonds kļūs par rīku, kas veicinās uzvedības maiņu sabiedrībā."

Tomēr Kreiso grupa Eiropas Parlamentā uzskata, ka ar panākto ir krietni par maz, lai pietiekami atbalstītu mazturīgo mājsaimniecību pāreju uz videi draudzīgām tehnoloģijām.

Jaunie noteikumi paredz arī īpašu nodevu precēm, kas nāk no valstīm, kas necīnās ar klimata pārmaiņām tikpat aktīvi kā Eiropa. Tā ir vajadzīga, lai Eiropas uzņēmumi varētu saglabāt konkurētspēju iekšējā tirgū. Citādi pastāv risks, ka vietējos ražojumus no tirgus varēs izspiest lētākas un "netīrākas" preces, piemēram, no Ķīnas.

Par Emisiju tirdzniecības sistēmas reformas virzību Eiropas Parlamentā atbildēja vācu izcelsmes deputāts Pēters Līze. Viņš uzskata, ka tā dos milzīgu ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām ar salīdzinoši zemām izmaksām.

Līze norādīja, ka ir saņēmis apsveikumus gan no viņa pārstāvētajiem kristīgajiem demokrātiem, gan no vācu ''zaļajiem''. Deputāts arī cer, ka Itālijas premjere Džordžija Meloni un Čehijas valdības vadītājs Peters Fiala palīdzēs pārliecināt Polijas valdību.

"Varbūt Vācijā vēl ir daži, kam šī vienošanās nepatīk, bet es domāju, ka viņiem vajadzētu kārtīgāk izlasīt tekstu.

Tas pats attiecas arī uz citām dalībvalstīm. Polijas valdība joprojām nav izlēmusi, kā rīkoties. Bet arī Polijai tā ir laba vienošanās. Ja tādi Konservatīvo un reformistu grupas valdības vadītāji kā Meloni un Fiala to atbalsta, tad es ceru, ka arī Polija to atbalstīs," stāstīja Līze.

Tomēr klimata aktīvisti no nevalstiskās organizācijas Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN Europe) uzskata, ka gala kompromiss pārlieku aizstāv lielo piesārņotāju intereses un neļaus Eiropai samazināt izmešus pietiekamā daudzumā.

Gala vienošanos vēl ir oficiāli jāapstiprina gan dalībvalstīm, gan Eiropas Parlamentam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti