Reiz kādam draugam prasīju, kāpēc viņš vispār draudzējas ar mani, uz ko viņam atbilde tālu nebija jāmeklē: „Kā? Naudas dēļ!" Paskaidroju, ka tas ir stulbs iemesls, jo tajā mirklī man līdz algai man bija divi eiro un viena nedēļa. „Ai, ne jau tagad. Es vienkārši redzu, ka nākotnē Tev būs sakars ar naudu. Cerams, ka varēšu gūt kādu labumu," viņš mani apgaismoja. Nevēlos sagādāt vilšanos, tapēc šoreiz – par Latvijas Banku un naudu.
Līdz šim nevarēju atšķirt Saskaņas Centra deputātus Valēriju Kravcovu un Nikolaju Kabanovu. Tagad pielieku tam punktu – beidzot jāiemācās, ka Kravcovam bija saspringtas attiecības ar latviešu valodu, bet Kabanovs bija tas, kurš vienreiz uz Saeimu atnāca iešvilpis. Iespējams, viņš nav zinājis, ka darbā jāierodas puslīdz skaidrā prātā, jo pie mums jau nav kā Somijā – tur, piemēram, reiz deputātiem izteikts īpašs aicinājums pirms sēdēm un to laikā neplītēt.
Pirmais avīzē izlasītais raksts, par ko esmu bijusi patiesā sajūsmā, bija kāda vīnziņa apraksts par labu pudeli laikrakstā "Diena". Neatceros ne vīna, ne autora vārdu (iespējams, uzvārds sākās ar Z), bet, lasot degustatora iespaidus, es sāku sajust to garšu. Iespējams, šādu rakstu drīz vairs nebūs...
Ir pienācis siltais Olimpisko spēļu gaidīšanas laiks, kad Latvijas Olimpiskā komiteja tiek apsaukāta par nepareizu sportistu apģērba izvēli, „Samsung" jau pako viedtālruņus, ko dāvināt ikkatram atlētam, bet „airBaltic" veselu lidmašīnu apzīmējis ar olimpiskiem simboliem.
Pērnā gada jūnijā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Nacionālās drošības aģentūras (NSA) darbinieks Edvards Snoudens (nejaukt ar Čalovski) nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV nekaunīgi spiego pati savus iedzīvotājus. Ļaudis apvainojās uz NSA, bet NSA apvainojās uz Snoudenu un sāka viņu ķerstīt pa visu pasauli.
Pērnajā gadā īsi pēc referenduma pret otro valsts valodu trīs interesanti kungi - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - portālā manabalss.lv sāka vākt parakstus par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Turklāt pēdējais no nosauktajiem pat savulaik uzrakstījis grāmatu par to, kā 1997.gada vasaras naktī pērkonkrustieši mēģinājuši pieminekli spridzināt. Tātad viņiem, iespējams, jau ir padomā konkrēts veids, kā no tā atbrīvoties. Tagad – 2013.gada rudenī – ir savākts vairāk nekā 10 000 parakstu. Tas nozīmē, ka Saeimai ir jāizskata iespēja atbrīvoties no Uzvaras pieminekļa. Izskatīt un pārdomāt var daudz ko, tāpēc nav zvanīts, ka kaut ko tiešām jauks. Un diez vai tiks zvanīts.
Šī gada 8.oktobrī pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi par to, ko drīkst un ko nedrīkst sabiedriskajā transportā. Svarīgākais – turpmāk nedrīkstēšot braukt smakojošā apģērbā.
