Dzīvnieku sugu skaits pasaulē sarūk, okeāni ir pārzvejoti, atmosfēra ir piesārņota, viss iet uz grunti, bet līdz šim esmu spējusi saglabāt vēsu, cerīgu un pat priecīgu prātu. Bet "Morgan Stanley Research" veiktais pētījums (vairāk šeit: http://ej.uz/visspagalam ) atklāj ko tiešām šausmīgu. Ko tādu, ar ko es samierināties nespēju, un aicinu arī citus nesnaust – mēs (planētas iedzīvotāji) dzeram vairāk vīna nekā spējam saražot. Tā kā esmu sabiedriskā medija strādnieks, mans pienākums ir par to informēt sabiedrību, jo tas nopietni var apdraudēt Latvijas valsti un kultūru.
Kaut arī 2013. esot bijis labs ražas gads, kopš 2004.gada vīna ražošana apjomi globāli ir samazinājušies, un vispārliecinošāk uz citām zemkopības nozarēm pārmetušās Spānija, Itālija un Francija – 3 lielākās Dievu dzēriena ražotājvalstis. Ko tad viņi audzē? Gan jau pārtiku (es tiešām ceru, ka pie vainas nav kaut kāda muļķīga biodegviela). Tas, ka visiem vajag ņammāt, būtu skaidrs, bet pasaules pabarošanas problēma jau lielā mērā ir saistīta nevis ar to, ka būtu par maz ēdamā, bet gan ar neefektīvu pārtikas izmantošanu. Tā kā (mums) vairs nav kara laiki, tad atstāt uz šķīvja neapēstus kumosiņus ir normāli. Tos pat var lepni ielikt organisko atkritumu tvertnē un nopriecāties par to, kāds labs komposts no tā radīsies. Pie viena sevi var saukt par videi draudzīgu cilvēku, kaut arī ārā tiek izmesta lieta, ko varētu apēst kāds, kam nav ēdamā. Ar vīnu tā nav. Vīna šķērdēšanas jeb kompostēšanas apjomi ir daudz mazāki. Pusizdzertas glāzes? To var atļauties vai nu ļoti augsti, vai arī ļoti zemi ļaudis. Vai degustatori. Ar to vēlējos sacīt, ka, bez šaubām, vīna ražošana ir daudz efektīvāks zemes un citu resursu (ūdens, minerālmēsli, pesticīdi utt.) lietošanas veids.
Pasaulē vīna patēriņš ir cītīgi audzis kopš 1990.gada (nelaimīgs izņēmums ir 2008. un 2009.gads). Vai pie tā vainojamas Austrumeiropas valstis, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma atklājušas, ka tur – ārā - ir vēl kas cits bez "Agdama" un "Kagora"? Gan jau drusciņ jā, bet jāskatās patiesībai acīs – Austrumeiropā nedzīvo daudz cilvēku.
Visvairāk Dievu dzēriena tiek patērēts Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā. Tas, ka visvairāk kaut kas notiek Ķīnā, protams, nav nekāds brīnums, jo nekur citur nav tik daudz iedzīvotāju. Bet šoreiz viss nav tik vienkārši – pēdējo 5 gadu laikā mūsu austrumu kaimiņi (vai esmu kosmopolīte, ja man ikviens ir kaimiņš?) savu vīna patēriņu divkāršojuši. Tajā pašā laikā Ķīnas iedzīvotāju skaits nebūt nav piedzīvojis tādu lēcienu, tātad katrs ķīnietis ir sācis vairāk dzert. Par to man nav iemesla šaubīties – mana ķīniešu kursabiedrene tagad dzer desmit reižu vairāk nekā pirms gada. Viņa arī apstiprināja manu hipotēzi par to, ka Ķīnā dzer vairāk vīna tāpēc, ka cilvēkiem ir vairāk naudas un tāpēc, ka pastāv uzskats, ka Eiropa ir kaut kas brīnišķīgs un būtu vēlams dzert to, ko dzer eiropieši. Kaut vai izrādīšanās pēc.
Atvainojos, ka izmantoju brutālo vārdu "dzert" – runājot par vīnu, man tā nevajadzētu sacīt. Vīnu malko. Pat tad, ja tie ir astoņi litri. Vīns ir inteliģentu ļaužu dzēriens, un vīna izmiršana būtībā nozīmēs sabiedrības degradāciju. Vai esat kādreiz redzējuši cilvēku, kas piedzēries izklunkurē no "Vīna studijas"? Ja Jums šķiet, ka jā, Jūs kļūdāties – iespējams, šie ļaudis bijuši apreibuši no savas skaistās dzīves.
Šodien par godu meteoroloģijas dievam Tomam Bricim uzsāku studiju kursu "Meteoroloģija un klimatoloģija nejēgām". Pasniedzējs ieteica izmantot trīs galvenās grāmatas: apmēram "Meteoroloģijas pamati", apmēram "Klimatoloģija gudriem ļaudīm" un "Meteoroloģija vīndariem". Ja vīna darīšana ir arī meteoroloģijas pamats, tad līdz ar vīnu beigsies laika ziņas.
Nākotne rādās tumšās krāsās. Ja nebūs vīna, ko ļaudis dzers operā? "Karmenas" starpbrīdī paņems simt gramu šņabja? Reiz man bija tas gods nokļūt Latvijas Mūzikas balvas (nejaukt ar Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu ) ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā, un šo pasākumu sponsorēja "Cēsu alus". Tas bija ļoti jocīgi. Turklāt vīns jau nav tikai vīns. Nebūs vīna – nebūs konjaka. Ko uz kreņķiem vai priekiem laks Vadims Felzenbahers no "Ugunsgrēka"?
Bet ir vēl kas šausmīgāks. Tiklīdz Francija pazaudēs savu vīnu, tā pazaudēs savu identitāti. Kruasāni, beretes, Sarkozī un Eifeļa tornis nelīdzēs. Kas nākamais? Itālijā sabruks Pizas tornis un pazudīs picu receptes, bet Spānijā aizliegs tomātu kaujas un tapas. Sabruks Eiropa, sabruks Latvija. Nekādas preambulas nepalīdzēs. Tas arī ir viss, ko vēlos pateikt par to nabaga preambulu.
