Tikmēr Krievijā uzsākts vēl neredzēti vērienīgs un ķibelēm bagāts olimpiskās lāpas ceļojums. To kopumā nesīs 14 000 cilvēku cauri 83 Krievijas reģioniem un 2900 apdzīvotām vietām. Pēc maniem aprēķiniem, līdz 7.februārim, kad sāksies Soču Ziemas Olimpiskās spēles, lāpa jau pratīs sarunāties krieviski un spēs izlasīt dažus populārākos vārdus (rakstīt gan vēl nemācēs). Ja Turkmenistānā cilvēki ir brīvi, jo pārvietojas starp kalniem un jūru, tad Krievija ir demokrātijas meka, jo lāpneši ceļos ne tikai starp kalniem un jūru, bet ir jau pabijuši arī Ziemeļpolā, uzbrauks kosmosā un ienirs Baikāla dzīlēs.
Tas, ka šajā cilvēktiesību paradīzē cilvēki var darīt, ko grib, diemžēl nenozīmē, ka uguns var visu. Tā pirmo reizi olimpiskā lāpa svinīgi nodzisusi īsi pēc tam, kad Putina kungs to atdevis kādam peldētājam. Šis atgadījums simbolizē Putina spēku un citu cilvēku vājumu. Grieķijā olimpiskā lāpa tiek aizdedzināta, ar parabolisko spoguli spīdinot virsū Saules starus, bet pie Kremļa nodzisušo liesmu ar savām Zippo šķiltavām atjaunojis kāds viscaur melnā tērpies vīrietis. Visi nākamie nodzišanas incidenti nepavisam nav bijuši svinīgi – tos safilmējuši sevišķi slepeni skatītāji, un šobrīd internetā iespējams atrast vismaz 25 dažādus olimpiskās lāpas komas gadījumus Krievijā. Nodzišana varbūt nav tas ļaunākais, kas var notikt ar uguni – piemēram, Vologdā nesavaldīta olimpiskā uguns gandrīz aizdedzinājusi Salaveci, bet Kostromā tā lāpa mazliet uzsprāgusi rokās kādai pusaudzei. Meitene gan savu posmu braši turpinājusi un paveikusi, jo gan jau ietekmējusies no Krievijā uzņemtajiem „Viscietākajiem riekstiem", kuros Brūss Viliss turpina skraidelēt pa pilsētu pēc izlēkšanas no divpadsmitā stāva.
Ja jau tā nabaga lāpa lāpa dziest un sprāgst vienā laidā tagad, tad sāku raizēties, kas gan notiks, kad sāksies īsti sniegi un Putini. Izrādās, uztraukumam nav pamata – jo sliktāki laikapstākļi, jo pārliecinošāk mūsu kaimiņu brašuļi tiek ar to galā. Olimpiskā uguns jau bijusi Ziemeļpolā. No „Ugunsgrēka" jautrākā varoņa Fēliksa Timmermaņa mājām Murmanskā līdz polam izcilais ledlauzis ticis rekordīsā laikā – 91 stundā, kas ir apmēram par diennakti (!!!) mazāk nekā parasti (globālās sasilšanas pārņemtie var ieturēt klusuma brīdi). Tā ļaudis no Krievijas un citām sniegotām zemēm izkāpuši Ziemeļpolā, iekūruši ugunskuru, lielā jautrībā lēkājuši un bļaustījušies, un visu noslēguši ar lāzeršovu. Lāpa nav nedz nodzisusi, nedz uzsprāgusi. Lieliski!
Vēl nebijis notikums būs olimpiskās lāpas pastaiga kosmosā, kur tā noteikti nenodzisīs, jo nemaz nebūs aizdedzināta drošības, fizikas un saprāta likumu dēļ. Lāpu kopā ar diviem kosmonautiem kosmosā vedīs kuģis „Sojuz TMA-11M". Tā kā nesen esmu noskatījusies filmu par Sandras Bulokas nelaimīgāko dienu „Gravitāte", tad ieteiktu uzmanīties, jo tur tieši krievu kosmosa kuģī „Sojuz" izcēlās ugunsgrēks. Iespējams, filmas varoņi bija mēģinājuši vest lāpu.
Ja arī kaut kas kosmosā noies greizi, tā nav liela bēda, jo tur uz katras stūra nestāvēs ļaudis ar savām viedtālruņu kamerām. Tātad problēma nav lāpā, bet gan tajos brīvajos cilvēkos, kas tikai filmē un publicē, filmē un publicē, un dara kaunu Krievzemei. Un daudz kas vēl var gadīties ceļā! Lāpa, piemēram, var pazust. Tāpēc es iesaku ar Krievijas armijas atbalstu olimpiskās lāpas ceļu padarīt slepenu. Vai vienkārši to atdot atpakaļ Putinam, lai nes. Bet Žerārs Depardjē ātri vien varētu izveidot teātra studiju, kas uzvestu patriotisku ludziņu par olimpiskās uguns veiksmīgajiem un jautrajiem piedzīvojumiem Krievijā un citur Visumā, ko rādīt it visās televīzijās. Un pēc 30 gadiem šis iestudējums tiktu analizēts Latvijas Televīzijas raidījumā „Melu laboratorija".
