Rīgas mērs «saskaņietis» Nils Ušakovs mikroblogošanas vietnē ''Twitter'' tērzē salīdzinoši reti, tomēr parasti šķiet, ka viņa ieraksti ir visnotaļ pārdomāti un sadalāmi divās lielās tēmās.
Varbūt pārāk skaļi secināts, tomēr diezgan droši var teikt, ka 28.oktobris vismaz Jelgavas novada domes darbā ieies vēsturē. Pēc vairāk nekā sešu gadu klusas disciplīnas autoritārā stilā vadītās novada pašvaldības rīcībā noticis nebijis pavērsiens – daži pie varas esošo partiju jeb pozīcijas deputāti ir balsojuši pretēji tam, ko gribētu vai paģēr domes vadība.
Ziņu aģentūras LETA virsrakstos trešdien pavīdēja ziņa par jau diezgan novazātu tēmu – elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba uzrauga meklējumiem. Proti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās uz mēnesi - līdz oktobra vidum - pagarināt pieteikšanās termiņu uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vakantā locekļa amatu. Sabiedrības vairākumam tā varētu šķist mazvērtīga ziņa par kārtējā klerka meklējumiem birokrātijas planktonam. Taču nu jau pēdējā teju pusgada notikumu kontekstā ziņas vēstījums ir gana būtisks un rāda, ka politiķu kontrole pār mediju vidi un pirmkārt jau pār sabiedriskajiem medijiem sabiezē diezgan straujā un nekaunīgā tempā.
Darbdienas vidus. Ar stundas starplaiku četri zvani mistiskajam Drošības policijas preses pārstāvim, kā arī šīs pašas institūcijas priekšnieka palīdzei. Abi vai nu šūpina kājas kādā pludmalē [lasi – devušies pelnītā atvaļinājumā], vai arī darbos ierakušies tik droši, ka līdz klausulēm aizsniegties nav vaļas. Uzrakstīju e-pastu, kā turienes likumsargi parasti lūdz. Cerams, ka kaut kad kāds atbildēs. Ja atbildēs, divos teikumos – truli un sausi.
Aizvadītajā nedēļas nogalē uz nu jau desmito salidojumu kāda trešā daļa vai mazliet mazāk kursabiedru tradicionāli nebija ieradušies, jo jau labu laiku viņi par savām dzīvesvietām dēvē Berlīni, Londonu vai Oslo, nevis Alūksni, Saldu vai Rīgu. Iegūtā izglītība, spēja to likt lietā vai darba devēju novērtējums, lai vilktu dzīves prieka nastu Latvijā, bija nepietiekami. Turklāt izšķirīgi lielajās izvēlēs nemaz nebija krīzes gadi, kā varbūt varētu domāt.
Bez plašākas iztirzāšanas plašsaziņas līdzekļos palicis pirms dažām dienām ziņu aģentūras LETA vēstītais, ka «Krievija Latvijas politiķiem pārmet nepareizu skatījumu uz vēsturi un 9.maija svinību aptumšošanu». Uzreiz jāteic, ka tādi kaimiņzemes paziņojumi nav nekas jauns un varbūt pat piederas pie «9. maija lietas». Taču šoreiz mazliet īpašāku nozīmi Krievijas pukošanās iegūst, ņemot vērā tās vērtējumu par Latvijas ceturtās lielākās un nacionalitāšu ziņā diezgan krieviskās Jelgavas vadības kritizēšanu.