Atgādināšu, ka vasaras vidū, kad Saeima līdzīgi kā skolasbērni bauda pāris mēnešu brīvlaiku, deputāti ārkārtas sēdē pielika punktu pirms mēneša pēkšņi piedzimušajai idejai atbrīvoties no NEPLP priekšsēdētāja Aināra Dimanta. No deputātu teiktā jau toreiz izkristalizējās mediju ekspertu daudzkārt asi kritizētais, ka galvenais iemesls mediju uzrauga atlaišanai ir vēlme pēc kontroles vai kontroles pārdales sabiedriskajos medijos. Par to liecināja gan komercmediju angažētā Saeimas aktierdeputāta un citu tautas kalpu pēkšņā iestāšanās par tikumību un citām svētām lietām, kritizējot Latvijas Radio piektajā kanālā izskanējušās rupjības, gan par NEPLP darba uzraudzību atbildīgās Saeimas komisijas vadītājas Nacionālās apvienības deputātes Ineses Laizānes izteikumi, ka Latvijas Radio savās ziņās nestāsta to, ko gribētu dzirdēt viņa.
Tādā pašā pusatvaļinājuma režīmā Saeima reizē ar NEPLP gānīšanu un Dimanta atlaišanu atrada arī līdz tam jau brīvās NEPLP piektā locekļa vietas aizņēmēju – ar Saeimā pārstāvēto Zaļo partiju saistīto it kā žurnālisti Daci Ķezberi. Viņa līdz iecelšanai amatā mediju jomā izcēlusies ar vismaz divām lietām – nav slēpusi un pat lepojusies, ka nodarbojas ar pērkamu žurnālistiku, kā arī par mērķi NEPLP vadībā izvirzījusi panākt to, lai sabiedriskajos medijos ir vairāk pozitīvu ziņu.
Atgriezusies no atpūtas, Saeima bija apņēmības pilna bez lielas vilcināšanās NEPLP iecelt arī nu jau atlaistā Dimanta pēcteci. Izrādījās, ka ar trim kandidātiem, kas pieteicās vakancei arī iepriekšējā konkursā vasaras sākumā, nu ir par maz. Kā ziņo LETA, Saeimas Sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Laizāne paudusi, ka "pieteikšanās uz šo amatu notika vasarā un, iespējams, potenciālie kandidāti nebija pamanījuši, ka šāds konkurss notiek. Šādi cilvēki arī esot uzrunājuši Laizāni".
No Laizānei pasprukušā skaidras divas lietas – kad vasarā vajadzēja NEPLP amatam atrast pozitīvi noskaņoto un ar varas partiju saistīto Ķezberi, siltais gadalaiks nebija traucēklis. Otrkārt, deputāte Laizāne, kam nepatīk Latvijas Radio gatavotās ziņas, nemaz neslēpj, ka būtībā viņai ir savi vai savs cilvēks, ko viņa gribētu redzēt sabiedrisko un citu elektronisko mediju darba uzrauga amatā. Tātad, iespējams, atrasts vēl viens politiķiem pietuvināts cilvēks, kas laikam gan atvaļinājumā pludmalē vicinājis kājas kopā ar deputātiem, ja jau nav paguvis laikus pieteikties izsludinātajai vakancei.
Tomēr, arī strādājot četratā, NEPLP parādījusi, ka politiķiem izdabāt spēj un grib. NEPLP interneta lapas aktualitāšu sadaļā starp vēstīm par radio frekvenču un televīzijas kanālu dalīšanu redzamas arī epizodes ar mediju uzrauga pātagas vicināšanu. NEPLP divos piegājienos ar 9500 eiro sodījusi Latvijas Radio par ēterā izskanējušām rupjībām. Savukārt Latvijas Televīzija 5000 eiro sitienu saņēmusi par it kā pārkāpumiem bērnu raidījumā "Zili brīnumi". Nodarījuma būtība - raidījuma noformējums atgādina zinātkāres centra "Zili brīnumi" noformējumu, tādējādi liekot domāt par slēptu reklāmu, turklāt raidījumā bērniem tiek rādīts, kā top dažādi pārtikas produkti, un NEPLP ieskatā "to demonstrēšana vērtējama kā slēpti audiovizuāli komerciāli paziņojumi".
LTV tādu sodu un argumentāciju jau uztvērusi kā zilus brīnumus un sodu apņēmusies pārsūdzēt. Sabiedriskās televīzijas vadības komentārā uzmanības vērts ir LTV valdes locekļa Sergeja Ņesterova teiktais, ka NEPLP lēmums pēc savas būtības iezīmē ļoti bīstamu tendenci: "Ļoti ceram, ka šī juridiskās kvalitātes ziņā diskutablā lēmuma pamatā nav kāda "jauna NEPLP politika" attiecībā uz LTV saturu un redakcionālo neatkarību."
Pēdējā laikā notiekošais liecina, ka tieši politikai tajā varētu būt diezgan cieša saistība. Turklāt NEPLP nākamā gada prioritātes rāda, ka ar sodīšanu tā nodomājusi vēl kādu laiciņu paniekoties.
NEPLP budžetā piemirsusi vai nav spējusi savlaicīgi panākt teju pusmiljona eiro finansējumu, lai sabiedriskajos medijos nākamgad atspoguļotu Brazīlijā notiekošās olimpiskās spēles. Tāpat sabiedrisko mediju uzraudze ne tikai nav panākusi vairāk naudas, bet daļu pat ļāvusi atņemt ziņām un analītiskajiem raidījumiem, par kā apjoma dubultošanu pati NEPLP tērzēja vēl pirms dažiem gadiem. Saeimas komisija, kas bīda arī NEPLP locekļus, piekritusi pacīnīties vien par divām naudas pozīcijām nākamā gada budžetā – lai izveidotu Latvijas Radio studiju Latgalē [ja es nestrādātu sabiedriskajā medijā, droši vien retoriski vaicātu par studijas darba mērķiem un to, vai vispirms nav bijis cilvēks, kam gribas studiju vadīt, un tikai tad doma par pašu studiju], kā arī lai palielinātu pašas NEPLP monitoringa jeb medijos notiekošā kontroles kapacitāti. Tas viss it kā drošības vārdā, ne jau tāpēc, ka komercmediju rūķīši vairs tik karsti nesūdzas par sabiedrisko mediju darbu.
Ar politiķu gādību panāktā nākamā gada budžeta samazināšana sabiedriskajiem medijiem, pēc skaļākas vārdu apmaiņas vien atrodot naudu pozitīvo saliedēšanas raidījumu saglabāšanai, kā arī NEPLP nespēja par budžetu cīnīties un regulārā un vāji argumentētā sabiedrisko mediju sodīšana ilustrē, ka politiskā kontrole pār Latvijas Radio un Latvijas Televīziju ir tuvāka, nekā varbūt varētu šķist. Ja politiķi tik klajā veidā turpinās lauzt ceļu uz ietekmi pār sabiedriskajiem medijiem, diezgan drīz var pienākt laiks, kad tos tiešām varēs vairs nesaukt par sabiedriskajiem, bet valsts medijiem, par kādiem jau pašlaik LR un LTV saukā Saeimas aktieris un citi uz bezargumentu klaigāšanu orientēti mazskaitlīgu partiju deputāti.
