Edgars Kupčs: Aspazijas gara paglābšana, Caunes iegribas un balsojamās mašīnas

Varbūt pārāk skaļi secināts, tomēr diezgan droši var teikt, ka 28.oktobris vismaz Jelgavas novada domes darbā ieies vēsturē. Pēc vairāk nekā sešu gadu klusas disciplīnas autoritārā stilā vadītās novada pašvaldības rīcībā noticis nebijis pavērsiens – daži pie varas esošo partiju jeb pozīcijas deputāti ir balsojuši pretēji tam, ko gribētu vai paģēr domes vadība.

 

Gadījumā ar Aspazijas māju atgūšanu novada domes īpašumā, ļoti iespējams, līdz noteiktam brīdim diezgan labi darbojusies līdz šim pašvaldībā labi ieeļļotā shēma – domes vadībai tuvam cilvēkam kaut ko sagribas, un tad mērija šīs vēlmes izpilda, to panākot ar pozīcijas partiju pārsvaru un stingru disciplīnu.

Jo, līdzīgi kā Jelgavas novada centrā esošajā valsts ceturtajā lielākajā pilsētā, arī pašā novadā mēdz būt tā - ja tu neesi ar varu, tevis nav vispār.

Tādējādi stingras paklausības un reizē neiedziļināšanās dēļ vairākums domes deputātu pērn decembrī nobalsoja par Aspazijas māju atņemšanu zemniekam. Trešdienas sēdē vismaz opozīcija izrādīja attapšanos, ka pērn balsojusi vieglprātīgi, tāpēc aicināja domi mainīt nostāju un beigt iekārot "Daukšas".

Tāda attapšanās pamodināja arī daļu tā dēvētās pozīcijas deputātu, kas balsoja pretēji novada šefa Ziedoņa Caunes (Zaļo un zemnieku savienība) gribētajam. Tik drosmīgs pretbalsojums, kas atstāj mājas un zemi to likumīgo īpašnieku rokās, novada domē vērojams pirmoreiz. Iespējams, pārtraukt būt balsošanas mašīnām deputātiem lika opozīcijas vairākkārtējie aicinājumi izvēli darīt saskaņā ar sirdsapziņu (it kā līdz tam tā nebūtu jārīkojas). Vēl ticamāk, ka deputāti lēma šoreiz neizdabāt Caunem, jo viņu priekšā zālē nostājās "Daukšu" tagadējie saimnieki. Par spīti dažu domnieku aicinājumam, pašvaldība viņus uz domes sēdi neuzaicināja. Tieši tāpat kā sēdē pērn decembrī, kad deputāti visu izlēma viņiem aizmuguriski.

Taču Aspazijas māju saimnieki, uzturētāji, tūristu uzņēmēji un dzejnieces atceres pasākumu rīkotāji uz šo domes sēdi ieradās un, acīs skatoties gan varas deputātiem, gan tai kalpojošajiem juristiem, būtībā pierādīja, kurā pusē atrodams godaprāts.

Domes sēdē opozīcijā esošie deputāti līdzīgi kā komiteju sēdē iepriekš skaļi pauda neizpratni, kādēļ novada dome par visām varītēm cenšas ieriebt saviem iedzīvotājiem, kas apdzīvo patukšos laukus un ar nodokļiem pilda novada maku. Tā vietā, lai iespējamās problēmas izrunātu un risinātu mierīgā ceļā, opozīcijas vērtējumā, visbiežāk aizmuguriski pašvaldība izvēlas iet tiesas ceļu, piedzenot pusizdomātus parādus, atņemot īpašumus vai cenšoties nostiprināt apšaubāmus pašas lēmumus.

Tā saucamie juristi - tā domes sēdē diezgan precīzi pašreizējos juridisko pakalpojumu sniedzējus un reizē tiesas ceļos vilinātājus, kā arī Jelgavas novada šefa Caunes privāto nepatikšanu strēbējus aprakstīja kāds domes opozīcijas deputāts. Runa ir par Jelgavas novada domei ļoti, ļoti draudzīgu juridisko pakalpojumu sniedzēju firmu. To nodibināja divi pusjuristi – Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers -, kas savulaik bija pašvaldības štata juristi ar tūkstoš eiro algām. Nodibināja mirklī, kad novads pēkšņi izlēma juristu palīdzību pirkt kā ārpakalpojumu. Ne visai atklātajā iepirkumā abu firma uzvarēja, turpmāk no novada budžeta ik mēnesi izceļot jau teju desmit tūkstošus eiro.

Viņiem gan tik laba sirds, ka pārstāvējuši arī novada šefu visās šaubīgajās izdarībās (stirnu šaušanas lieta, velosipēdista iespējamā sabraukšana u.c.) arī privāti. Turklāt laikam bez maksas, jo tēriņus tam nerāda ne Caunes deklarācija, ne pašu juristu firmas pārskati. Tagad tā dēvētie juristi jau kopš pavasara izmisīgi cīnās par palikšanu pie pašvaldības dāsnā maka, ko dažkārt specifiskos gadījumos mēdz dēvēt arī par sili. Viens novada apšaubāms iepirkums par juridiskajiem pakalpojumiem fiasko piedzīvojis, sākot no Iepirkumu uzraudzības biroja līdz pat Augstākajai tiesai. Tagad iepirkumu uzraugi šķetina nākamo novada iepirkumu, ar kuru Caunes dome tomēr spītīgi cenšas turēties pie abu draudzīgo juristu firmas.   

Atgriežoties pie Aspazijas dzimtajām mājām, jāteic, ka Jelgavas novadā arvien skaļākas dzird runas, ka "darījums" ar "Daukšām" un galvenokārt daudzajiem hektāriem auglīgās zemes ap tām bijis iecerēts ar tiešu juristu atbalstu, atņemot īpašumu it kā neapzinīgajiem saimniekiem un vēlāk to atsavinot par labu jau konkrētam gribētājam. Domes sēdē tā sauktais jurists Lagzdiņš arī pa miglai meklēja glumus ieganstus, kādēļ "Daukšas" ne pa kam nedrīkst atstāt to tagadējiem saimniekiem. 

Man pašam tas šķiet panaivi, tomēr šis gadījums varētu ļaut cerēt uz vismaz diviem pavērsieniem Jelgavas novada domes darbā.

Pirmkārt, deputāti varētu pamest (ne)komfortablās pozas, iedziļināties priekšā noliktajos lēmumprojektos un balsot kā par nodokļu maksātāju naudu uzturēti lēmumu pieņēmēji, nevis kā balsojamās mašīnas.

Otrkārt, beidzot būtu laiks drosmīgi izvērtēt, cik lietderīga ir un būtu nākotnē divu kalpa juristu firmas algošana, labi zinot, ka tā par budžeta naudu strādā ļoti šauru interešu labā.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti