Valdībai drīzumā jāpieņem lēmums par to, kurus no dabas skaitīšanā atklātajiem Eiropas nozīmes biotopiem mēs turpmāk sargāsim. Par vienu no Latvijas dabas bagātībām – mežiem – arvien pieaug spriedze starp vides aizstāvjiem un mežsaimniecības biznesu, kas cenšas kavēt politiķu lēmumu.
Autora ziņas
Gada sākumā ģenerālprokurors Juris Stukāns Rīgas domei nosūtīja iesniegumu, lai pašvaldība atceļ gandrīz 6 miljonu vērtu darījumu ar lietuviešu investoru par lidostai pieguļošu zemes gabalu pārdošanu. Nauda sen jau iztērēta, reputācija sabojāta, turklāt daļai deputātu un ierēdņu tagad draud lielas nepatikšanas.
Tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apelācijas instance attaisnoja visus apsūdzētos, tostarp ekspremjeru Andri Šķēli un politiķi Aināru Šleseru. Pilnais spriedums nekliedē aizdomas par senā darījuma likumību. Tiesnesis pārmet prokuroram, ka apsūdzībās izvēlēti nepareizi Krimināllikuma panti. Prokurors nepiekrīt, norādot – tiesa nevēlas skatīties uz visu afēru kopumā. Šlesers tikmēr savu atbildību neredz, vainojot, ka prokurors ir personīgi ieinteresēts. Vai attaisnojošais spriedums nozīmē, ka izmeklētāji un apsūdzētāji kļūdījās, vainojot par oligarhiem dēvētos Šķēli un Šleseru krāpšanā? Vai tomēr kļūdījās tiesa, apšaubītos darījumus atzīstot par normālu komercdarbību?
Pagājušā gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pabeidza izvērtēt iespējamas nelikumības Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbā. Par spīti skandālam par nesaimnieciski un dārgi asfaltētajām ielām, KNAB paziņoja, ka pašvaldības amatpersonas, kuras organizēja remontdarbus, tomēr nav pastrādājušas noziegumu. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") cerēja, ka ar to šis skandāls arī beigsies.
Pēc triju gadu darba šovasar izjuka tā sauktā Rīgas domes "pārmaiņu koalīcija". Varas maiņa pilsētā rada aizdomas, ka "Jaunās Vienotības" politiķi cenšas slēpt likuma pārkāpumus un saglabāt ietekmi naudīgos ielu uzturēšanas pasūtījumos. Kāpēc šīs partijas deputāti Olafs Pulks un Vilnis Ķirsis bija gatavi riskēt ar savu reputāciju un politiķu karjeru, lai saglabātu amatu par ielu remontiem atbildīgam ierēdnim? Vai Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta (SD) amatpersonas ir rīkojušās rīdzinieku interesēs?
Šā gada sākumā noslēdzās piecus gadus ilga tiesāšanās par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), kas saukta arī par Gaismas pili, būvniecības izmaksām. Celtnieku prasību no valsts piedzīt 12 miljonus eiro tiesa ir noraidījusi. Taču domstarpības starp juristiem par tiesvedības sākotnējo spriedumu, kas bija valstij nelabvēlīgs, turpinās. Centieni sodīt pirmās instances tiesnesi ar skandalozu reputāciju ir izgāzušies. Tā vietā tiesu varas amatpersonas skaidrojas, ka kļūdīties var ikviens. Par tiesneses lēmumu savā rakstā skaudri izsakās juridisko zinātņu profesors Kalvis Torgāns. Rakstu pēc viņa nāves publicē tiesību zinātnei veltīts žurnāls.
Partiju apvienības "Apvienotais saraksts" dibinātājs Uldis Pīlēns par kandidēšanu uz prezidenta amatu paziņoja pirmais no šobrīd pieteiktajiem trīs kandidātiem. Uzņēmējs Pīlēns sevi ir pierādījis ne vien ar vārdiem, bet arī darbiem, izveidojot koncernu ar 240 miljonu apgrozījumu. Tomēr viņa kandidatūra ir satricinājusi valdības pamatus.
Lai palīdzētu Ukrainai un vājinātu Krieviju un tās armiju, Eiropas Savienība pret agresora militāro rūpniecību vērš ekonomiskās sankcijas. Tomēr ir okupantu armijas apgādātāji, kuri līdz šim ir palikuši nepamanīti un mierīgi tirgojas Eiropā. Koncerns, kas kā sadarbības partnerus norādījis "Kalašņikova" rūpnīcu un Krievijas armiju, strādā arī Latvijā. Ukraiņi lūdz Latvijas dienestus palīdzēt iekļaut koncernu sankciju sarakstos. Lai to paveiktu, nepieciešams savākt pierādījumus.
Eiropas Komisija draud Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāju nesargāšanu. Viens no tādiem izcirsts netālu no Stīpnieku ciema Olaines novadā 2021.gadā, kad Eiropas Komisija jau bija uzsākusi pārkāpuma procesu, vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ir viena no tā saucamajām Zaļā kursa iniciatīvām, paredz 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām. Domājot par ieceres izpildi, Latvija pie aizsargājamām dabas platībām domā pieskaitīt arī militāros poligonus, vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss pieprasa sargāt arvien lielākas dabas platības. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vilcinās, jo cietīs ietekmīgas saimnieciskās intereses. Ieilgušo nenoteiktību izmanto privātie meža īpašnieki, kuri izcērt nozīmīgus biotopus. Tas notiek arī valstij piederošajos mežos. Zemkopības ministrija uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" (LVM) vadībā ilgstoši izvairās iesaistīt vides ekspertus.
Par Krievijas agresijas Ukrainā nosodīšanu partija "Saskaņa" samaksāja ar vietas zaudēšanu Saeimā. Tagad partija gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām un no šīs retorikas neatsakās. Lai noturētu politisko ietekmi, no "Saskaņas" aizgājušie politiķi Rēzeknē un Daugavpilī cenšas spēlēt uz krievisko vērtību saglabāšanu. Visiem šiem spēkiem nopietnākais konkurents ir Saeimā iekļuvusī partija "Stabilitātei!" ar līderi Alekseju Rosļikovu. Viņa mīnuss ir pieredzējušu biedru trūkums.
Lai izvairītos no tā, ka bremzējas valsts izaugsme, politiķi nacionālās attīstības plānos lielākās cerības liek uz inovācijās balstītu industriju. Taču, lai to sasniegtu, ir vajadzīgi tūkstošiem fiziķu un ķīmiķu. Jaunieši ir maz ieinteresēti eksaktajās zinātnēs, tikmēr izglītības sistēma jau gadiem nespēj sagatavot jaunus skolotājus. Uzņēmēji rosina strauji trīskāršot algas fizikas un ķīmijas skolotājiem. Izglītības ministrija to nedarīs, cerot, ka problēmu atrisinās pakāpeniskas reformas.
Pēc divarpus gadu ilgas izmeklēšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izbeidzis krimināllietu pret bijušo uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes locekli Edgaru Strodu. Kāpēc KNAB neizdevās pierādīt noziegumu? Un, vai KNAB atklātais sekmēs Konkurences padomes izmeklēšanu iespējamā ceļu būves firmu karteļa lietā? To pētīja "Atvērtie faili".
Lai atvieglotu ārzemnieku iespējas izmantot Latvijas elektronisko vidi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pirms gada radīja īpašu elektroniskās identifikācijas (eID) karti ārzemniekiem. Tā ļauj iegūt e-parakstu un slēgt darījumus, nebraucot uz Latviju un neprasot te uzturēšanās atļauju. Taču dokumentu iekāroja cita auditorija un citiem mērķiem. Cilvēki no Turcijas, Albānijas un Uzbekistānas dokumentu, iespējams, mēģina nelikumīgi izmantot, lai strādātu Eiropas Savienībā (ES). Pārvaldes darbinieki un robežsargi situāciju laikus atklāja un problēmu novērsa, taču šis gadījums parāda, kā paļaušanās uz cilvēku godaprātu var radīt Eiropas mēroga nepatikšanas.
Mārupē būvnieki dižozolam apcirta saknes un vēlāk nezināmi ļaundari koku arī nozāģēja. Sabiedrībā tas izraisīja plašu rezonansi. Lai izdabātu teritorijas attīstītājiem, Mārupes pašvaldības amatpersonas ir gatavas riskēt ar kriminālatbildību. Simtiem gadus vecā koka iznīcināšana parāda robus vides aizsardzības likumos.
Daudzviet Latvijā uz nesen saremontētiem ceļiem akmens šķembas apdraud autovadītāju drošību. Ceļu remontam no Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda ir iztērēti miljoni, bet darbu rezultātā cieš iedzīvotāji. Bet par ceļu uzturēšanu atbildīgais uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ļauj vilkt garumā brauktuvju garantijas remontu.