Par šo savu lēmumu politiķis "Saskaņas" valdei paziņojis otrdien, vienlaikus arī paužot apņemšanos nepretendēt uz partijas vadītāja amatu 26. novembrī gaidāmajā kongresā.

Urbanovičs atzinis, ka vēlēšanu rezultāts bija "pietiekami sāpīgs" un partijas biedru vidū ir neziņa, jo cilvēki pieraduši, ka partijai ir pārstāvniecība parlamentā, kas deva ļoti daudz.

"Es uzņēmos atbildību par šo klupienu. Tā nav tikai poza, jo es tik tiešām jūtos vainīgs par to, ko neizdarīju," laikrakstam sacījis Urbanovičs, kā pirmo minot neprasmi darboties jaunajos formātos, tostarp sociālajos tīklos, un izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Pēc viņa teiktā, partija arī neesot mācējusi reaģēt uz meliem un apmelošanu. "Tā ir pilnībā mūsu vaina," secinājis pieredzējušais politiķis.

Atbilstoši statūtiem šogad jāpārvēlē "Saskaņas" valde. Tāpat kongresā tiks identificētas un analizētas vēlēšanu kampaņā pieļautās kļūdas. Urbanovičs cerot, ka notiks paaudžu maiņa "Saskaņas" valdē un vadītāja amatā. Cilvēku, kuru viņš labprāt redzētu savā vietā, Urbanovičs gan nav nosaucis, jo "tāds nav viens".

Uz jautājumu, vai paliks partijā un ko darīs tālāk, pieredzējušais politiķis atbildējis: "Būšu klāt tik ļoti, cik jaunajiem līderiem būšu vajadzīgs."

Vēl nākamajā dienā pēc vēlēšanām Urbanovičs aģentūrai LETA bija sacījis, ka "Saskaņa" arī pēc zaudējuma nepadosies un turpinās strādāt. Pēc Urbanoviča vārdiem, nav kauns zaudēt, ja esi strādājis pēc labākās apziņas, ja esi iestājies par valsts interesēm. "Ja esi meklējis līdzsvaru sabiedrības interesēs, nevis kūdījis uz politiskām avantūrām. Mums nav jākaunas par savu nostāju, bet mēs centīsimies to labāk izskaidrot," svētdien solīja "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs.

"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tiekot atstātai opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās šī gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Savukārt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja vairākas 13. Saeimā pārstāvētās partijas – "Attīstībai/Par!", "Saskaņa" un "Konservatīvie".