ĪSUMĀ:
- Aizdomīgā iepirkuma divi uzņēmumi dabū "Latvijas valsts ceļu" iepirkumus.
- Aiztur "Latvijas valsts ceļu" valdes locekli Strodu, bet KNAB vainu lietā nepierāda.
- "Latvijas valsts ceļu" bijušais šefs, kā arī Strods norāda - reputāciju atgūt nevar.
- Pēc skandāla ar Stroda aizturēšanu "Latvijas valsts ceļi" mainījis iepirkumu kārtību.
- Ceļu nozare gaida lēmumu no Konkurences padomes, vai starp "Latvijas valsts ceļu" sludināto iepirkumu dalībniekiem ir atklāts kartelis. Sekas var būt dramatiskas.
Tehnoloģiskā progresa uzturēšanas iepirkums
Uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" valstī apsaimnieko 20 tūkstošus kilometrus ceļu un gandrīz 1000 tiltu. Lai par valsts naudu Latvijā būvētu un remontētu brauktuves un tiltus, uzņēmums sludina konkursus privātfirmām. Iepirkumos ceļu tīkla uzturēšanai uzņēmums gadā tērē vairāk nekā 300 miljonus eiro. Lielākā nauda aiziet asfalta ieklāšanai un dzelzsbetona konstrukcijām. Taču arvien nozīmīgāku vietu Latvijas valsts ceļu saimniecībā ieņem elektrificētas sistēmas, ar kuru palīdzību uzrauga satiksmi. Tās ir ierīces, kuras monitorē situāciju uz ceļa, uzskaita satiksmi un dinamiski nosver transportlīdzekli. Pie šīm sistēmām pieder arī apgaismojums, luksofori un videonovērošana.
"Latvijas valsts ceļu" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova pastāstīja: "Vēsturiski valsts ceļos ir izveidojies zināms daudzums ar dažādu aprīkojumu, kas ir uzstādīts ļoti dažādos gados, termiņos ar dažādām funkcionalitātēm. Protams, ka mūsdienās tas tehnoloģiskais progress jau ir gājis uz priekšu. Un šo te aprīkojumu, protams, vajag uzturēt, nodrošināt, ka viņš darbojas.
Un šo te aprīkojuma sistēmu vajag saslēgt vienotā kaut kādā vadības sistēmā un pakāpeniski modernizēt."
Senāk uzņēmums atsevišķi pirka luksoforu vai satiksmes uzskaites sistēmas uzturēšanas pakalpojumus. Tā rāda "Latvijas valsts ceļi" iepirkumu saraksti, kurus ir publicējis Iepirkumu uzraudzības birojs. Atsevišķos nelielos konkursos tas iegādājās sistēmas, lai mērītu brauktuves temperatūru un ierīces, lai noteiktu braukšanas ātrumu. Iepirkumu summas bija no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Pirms sešiem gadiem šī prakse negaidīti mainījās. 2017. gadā "Latvijas valsts ceļi" izsludināja vienu iepirkumu. Tajā bija iekļauti visi pakalpojumi, kas bija saistīti ar ceļu elektrificētajām sistēmām. Uzņēmums savā mājaslapā to paskaidroja šādi: "Esošās iekārtas nav savienojamas vienotā sistēmā, tās nav iespējams pārvaldīt un uzraudzīt attālināti, nodrošinot operatīvu servisu. Turklāt liela daļa aprīkojuma jau ir novecojusi un ir nepieciešamas investīcijas, kuras ir lietderīgi plānot kopā ar vienotas pārvaldības sistēmas izveidi. Bez šādas vienotas sistēmas nav iespējams pilnvērtīgi izmantot mūsdienīgas IT iespējas, kā arī tiek nelietderīgi izmantoti administratīvie un finanšu resursi."
Tā izmaiņas iepirkumu stratēģijā skaidroja pats uzņēmums. Patiesībā tas nozīmēja būtisku konkurences ierobežošanu. Konkursa nolikumā prasīto pieredzi un spējas varēja uzrādīt tikai pāris lielās kompānijas. Citi tirgus dalībnieki varēja piedalīties tikai kā apakšuzņēmēji, ja bija draudzīgi ar lielajām firmām.
Triju gadu līgumam, lai uzturētu un attīstītu visu elektrificēto ceļu aprīkojumu, "Latvijas valsts ceļi" bija atvēlējuši 3,6 miljonus eiro. Konkursā pieteicās divi pretendenti. Viens bija lietuviešiem piederoša kompānija "Fima". Tā solīja darbus paveikt par nepilniem 3,5 miljoniem eiro. Otrs bija uzņēmums "Reck". Tas par saviem pakalpojumiem prasīja 8,5 miljonus eiro. Tas bija divarpus reizes vairāk, nekā "Latvijas valsts ceļi" bija rēķinājuši.
Ap iepirkumu bija daudz neparastu notikumu, kas radīja aizdomas, ka tas nenorit godīgi. 2018. gada sākumā konkurss nonāca mediju uzmanības lokā. Savu izmeklēšanu sāka TV3 raidījums "Nekā personīga", skatot, kāpēc tik izvēlēts "Reck". Raidījuma žurnālisti izpētīja, ka tā vietā, lai konkursu izbeigtu pārāk lielo izmaksu dēļ, uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" darīja visu, lai darījums tomēr notiktu.
Iepirkumu uzraudzības birojā sākās garš pārsūdzību process. Iepirkumu vairākkārt apstrīdēja noraidītais pretendents – uzņēmums "Fima". Iestāde divreiz "Latvijas valsts ceļiem" aizliedza slēgt līgumu ar uzvarētāju. Iepirkumu uzraudzības birojs arī pieprasīja mainīt konkursa noteikumus un vērtēt piedāvājumus atkārtoti. Tomēr ceļu apsaimniekotājs neatteicās no nodoma noslēgt līgumu ar "Reck".
2018. gada augustā, pusotru gadu pēc pirmā sludinājuma par šo iepirkumu, "Latvijas valsts ceļi" beidzot noslēdza 8,5 miljonus vērto līgumu ar "Reck". Tas bija iespējams, jo noraidītais konkurents "Fima" nepārsūdzēja pēdējā iepirkuma rezultātus.
Paralēli šim skandalozajam konkursam, "Latvijas valsts ceļi" citā iepirkumā meklēja firmu, kas ar viedām autovadītāju informēšanas sistēmām aprīkos ceļu "VIA Baltica" no Grenctāles līdz Ainažiem. Iepirkuma ietvaros uz ceļa bija jāizvieto elektroniskas ceļa zīmes, kas savienotas ar meteostacijām. Tas nozīmē, ka sliktu laika apstākļu gadījumā zīmes automātiski par to informē braucējus un samazina atļauto braukšanas ātrumu.
Tas bija pārrobežu projekts, par ko daļēji maksāja Eiropas Savienība. Arī šeit konkurenti bija tie paši uzņēmumi "Reck" un "Fima". Tie abi pusotru gadu cīnījās Iepirkumu uzraudzības birojā. Beigu galā pirms pieciem gadiem pavasarī pie gandrīz 800 tūkstošu eiro vērta līguma tika uzņēmums "Fima". Otrs pretendents – "Reck" atsauca savu pēdējo sūdzību iepirkumu uzraudzības birojā.
Tas, ka "Reck" atsauca savu sūdzību "VIA Baltica" aprīkošanas iepirkumā un ļāva uzvarēt uzņēmumam "Fima", savukārt "Fima" vairs neapstrīdēja rezultātus konkursā, kurā uzvarēja "Reck" radīja aizdomas, ka starp abām firmām varētu būt kāda vienošanās.
Abas kompānijas jebkādu savstarpēju vienošanos noliedza. Ja tāda būtu, tas būtu smags konkurences likuma pārkāpums.
Reputācija "sačakarēta"
2019. gada 1. oktobrī tika ziņots, ka aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā KNAB aizturējis valsts uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes locekli Edgaru Strodu. Viņš bija valdes loceklis, kurš atbildēja par iepirkumiem. Viņa paraksts ir uz gandrīz visiem iepirkumu līgumiem, kur summas ir no dažiem desmitiem līdz daudziem miljoniem eiro.
Informācija par darījumiem, kas bija par pamatu Stroda aizturēšanai, toreiz bija skopa. Arī izmeklētāji neko vairāk neatklāja.
Rīgas pilsētas izpilddirektors un bijušais "Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange uzsvēra, ka KNAB aizturēšana bija pārsteigums uzņēmumam. Lange laikā, kad pirms četriem gadiem KNAB aizturēja Strodu, bija "Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs. Pirms diviem gadiem viņš šo amatu atstāja. Patlaban viņš ieņem galvaspilsētas izpilddirektora amatu Rīgas domē.
"Tas vilnis, es teikšu tā, reputācijas kaitējuma vilnis vēlās pēc tam pāri, viņš protams bija ļoti liels.
Pamatojoties uz šo aizturēšanu, mēs veicām iekšējo auditu, ārējo novērtējumu, mainījām struktūru," stāstīja Lange. Viņš norādīja, ka iepirkumu daļa, kas uzņēmumā "Latvijas valsts ceļi" lemj par miljonu dalīšanu konkursos, pēc šī notikuma ir pakļauta valdes priekšsēdētājam, ne vairs valdes loceklim.
Tāpat ir veikts arī darījumu audits. Pēc Langes teiktā, uzņēmumā neesot zinājuši, par kādiem darījumiem krīt aizdomu ēna.
"Mēs sekojām līdzi tai publiskajai informācijai, jo tā bija vienīgā informācija, kas bija mūsu rīcībā, kas izskanēja masu medijos. Tur bija vēl viena persona minēta, mēs pārbaudījām, vai viņai nav kāda saistība ar mūsu iepirkumiem, vai nav kādi līgumi bijuši, vai apakšuzņēmumi. Faktiski neko tādu mēs neatradām. Tas, ko es varu pateikt, "Latvijas valsts ceļi" ir viens no prasīgākajiem, viens no profesionālākajiem pasūtītājiem. Tā mūsu pieeja bija, ka mēs gājām uz standartizētiem nolikumiem, standartizētiem līgumiem," skaidroja Lange.
To, ka izmeklēšana varētu būt saistīta ar autoceļu aprīkojuma konkursu, vedināja domāt tas, ka otra aizturētā persona bija uzņēmējs Armands Zeihmanis. Kad desmit dienas pēc aizturēšanas žurnālists Matīss Arnicāns no Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" uzrunāja Zeihmani, viņš noliedza, ka būtu informēts par to, kas tieši KNAB izmeklētājiem ir šķitis aizdomīgs.
Zeihmanis ir ne vien draugs Strodam, bet viņam ir saites arī ar ceļu būvē ietekmīgo uzņēmēju Armandu Garkānu. Laikā, kad noslēdza skandalozo astoņarpus miljonu vērto ceļu aprīkojuma uzturēšanas līgumu Garkānam piederēja 40 procenti uzņēmumā "Reck", kas bija uzvarējis aizdomīgajā konkursā.
Pērn pavasarī, divarpus gadus pēc Stroda aizturēšanas, KNAB noslēdza izmeklēšanu. Izmeklētāji nolēma kriminālprocesu izbeigt. KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva skaidroja: "Konkrētais kriminālprocess 2022. gada 7. aprīlī tika izbeigts konstatējot kriminālprocesa likuma 377. panta 1. un 2. punktā paredzētos kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļus. Proti, izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva un nav noticis noziedzīgs nodarījums."
Viņa atklāja, ka sākotnēji par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem liecināja ilgstoši fiksētas iesaistīto personu sarunas.
"Lai pārbaudītu šo sarunu saturu, to bija iespējams izdarīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, tāpēc 2019. gadā tika arī uzsākts šis kriminālprocess. Taču būtiskākais apstāklis, kas bija par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai, bija tas, ka bez šī te pamatpierādījuma – iegūtajām sarunām, izmeklēšanas gaitā netika iegūti citi pārliecinoši pierādījumi, piemēram, liecības vai dokumenti, kas ļautu novest šo te kriminālprocesu līdz sekmīgam rezultātam," norādīja KNAB pārstāve.
Atbilstoši kriminālprocesa likumam, ikviens gala nolēmums krimināllietās ir publiski pieejams. "Atvērtie faili" lūdza KNAB ļaut iepazīties ar lēmumu par šī kriminālprocesa izbeigšanu. Birojs atsūtīja 10 lappušu garu dokumentu, kas ir anonimizēts. Personu uzvārdi ir aizvietoti ar burtiem a, b, c līdz pat burtam z. Savukārt iesaistīto firmu vietā ir tikai vārds "nosaukums".
Lēmumā rakstīts: "Kriminālprocesā iegūta informācija, ka 2017. un 2018. gadā [pers.A] būdams [nosaukums] valdes priekšsēdētājs, regulāri sazinājās (telefonsarunu un teksta īsziņu veidā) un satikās ar [nosaukums] projekta vadītāju [pers.B]. Minēto tikšanos laikā [pers.A], iespējams, sniedza [pers.B] informāciju par [nosaukums] plānotajiem iepirkumiem autoceļu uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī koordinēja darbības saistībā ar [nosaukums] notiekošo iepirkumu "Elektrificētā autoceļu aprīkojuma kompleksā uzturēšana un attīstība trīs gadu periodā" (iepirkuma numurs), kas tika izsludināts 2017. gada 24. februārī."
No Latvijas Radio pieejamās informācijas var secināt, ka "persona A" ir Edgars Strods, bet "persona B" ir Armands Zeihmanis. Zeihmanis pirms vai pēc tikšanās ar Strodu ir sazinājies ar kādu personu no uzņēmuma, kas uzvarēja "Latvijas valsts ceļu" konkursā. Tas ir uzņēmums "Reck".
KNAB nopratinātie "Latvijas valsts ceļu" darbinieki, iepirkumu komisijas locekļi, neko aizdomīgu dārgajā ceļu aprīkojuma iepirkumā nav saskatījuši. Neviens viņiem nelikumīgus norādījumus neesot devis.
Arī tie cilvēki, kurus izmeklētāji identificēja kā iesaistītus informācijas nodošanas ķēdē, pratināšanās stāstīja, ka runājuši par visu ko, tikai ne par "Latvijas valsts ceļu" iepirkumiem.
Tālāk lēmumā ir pārstāstīts Zeihmaņa teiktais: "2019. gada 1. oktobrī kriminālprocesā aizturēts [pers.B], personas kods. Nopratināts aizturētā statusā [nosaukums] projekta vadītājs [pers.B] liecināja, ka pazīst [pers.A], bet viņa amatu [nosaukums] nezin. [pers.A] [pers.B] nav stāstījis par [nosaukums] plānotiem un notiekošiem iepirkumiem, kā arī [pers.B] nekas nav zināms par [nosaukums] notikušo iepirkumu "Elektroficētā autoceļu aprīkojuma kompleksā uzturēšana un attīstība trīs gadu periodā" un viņš nezina, kura persona bija atbildīga par iepirkumu."
Pret Zeihmani lietu izbeidza jau 2020. gada 18. jūnijā, jo viņa rīcībā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Noklausītās sarunas izmeklētajiem deva pamatu aizdomām, ka Strods ir slēpti bijis dalībnieks kādā uzņēmumā, saņēmis dividendes un tās ieguldījis dzīves biedrei piederošā nekustamajā īpašumā. Tomēr KNAB darbiniekiem neko no tā nav izdevies pamatot ar citiem pierādījumiem.
Satiksmes ministrija Edgaru Strodu no darba "Latvijas valsts ceļos" atlaida pirmajās dienās pēc aizturēšanas. Tagad viņš strādā privātā firmā "Ceļu pārvalde".
Latvijas Radio sazinājās ar Edgaru Strodu, lai sarunātu interviju, kādēļ, viņaprāt, iesākumā izmeklētāji saskatīja aizdomīgas darbības, taču nu KNAB lietu izbeidza:
Tas ir noiets etaps, amatpersona es arī vairāk neesmu, tā droši vien, ka izvairīšos šoreiz.
Vai pret KNAB kādu prasību esat sniedzis, lai kompensē?
Nav jau īsti ko kompensēt. Ja vara uzskata, ka viņa var tā rīkoties, viņa tā dara.
Bet amatā jūs atpakaļ neiesiet?
Nu redziet, tas ir reputācijas jautājums, es atklāti sakot nemaz nevēlos. Un īstenībā ir tā, ka ieņemt kaut kādus amatus valsts kapitālsabiedrībās vai pašvaldības uzņēmumos vai kapitālsabiedrībās, viena no prasībām ir reputācijas jautājums. Tā ir sačakarēta. Kā to dabūt atpakaļ, to es nemaz nezinu. Bet nu es esmu pietiekoši lielā vecumā, ka es nu par to vairs neuztraucos.
Bija kļūda vai nebija
Uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" un firmas "Reck" līgums par elektrificētā autoceļu aprīkojuma uzturēšanu un attīstīšanu beidzās 2021. gadā. "Latvijas valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova pastāstīja, ka pasūtītājs ir apmierināts ar darba rezultātu: "Līguma nosacījumi bija tādi, ka pasūtītājs izmanto pakalpojumus atbilstoši pieejamam finansējumam. Kopumā tā līguma ietvaros tika izlietoti un ieguldīti piecarpus miljoni eiro ar PVN. Apmēram puse no summas ir bijusi autoceļu aprīkojuma uzturēšanai, tātad ikdienas šī te uzturēšana, un gandrīz 3 miljoni eiro ir ieguldīti modernizācijā. Tā bija gan jaunu meteostaciju izbūve, divas bija izbūvētas, gan arī citu iekārtu uzstādīšana un pieslēgšana sistēmai."
Pēc apjomīgā līguma beigām "Latvijas valsts ceļiem" bija jāmeklē, kas luksoforus, ceļu apgaismojumu un meteostacijas uzturēs turpmāk. Sākotnēji valsts uzņēmums izsludināja vienu apjomīgu konkursu, bet tad pārdomāja un paši to arī apturēja. Tā vietā "Latvijas valsts ceļi" sarīkoja atsevišķu konkursu luksoforiem, svēršanas iekārtām un apgaismojumam.
Kononova skaidroja: "Pamatā tam bija publisko iepirkumu likuma 2. panta izvirzītais mērķis – pasūtītāja līdzekļu efektīvā izmantošana, maksimāli samazinot tā riskus. Un, ņemot vērā, to, ka mums jau šī te iepriekšējā līguma ietvaros bija izveidota kopējā vadības sistēma, mums bija iespēja prasīt pakalpojumus jau par konkrētu specifiskajām šīm te aprīkojuma kategorijām. Tāpēc viņas ir izdalītas četrās kategorijās. Un tas lielā mērā ir darīts, lai palielinātu konkurenci."
Atbildot uz jautājumu, vai nebija kļūdu apvienot visu vienā iepirkumā, Kononova sacīja: "Nu, kā to vērtēt, es, visticamāk, nevarēšu pateikt, vai tā bija kļūda vai nebija, tur speciālistiem jāvērtē. Darbi ir izdarīti tajā apjomā, kāds tur bija prasīts, finansējums izlietots mazāk.
Tā galvenā atšķirība ir tā, ka iepriekšējais līgums paredzēja modernizāciju daudzās pozīcijās, un tā galvenā prasība bija tā vienotā monitoringa sistēma."
Trijos no četriem konkursiem ir uzvarējusi kompānija "Reck". Tomēr, kā skaidroja Kononova, konkurence ir bijusi un izvēlēts piegādātājs ar zemāko cenu. Tagad trīs gados elektrificēto sistēmu uzturēšanai "Latvijas valsts ceļi" tērēs līdz 3,5 miljoniem eiro. Piecu miljonu starpību Kononova skaidro ar to, ka jaunajos iepirkumos nav tik liels uzsvars uz modernizāciju, kā tas bija 2018. gada vienotajā iepirkumā.
Konkurences prasību ievērošana ceļu būves un uzturēšanas biznesā tagad ir īpaši aktuāla. 2021. gadā septembrī TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka Konkurences padome ir sākusi izmeklēšanu par iespējamu karteli. Ceļinieku karteļa izmeklēšana vēriena un finansiālo seku ziņā varētu būt iespaidīgāka, nekā tā sauktā Būvnieku karteļa gadījumā.
Pirms pusotra gada Konkurences padome atklāja, ka desmit lielākie būvniecības uzņēmumi bija vienojušies par gandrīz 80 būvobjektiem teju 687 miljonu eiro vērtībā. Iespējamu valsts un pašvaldību amatpersonu iesaisti kartelī izmeklēja arī KNAB, tomēr tam trūka pierādījumu. KNAB savāktie materiāli vēlāk kalpoja lēmumu pamatošanai konkurences noteikumu pārkāpumu lietās. "Nekā personīga" aprēķinājis, ka ceļu būvē sešos gados līdz karteļa lietas ierosināšanai kopējā konkursu vērtība ir 2 miljardi 367 miljoni eiro. Lauvas tiesa no šīs summas ir "Latvijas valsts ceļu" pasūtījumi.
Visu šo laiku par iepirkumiem atbildīgais valdes loceklis uzņēmumā bija Edgars Strods.
Kompānijā "Reck" uz jautājumiem, vai "Latvijas valsts ceļu" konkursos līdz šim ir ievēroti godīgas konkurences principi, atbildēt izvairījās. Atbilde skanēja šādi: "Konkurences padome nav vērsusies pie "Reck" par jūsu minēto lietu, tāpēc uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka nevar sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Uzskatām, ka uz jūsu šiem jautājumiem kompetentas atbildes var sniegt Konkurences padomes, LVC un KNAB pārstāvji."
Konkurences padome nesniedz informāciju par izmeklēšanu. Tāpēc pagaidām nav iespējams uzzināt, kuri darījumi tai šķiet aizdomīgi un, vai starp tiem ir "Latvijas valsts ceļu" 2018. gada līgums par autoceļu elektrificētā aprīkojuma uzturēšanu.
Latvijas Radio ir zināms, ka KNAB izbeigtās lietas materiāli, sarunu ieraksti un dokumenti ir nodoti Konkurences padomes rīcībā. Konkurences padomei izmeklēšana ir jāveic divu gadu laikā. KNAB kratīšanas ceļu būves uzņēmumos notika 2021. gada jūnijā, tāpēc var secināt, ka lēmumam jābūt tuvāko mēnešu laikā.
Ja padomes ekspertiem izdodas pierādīt karteļa vienošanos, tad sekas dalībniekiem ir biedējošas. Bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja, tagad Saeimas deputāte no "Progresīvajiem" Skaidrīte Ābrama pastāstīja: "Ja karteļi tiek atklāti, sods ir līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma, ja tie ir bijuši konkurenti, bez tam izslēgšana. Šobrīd no 1. janvāra ir spēkā stājies jaunais regulējums, kas izslēdz jau uz trīs gadiem no dalības publiskajos iepirkumos, agrāk bija viens gads, tagad trīs gadi. Nu un, protams, tas ir reputācijas kaitējums."
