Jau 2019.gadā mediji vēstīja par Eiropas Komisijas (EK) Latvijai nosūtīto vēstuli ar pārmetumiem par nepietiekamu rīcību dabas aizsardzībā. Būtiskākie EK aizrādījumi bija par trim īpaši aizsargājamiem biotopiem – palieņu zālājiem, sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī staignāju mežiem.
Tieslietu ministrija Latvijas Radio tagad apstiprināja, ka pārkāpuma procedūra joprojām turpinās.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informēja, ka, lai novērstu minēto pārkāpuma procedūru, pašlaik veido jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Pašlaik notiek saskaņošana ar pašvaldībām, pēc tam tas tiks skaņots ar nozaru ministrijām, savukārt Ministru kabineta sēdē tiks apstiprinātas jaunās robežas.
Tiesa, jau 2019.gadā skatot Latvijas nostāju par EK pārmetumiem, valdība uzdeva VARAM līdz 2021.gada septembrim iesniegt izskatīšanai grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"".
Lai izvairītos no tiesvedības un soda naudas, ministrija tagad cenšas steigā melnalkšņa staignājiem noteikt ar likumu aizsargājamas teritorijas statusu.
Tikmēr "Atvērtie faili" ziņo par 2021.gadā izcirsto melnalkšņa staignāju netālu no Stīpnieku ciema Olaines novadā. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datu bāzē "Ozols" tas ir atzīmēts kā Eiropas nozīmes biotops.
Melnalksnis aizņem tikai 3% no Latvijas mežiem. Teju visi melnalkšņa staignāju meži Latvijā ir Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Līdz ar citām vērtīgām dzīvotnēm tos eksperti reģistrēja dabas skaitīšanā, kas noslēdzās jau pirms pusotra gada. Ziņas par tiem jau gadiem var atrast publiskās datu bāzēs.
Tiem būtu jābūt aizsargājamiem, taču likumā jau ilgstoši tiem nav noteikti nekādi ierobežojumi. Gan privātie mežu īpašnieki, gan arī valstij piederošā akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" to izmanto – šos mežus izcērt.
Valdībai tagad jāizlemj, kādu aizsardzības režīmu piemērot katram biotopam. Ja šo režīmu pārkāpj, tad draud administratīva vai pat kriminālatbildība.
