102 Ukrainas karavīri, kas kaujas laukā zaudējuši kāju zem ceļgala, jau tuvākajās dienās saņems palīdzību no Latvijas – brīvroku kruķus. Pateicoties ziedotāju atsaucībai, izdevies savākt ievērojamu summu un nopirkt šīs dārgās palīgierīces. Lai pārliecinātos, ka kruķi nonāk pie tiem, kam tie visvairāk vajadzīgi, un lai palīdzētu tos pielāgot, uz Ukrainu dodas arī šīs iniciatīvas autori – divi neiroķirurgi.
Autora ziņas
"Ne tikai Višivankas diena!" – šāds nosaukums dots ukraiņu kopienas gājienam un labdarības akcijai, kas ceturtdien norisinājās Rīgā. Par godu Pasaules višivankas dienai ukraiņi no visas Latvijas pulcējušies vienotam gājienam. Tā mērķis ir parādīt Ukrainas nacionālo lepnumu – izšūto kreklu "višivanka" – un aktualizēt Krievijas izdarītos noziegumus pret Ukrainu.
Darot labu, iespēja tikt pie 55 eiro soda. Tādā situācijā katru dienu ir tās organizācijas, kas veic cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanu un izmanto invalīdu stāvvietas. Patlaban noteikumi neļauj speciāli aprīkotam transportam stāvēt šajā stāvvietā, ja vien logā nav novietota arī īpašā atļauja. Taču atļauju organizācijas saņemt nevar.
Tieši pēc mēneša Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstīs, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās notiks no 6.–9. jūnijam visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijas iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām dosies 8. jūnijā. Kopumā būs jāievēl 720 deputāti. Visvairāk deputātu vietas parlamentā būs Vācijai – 96, Francijai – 81, Itālijai – 76, Lietuvai – 11, Latvijai – 9, Igaunijai – 7 deputāti.
Kā motivēt darbinieku, īpaši tad, ja darba apstākļi ir arī emocionāli smagi un principā neatlīdzināmi ne ar kādu naudu? Izrādās – ar sirsnīgi pateiktu "paldies". Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) eksperimenta veidā sāktais projekts guvis milzu atsaucību, un iespēju anonīmi vai ar parakstu pateikt kolēģim labus vārdus, uzrakstot tos uz pastkartes, tagad izmanto desmiti un simti.
"Nē, Krievijas likumam", "Nē Krievijas agresijai!" – ar šādiem saukļiem ceturtdien arī Rīgā pulcējās vairāki desmiti cilvēku, kuri protestēja pret Gruzijas parlamentā virzīto tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu. Piketā pie Gruzijas vēstniecības satikās gan Latvijā dzīvojošie gruzīni, gan studenti, kuriem Latvijā ir pagaidu mājas. Viņi visi redz Gruziju kā daļu no Eiropas.
Naktī uz trešdienu, 8. maiju, Tukumā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks apģērbu ražošanas uzņēmuma "Sakta" teritorijā, kur uguns izplatījusies 1000 kvadrātmetru platībā. Dzēšanas darbu laikā cietis glābējs, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Pagaidām ticamākā ir versija, ka aizdegušās elektroinstalācijas.
Tie, kas otrdien, 7. maijā, šķērsoja Vanšu tiltu Rīgā vai brauca garām Daugavai ostas rajonā, nevarēja nepamanīt kārtējo kruīza kuģi, kas pietauvojies Rīgā. Trīssimt metru garais kuģis uz Rīgu atvedis 3000 pasažieru. Rīgā viņi pavadīja vienu dienu un jau ir ceļā uz Tallinu. Taču kruīza sezona pamazām tikai sākas, bet vairāk kuģu Rīgas ostā gaidāmi augustā un septembrī.
Iecerētais ātrais brauciens mājup ar elektro skrejriteni beidzas policijas auto, gaidot protokolu un sodu. Tā šajās brīvdienās ceļš beidzās ne vienam vien dzīves baudītājam. Policisti sākuši pastiprināti kontrolēt alkoholu braucēju izelpā. Tiem, kas dzēruši pamatīgi un pēcāk stājušies pie stūres, jārēķinās pat ar 170 eiro lielu naudas sodu.
Sestdien, 4. maijā, Brīvības pieminekļa pakājē guls pavasara ziedu klēpji. Savus ziedus noliks valsts augstākās amatpersonas, vēl simtiem lieli un mazi Latvijas patrioti nesīs tulpes, narcises vai pat pļavā plūktas pienenes "Ziedu Latvijai". Un visus šos nācējus sagaidīs sarkani balti sarkans rožu pušķis. To piektdien pie pieminekļa nolika 97 gadus vecā Ausmas kundze. Uz pieminekli viņu atveda medicīniskajās nestuvēs, tā piepildot sirmās kundzes pēdējo vēlēšanos.
Amatā augstāka prokurore pārsūdzējusi Zemgales rajona tiesas spriedumu, ar kuru par jaunas sievietes atstāšanu bezpalīdzības stāvoklī bijušajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) ārsta palīgam Gintam Vaitam piespriests nosacīts cietumsods. Prokurore lūdz tiesu piemērot reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.
Izsitumi, sirds darbības paātrināšanās, panikas lēkmes. Tik dažādus ziņojumus par iespējamām zāļu blaknēm šogad aprīlī saņēmusi Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Kopš ziņojumu var iesniegt vienkāršoti, ar mobilo tālruni nolasot svītru kodu, ziņojumu skaits krasi pieaudzis. Šī gada četros mēnešos saņemti tikpat ziņojumi, cik visa pērn gada laikā. Tas gan nenozīmē, ka zāles kļuvušas nedrošākas. Vienkārši aktīvāki kļuvuši tie, kas agrāk negribēja pildīt papīra anketas.
Pirmdien visās Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs sāk informatīvu kampaņu, aicinot 6.–9. jūnijā izdarīt savu izvēli – kurš būs tiesīgs pārstāvēt valsti un tās cilvēkus Eiropas Parlamentā. Latvijā vēlēšanu diena būs 8. jūnijā. Sekojot karam Ukrainā, saņemot ziņas no Gazas joslas, redzot, kā tiek apspiestas demonstrācijas pasaulē, kampaņas klipā atgādina, ka arī ES seniori piedzīvojuši karu, izsūtījumu un bailes. Demokrātija un brīvība nav pašsaprotamas lietas, tās jānovērtē. Klipā, ko demonstrēs visās ES dalībvalstīs, būs redzama arī ģimene no Latvijas – vectēvs Aldis Veinbergs ar mazmeitu Lindu.
Pamatīgi pieaugot pacientu skaitam, Rīgas Austrumu slimnīcas (RAKUS) neatliekamās palīdzības ārsti bažījas, vai visiem spēs sniegt savlaicīgu palīdzību. Lai gan pašu smagāko pacientu skaits nemainīgs, krietni biežāk uzņemšanas durvis ver tie, kuri atbrauc vai atnāk paši. Daudzi nācēji ģimenes ārstu neapmeklē vispār, bet izmeklējumus un konsultācijas vēlas saņemt uzreiz slimnīcas uzņemšanā. Tas pārslogo tur strādājošos, un pieaug gaidīšanas laiks ikvienam, kas neatliekamos gadījumos var būt arī dzīvības cenā.
Lai nokļūtu šajā olimpiādē, pietiek ar sporta tērpu, sporta apaviem un vēlmi izkustēties. Visā Latvijā piektdien, 26. aprīlī, notika tradicionālā Olimpiskā diena, kad vairāk nekā 150 000 Latvijas skolēnu izpilda dažādus vingrojumus vai apgūst vēl neiepazītus sporta veidus. Ar jautru ballīti un izkustēšanos rīts sākās arī Rīgas Juglas vidusskolā.
Šonedēļ visā pasaulē atzīmē 50 gadus, kopš Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsāka vispārējo cilvēku imunizācijas kustību. Kopš 1974. gada vakcinācija no nāvējošām slimībām pasargājusi un izglābusi vairākus miljonus cilvēku. Tāpat uzlabojusies dzīvildze un dzīves kvalitāte. Infekcijas slimības gan nav zudušas, piemēram, šoziem Latvijā garais klepus gultā nolika gan pieaugušos, gan pusaudžus.
Ar ceturtdienu, 25. aprīli, Latvijā beigsies janvārī izsludinātā gripas epidēmija, paziņojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), pamatojoties uz gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa datiem, kas liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā šo infekciju pacientu skaits nevienā no monitoringā iesaistītajām teritorijām nebija pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Šonedēļ Rīga kļuva par klimata galvaspilsētu! 150 klimata zinātnieki no 65 valstīm tieši Rīgā diskutēja par globālo sasilšanu un pilsētām. Tik augsta līmeņa Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pasākums Latvijā nav rīkots kopš 1991. gada. Izskanēja atziņa, ka tikai skarbi lēmumi par nulles emisijām ļaus šo planētu saglabāt bērniem un bērnubērniem. Viena no konferences dalībniecēm ir Zinta Zommere – Kanādā dzimusi latviete, kura ir klimata eksperte ANO un Ņujorkā aizstāv arī Latvijas intereses.
Leons nogalināja mammu! Šis ir teikums, kuru sešus gadus vecs zēns pirms gada teica visiem, ko satika. Leons Rusiņš ir viņa tētis, un viņš mazā puikas acu priekšā nogalināja viņa mammu Ivetu. Šonedēļ aprit gads kopš 16. aprīļa dienas uz vientuļā lauka ceļa. Šī gada laikā darbu zaudējuši vai amatā rotēti vairāki lietā iesaistītie policisti un prokurori. Ir mainīti likumi. Pēc Valsts policijas šefa teiktā – vardarbībai ģimenē ir nulles tolerance. Taču Rusiņš tā arī nav atrasts, un tie, kurus viņš vajāja un terorizēja, turpina dzīvot bailēs, jo viņa draudi bija metodiski.
Pārdaugavas vaibsti šajā pavasarī strauji mainās, jo starp Raņķa dambi un Slokas ielu jau redzami Rīgas panorāmas rata milzu balsti. Maija vidū plāno uzlikt arī rata rumbu, bet pirmais brauciens varētu notikt augustā. Šis būs augstākais panorāmas rats Baltijā un darbosies gan ziemā, gan vasarā, jo slēgtās kabīnes būs apsildāmas. Rata metāla konstrukcijas ražotas Latvijā, un šeit būs darbs vismaz 20 cilvēkiem.
Latvijā jau sācies augļkoku ziedēšanas laiks. No plūmītēm un aprikozēm negrib atpalikt vēl kādas ienācējas parkos un dārzos – Japānas ķirši jeb sakuras. Pirmie sakuru koki uzziedējuši arī vienā no Latvijas lielākajiem sakuru dārziem – Uzvaras parkā Pārdaugavā. Lai gan līdz pilnziedam vēl laiks, rīdzinieki jau steidz priecāties un iemūžināt maigi rozā ziedus.
Karš Ukrainā nav atcēlis citas saslimšanas, bet īpaši smagi klājas tuberkulozes jomā. Aukstos pagrabos, slēpjoties no uzlidojumiem, divkāršojies tuberkulozes pacientu skaits. Slimo gan pieaugušie, gan bērni. Spītējot uzlidojumiem Harkivas apgabalā, pie viņiem dodas ārstu izbraukumu brigādes, lai paņemtu analīzes un sāktu ārstēšanu. Un tieši par to, kā organizēt ārstēšanu ambulatori, ukraiņu kolēģi šajās dienās mācās Rīgā no Latvijas kolēģiem.
Par jaunas sievietes atstāšanu bezsamaņas stāvoklī un palīdzības nesniegšanu Zemgales rajona tiesa Gintam Vaitam piespriedusi vienu gadu ilgu cietumsodu un četru gadu liegumu nodarboties ar ārstniecību. Sods bijušajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgam ir noteikts nosacīti.
Otrdien, 16. aprīlī, apritēs tieši gads kopš dienas, kad uz vientuļa lauku ceļa Jēkabpils pusē Leons Rusiņš ar cirvi brutāli nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri un divu bērnu mammu Ivetu. Slepkavība notika Ivetas mammas un abu nepilngadīgā dēla acu priekšā. 365 dienu laikā Leons Rusiņš tā arī nav atrasts. Viņš meklēšanā izsludināts arī starptautiski. Policijai ir arī otra versija – ka vīrietis sev atņēmis dzīvību pats. Tādēļ arī šīs nedēļas nogalē plaši policijas un brīvprātīgo spēki meklēja Rusiņa līķi gan mežā, gan Aiviekstes upē.
Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva operācija, kuras laikā vīrietim izoperēts barības vada vēzis. Iepriekš šīs sarežģītās operācijas, kas skar gan krūškurvi, gan vēdera dobumu, notika tikai vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Jauno metodi ārsti apguva sadarbībā ar kolēģiem Kauņā. Bet lielākais ieguvējs ir pacients, kurš atkopsies ātrāk un kuram mazāk būs jāuzturas slimnīcā.
Jau simts skolēnu ar augstu pašnāvības risku un uzvedības problēmām saņēmuši speciālistu palīdzību īpašā Pusaudžu resursu centra programmā. Tā ir pasaulē atzīta programma, kuras laikā jaunietim ir iespēja gan diennakti sazvanīt savu terapeitu, gan darboties grupā un individuāli, mācoties jaunas prasmes un emocijas. Tieši tāpat strādā ar viņa ģimeni un skolu. Taču problēmas skar daudz vairāk jauniešu, un rindā uz šo palīdzību gaida vēl vismaz 20 jaunieši, kuri joprojām apdraud citus un sevi.
Karš Ukrainā ieviesis lielas korekcijas arī visās Latvijas medicīnas izglītības programmās. Ārstu palīgi, kuri šajā vasarā absolvēs Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu, jau būs apguvuši līdz šim netipisku jomu – militāro medicīnu. Interese par šo programmu ir tik liela, ka programmas "Erasmus" projekta ietvaros Rīgā kara medicīnu apgūst arī studenti no Lietuvas, Polijas un Čehijas.