Rihards Kozlovskis pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atgriezies iekšlietu ministra amatā. Taujāts par būtiskākajiem darbiem iekšlietās pašlaik, Kozlovskis norādīja uz personāla jautājumiem: "Diemžēl nekomplekts visos dienestos. Redzu, ka pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, [Valsts ugunsdzēsības un] glābšanas dienestā procentuāli trīsreiz palielinājies. Arī Valsts policijā tuvu pie 30% kopējais nekomplekts."
Tā būšot arī viena no jaunās valdības prioritātēm. Ministrs cer, ka vidējā termiņā izdosies izlīdzināt atšķirību starp Nacionālo bruņoto spēku un iekšlietu sistēmas nodrošinājumu. Lai gan nākamgad iekšlietu dienestos plānots algu pieaugums, tomēr vienā gadā nevarēs pārvarēt šo plaisu.
"Ceru, ka man izdosies panākt un vienoties arī valdībā, ka mēs to darām vidējā termiņā. Mums ir apņemšanās līdz 2026. gadam sasniegt 2,5% [no iekšzemes kopprodukta] iekšējai drošībai un sabiedriskai kārtībai," sacīja Kozlovskis, piebilstot, ka tā iekļauti ne tikai iekšlietu dienesti, bet arī prokuratūra un tiesībaizsardzības iestādes.
Līdzās atalgojuma celšanai esot arī jāuzlabo sociālās garantijas. Politiķis norādīja uz NBS karavīriem paredzēto uzturdevu, kompensāciju par komunālo dzīvokli. "Jāskatās, kā mēs varam virzīties šajā virzienā. Protams, apzinos arī reālo situāciju budžetā," sacīja Kozlovskis.
Viņa skatījumā attiecībā uz nākamo gadu būtu jādomā par 10% atalgojuma pieaugumu dienestos, kā arī jādomā par sociālajām garantijām.
Tās varētu sākt uzlabot pakāpeniski.
KONTEKSTS:
Saeima 15. septembrī ar 53 balsīm apstiprināja Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdību.
Jauna valdība bija jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Siliņai, kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai sniedza arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
