Lai stiprinātu civilo aizsardzību, piektdien Rīgā tikās Baltijas valstu, Somijas, Norvēģijas un Polijas iekšlietu ministri. Civilā aizsardzība pašlaik ir vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk, uzsvēra ministri. Lai to stiprinātu, viņi lēmuši darboties kopīgi.
Somija kā labais piemērs
"Mums vajag lielāku kooperāciju, jo iepriekš civilā aizsardzība nebija nozīmīgs temats, taču pašlaik sabiedrība mums prasa gan par bumbu patvertnēm, gan par mūsu sagatavotību," atzina Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Lai Latvijā varētu nodrošinātu vairāk nekā 3100 patvertnes ar ietilpību ap 200 cilvēkiem un gandrīz 12 500 patvertnes ar ietilpību līdz 100 cilvēkiem, Latvijai līdz 2034. gadam būtu vajadzīgi aptuveni 100 miljoni eiro. Tādas naudas valstij pašlaik nav.
Kā viens no labajiem piemēriem tiek minēta Somija, kura bumbu patvertnes veidotas vairāku desmitu gadu garumā.
"Manuprāt, tagad katra valsts mēģinās atrast veidu, kā patvertnes uzbūvēt pēc iespējas ātrāk. Protams, varbūt to vairs nevar izdarīt tādā veidā, kā to izdarīja Somija, bet, manuprāt, tur ir daudz iespēju, lai izveidotu vietas, kur cilvēkiem patverties. Man šķiet, ka Latvija to spēs!" teica Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena.
Diskusijās tika pārrunāta arī kopējā drošības situācija uz valstu robežām, kā arī iespējamās papildu darbības, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas provocētos hibrīdkara elementus.
Ministru tikšanās notiek, ņemot vērā valstu līdzšinējo sadarbību civilās aizsardzības jomā, kā arī reģiona kopējos ģeopolitiskos izaicinājumus, ko rada Krievijas izraisītais karš Ukrainā un gūtās mācības, ko vēl būtu nepieciešams darīt attiecībā uz valstu noturības un sagatavotības pasākumiem.
Cer uz ES atbalstu
Tikšanās laikā ministri dalījās pieredzē, lai stiprinātu reģionālo civilās aizsardzības jomu, tostarp diskutēja par patverņu nodrošināšanu. Latvijas iekšlietu ministrs Kozlovskis uzsver, ka Latvijai ir laba iespēja mācīties no Somijas pieredzes, kur patvertņu ir ne tikai ļoti daudz, bet tās ir attīstītas un uzlabotas.
"Mēs visi vienojāmies un apzinājām to, ka projektu īstenošana, kas saistās ar patvertnēm, ir pietiekami dārgs process, un mums radās ideja, ka tas tomēr ir saistīts un zināmā mērā ir Eiropas līmeņa jautājums un ka mēs varētu vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu meklēt un rast risinājumus."
Finansējums ir nepieciešams no Eiropas, jo patvertņu izveide prasas lielas izmaksas, un nākamā gada Latvijas budžetā, visticamāk, tādu iespēju nebūtu, norāda Kozlovskis. Latvijas gadījumā kvalitatīvu patvertņu izveide maksātu ap 100 miljoniem eiro.
Tāpat tikšanās laikā iekšlietu ministri pārrunāja kopējo drošības situāciju uz valstu robežām, kā arī iespējamās papildu darbības, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas provocētos hibrīdkara elementus.
Baltijai vajadzīgs arī "dronu mūris"
Savukārt Igaunija aicina Baltijas valstis izveidot aizsardzības spējas bezpilota lidaparātu atklāšanai un notriekšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ap lielākajām reģiona pilsētām.
Kā uzsver Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemets, uz valstu robežām, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, būtu nepieciešams izveidot tā saukto "dronu mūri", kas varētu novērst jebkāda veida draudus, ko tie varētu izraisīt.
"Mēs esam uzlikuši sankcijas satiksmei starp Krievijas un Eiropas valstu robežām, un cilvēki no austrumu robežas fiziski vairs nevar tik vienkārši šo robežu šķērsot. Bet nu mēs sastopamies ar jauniem draudiem, kas saistās ar droniem, un kā mēs redzam, tad notiekošajā karā Ukrainā droni ir plaši izmantoti, kas parāda, ka, lai Krievija veiktu kādas darbības, tai nav fiziski jāšķēršo robeža – tā var izmantot dronus."
"Dronu mūris" ir aizsardzības vai drošības sistēma, ko izmanto, lai identificētu, uzraudzītu un potenciāli neitralizētu nevēlamus vai draudīgus dronus jeb bezpilota lidaparātus.
Šīs tehnoloģijas pielieto, lai novērstu dronu nelikumīgu vai bīstamu izmantošanu, piemēram, lidostu, publisku pasākumu, kritiskās infrastruktūras vai privātu īpašumu tuvumā.
Arī pārējo valstu iekšlietu ministri atbalsta šo ideju.
Lietuvas iekšlietu ministre Bilotaite uzsver, ka visu sešu valstu iekšlietu ministri kopīgi nosūtīs Eiropas Komisijai vēstuli, lai šos jautājumus, proti, gan par patvertnēm, gan "dronu mūri", gan civilo drošību kopumā – risinātu un pievērstu tam vēl lielāku uzmanību, jo patlaban Krievija regulāri pārbauda visas šīs valstis, kurai ar tām ir robeža, un izaicina tās, tāpēc mums ir nepieciešams parādīt, ka esam stipri.
"Esmu lepna, ka mums ir laba infrastruktūra uz robežas pie Baltkrievijas, ko nodrošinām gan fiziski – ar žogu, gan arī veidojot novērošanas sistēmas, tāpat arī šobrīd mēģinām robežu nosegt ar robežsardzi, taču ideja par "dronu mūri" no Norvēģijas līdz Polijai ir lieliska, un es ceru, ka nākotnē mums būs plāns un tā būs realitāte," teica Bilotaite.
Nelegālās migrācijas spiediens saglabājas
Tāpat runāts arī par nelegālo migrāciju, un iekšlietu ministrs Kozlovskis vēsta, ka šobrīd mēģinājumi nokļūt Latvijā ir viļņveidīgi, tomēr spiediens saglabājas un atslābt nedrīkst. Kozlovskis atsaucās uz Somijas kolēģes pausto, ka joprojām ir diezgan liels skaits potenciālo nelegālo robežšķērsotāju.
Latvija kopā ar pārējām valstīm ir atturējušas no ieceļošanas tūkstošiem robežšķērsotāju, lai gan pašreizējais maršruts caur ES austrumu robežu ir vislētākais nokļūšanai Eiropā.
Baltijas valstis, Somija, Norvēģija un Polija plāno aicināt Eiropas Komisiju vairāk atbalstīt austrumu robežas nostiprināšanu.
Nokļūšana ES caur austrumu robežu vienam cilvēkam izmaksājot vairākus tūkstošus eiro. Šajā gadījumā ir iespēja nokļūt, piemēram, ar tūristu vīzu Krievijā un no Krievijas attiecīgi samaksāt pāris tūkstošus cilvēkiem, organizācijām un dienestiem, kas tālāk organizē šo cilvēku virzīšanu pāri ES robežām. Savukārt par vešanu pāri Vidusjūrai cilvēkiem esot jāmaksā pat vairāk nekā 10 000 eiro.
