Latvijā
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.
Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, valdības koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu piedāvāt izmaiņas arī citu pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā, izriet no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paustā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
Valdība nule apstiprinājusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par "Slimnīcu tīkla attīstību", kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no tām – slimnīcas saņems tā saukto digitalizācijas maksājumu. Tas domāts, lai pilnīgi visas slimnīcas beidzot sāktu pilnvērtīgi ievadīt informāciju par pacientiem vienotā sistēmā elektroniski. Un tieši par šo jautājumu šodien valdībā izcēlās karstas diskusijas.
Nolūkā padarīt elektrisko braucamrīku lietotāju un kājāmgājēju sadzīvošanu kaut cik saticīgāku, no 1. maija Rīgā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz gan jaunus ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai. Tikmēr saasinās konkurence koplietošanas braucamrīku operatoru vidū. Viens no uzņēmējiem tiek vainots konkurences kropļošanā, sev par labu interpretējot likuma normas.
Izmantojot sociālo platformu kā aizsegu, kāds vīrietis Vidzemē sazinājies un veicis seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgu meiteni. 1985. gadā dzimušais vīrietis pērn decembrī iznāca no cietuma, kur atradās pusotru gadu par līdzīgu noziegumu. Pagāja tikai pāris mēneši, kad šī persona atkal ir aizturēta. Policija lēš, ka šī persona pēc izmeklēšanas atkal nonāks cietumā.
No otrdienas, 30. aprīļa, Rīgā, iepretim valdības ēkai, apskatāma karikatūrista Gata Šļūkas izstāde par mītiem, stereotipiem un maldīgiem uzskatiem, kas radušies sabiedrībā par Eiropas Savienību un NATO. Izstādē apskatāmas 10 visizplatītākās nepatiesības, lai ikviens varētu novērtēt Eiropas Savienības un NATO lomu un ieguldījumu kopīgo vērtību stiprināšanā.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā otrdien sākts semināru cikls "Drosmīgi par demenci", lai sniegtu atbalstu demences pacientu radiem un aprūpētājiem, veicinātu pacientu iekļaušanu sabiedrībā un izglītotu sabiedrību par diagnozi. Pērn, rīkojot seminārus par psihisko veselību, demences temats cilvēkus interesēja visvairāk. Turklāt Latvijā trūkst atbalsta gan slimības pacientiem, gan viņu aprūpētājiem.
Rēzeknes novada pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji aicināti piedalīties aptaujā, kuras mērķis bija apzināt iedzīvotāju nostāju par 2029. gadā gaidāmo Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību apvienošanu, ko paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas. Aptaujā savu viedokli izteica nepilni 2500 respondentu, un lielākā daļa aptaujāto bija pret pašvaldību apvienošanu. Arī abu pašvaldību vadībai vienprātības par apvienošanu šobrīd nav – pilsētas vadība uzskata, ka apvienošanās ir neizbēgama un tā būs izdevīgāka abām pusēm, savukārt novada pašvaldība tam kategoriski nepiekrīt.
Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas varēs saņemt papildu atbalstu, to paredz valdībā otrdien pieņemtie noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, informēja Labklājības ministrijā (LM).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus, kas vēl šogad ļaus pamatskolēniem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, lai kādu citu valodu varētu apgūt jau no nākamā mācību gada. Taču komisijā raisījās plašas diskusijas par to, vai grozījumus attiecināt arī uz vidusskolu līmeni. Izglītības ministrija aicina vispirms sakārtot regulējumu pamatizglītības posmā un tikai pēc tam pievērsties pārejai vidējās izglītības posmā.