Piecu valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem notiks līdz 2029.gadam

Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošana ar kaimiņu novadiem notiks līdz 2029. gadam, nevis 2025. gadam, kā šobrīd nosaka likums. Izmaiņas pieņemtas, lai paplašinātu sadarbību starp valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem, izveidojot novadus ar attīstības centriem. To paredz ceturtdien, 9. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, taču koalīcijas deputāti Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iesniedza priekšlikumus, kurus vēlāk apstiprināja atbildīgajā komisijā, šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029. gadu.

Daugavpilij pievienos Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu. 

Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būs attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem.

Jaunajos novados līdz 2029. gadam tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts grozījumu anotācijā. 

Jaunos novadus paredzēts izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā. 

Likuma grozījumus atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija seši parlamentārieši.

Satversmes tiesa (ST) šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Līdz ar to likuma grozījumi paredz, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

Grozījumi arī noteic ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība plānota arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā. 

Līdz šim kaimiņu pašvaldībām bija jānodrošina sadarbība teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. 

Ministru kabinetam (MK) līdz 2023. gada 1. janvārim uzdots izstrādāt likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgo funkciju realizēšanai.

Vienlaikus MK arī uzdots Saeimā iesniegt priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei un deputāti nespēja vienoties, kuram novadam pievienot Varakļānu novadu, tāpēc tas patlaban ir atsevišķa pašvaldība.

Saeimas atbildīgās komisijas pārstāvji pauduši, ka nav iespējams politiski vienoties par novada nākotni, tādēļ likumā noteikts, ka MK līdz 2023. gada 1. janvārim iesniedz Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Līdz ar to lēmums par Varakļānu novada piederību, kādam citam novadam, būs jāpieņem 14. Saeimai. 

KONTEKSTS:

1. jūlijā darbu sāka jaunās pašvaldības.

Līdz ar novadu reformu Latvijā ir noteiktas 10 valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. No tām trīs – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – jau pašlaik ir kopā ar apkārt esošajiem novadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt