Orbāns vizītē Kijivā ierosināja vispirms vienoties par uguns pārtraukšanu un tad sākt pamiera sarunas. Taču pēc tikšanās ar Ungārijas premjeru Putins sacīja, ka pagaidu pamiers ļautu Ukrainai pārgrupēties un apbruņoties. Viņš uzstāja uz pilnīgu kara izbeigšanu, taču tikai tad, ja tiks izpildīti viņa izvirzītie nosacījumi, kurus Kijiva jau pilnībā noraidījusi.
Putins pirms sarunu uzsākšanas pieprasījis lielas Ukrainas teritorijas daļas un Ukrainas armijas kapitulāciju. Tāpēc analītiķi spriež, ka labākais, ko Kijiva var darīt, lai grautu Putina pārliecību par savām izredzēm karā, ir turpināt pretuzbrukuma operācijas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.