ASV viceprezidente Kamala Herisa apmeklēs Ukrainas miera samitu Šveicē, pirmdien paziņojis Baltais nams.
Lidsabiedrība "Turkmenistan" no 2. jūnija pārtraukusi lidojumus no valsts galvaspilsētas Ašgabatas uz Krievijas sastāvā esošās Tatarstānas Republikas galvaspilsētu Kazaņu. "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) turkmēņu dienesta avoti pavēstījuši, ka lēmums apturēt lidojumus pieņemts pēc vairākiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem objektiem Tatarstānas teritorijā, kuru dēļ uz laiku tika slēgta Kazaņas lidosta.
Lai piespiestu iedzīvotājus pamest Harkivu, Krievija varētu atkārtot stratēģiju, ko 2016. gadā izmantoja Sīrijas pilsētā Alepo, sagraujot infrastruktūru un sabombardējot civilos rajonus, uzskata Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Litvinenko.
"Totāla nevērība pret cilvēka dzīvību un pastāvīgs terors," tā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturo Krievijas pēdējo dienu uzbrukumus Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām. Uzbrukumi ar raķetēm un vadāmajām aviobumbām notikuši arī aizvadītajā diennaktī.
Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrena apliecinājusi Kijivai, ka nenoteiks ierobežojumus tās piegādāto iznīcinātāju F-16 izmantošanai.
NATO aizvien nav vienotas stratēģijas attiecībā uz palīdzību Ukrainai, un, iespējams, būs jāsāk domāt par jaunu pieeju kara izbeigšanā, kas varētu paredzēt alianses sastāvā uzņemt tikai daļu valsts, intervijā ar Lietuvas sabiedrisko mediju LRT norādīja Atlantijas padomes viceprezidents Metjū Kroenigs.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 2. jūnija fotogrāfijas.
Svētdien vakarā sociālajos tīklos parādījās video, ko izplatījuši Krievijas armijas karavīri, kurā redzama ņirgāšanās par Ukrainas karagūstekņiem. Šī nebūt nav pirmā reize, kad Krievijas karavīri internetā publicē pierādījumus par necilvēcīgu izturēšanos pret ukraiņu karagūstekņiem. Tajos bijusi redzama gan karagūstekņu nogalināšana, gan brutāla iebiedēšana.
Lauksaimniecība ir Ukrainas ekonomikas stūrakmens, taču apmēram 10 % zemju vairs nevar izmantot. Krievijas iebrukums pārvērtis Ukrainu par vienu no pasaules valstīm, kur zemē sastopams visvairāk mīnu, bet atmīnēšanas speciālistu trūkst. Tāpēc lauksaimniecības uzņēmumi sākuši apmācīt fermerus par atmīnētājiem, lai paši varētu attīrīt savus laukus.
Ukraiņu bēgļiem no okupētajām teritorijām ir īpaši grūti: sagrautas mājas, izlaupīts īpašums, nereti atgriezties vienkārši nav, kur un pie kā, un, kamēr tur ir okupanti, atgriezties nav nekādas vēlēšanās. Tomēr, ja kāds no tuviniekiem tur arī palicis, tad nereti no viņiem jūtams pastāvīgs spiediens. Krievijas televizoram viņi tic vairāk nekā savām acīm. Un pašu bērniem, "kuri cieš trūkumu tajā Eiropā". Vai arī tomēr netic?
Ukraina gatavojas mobilizēt desmitiem tūkstošu vīriešu, lai risinātu kritisko karavīru trūkumu armijā. Taču Ukrainas armijas komandieri bažījas, ka lielākā daļa jauno karavīru ieradīsies frontē nepietiekami apmācīti, vēsta laikraksts "The Washington Post".
Pilna mēroga karš ir arī izdevība Ukrainā risināt korupcijas problēmu. Sabiedrība ir tik ļoti traumēta ar kara netaisnību, ka brīdī, kad tā redz netaisnību korupcijas formā, tas var radīt vēl lielāku neapmierinātību un sašutumu. Tā sarunā ar Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina Olena Haluška, nevalstiskās organizācijas "Pretorukpcijas rīcības centrs" valdes locekle un organizācijas "Starptautiskais centrs Ukrainas uzvarai" līdzdibinātāja.
Krievijas mobilizēto karavīru sievu organizācija "Putj domoi" ("Ceļš uz mājām"), kas nedēļas nogalē atzīta par "ārvalstu aģentu", sola nepārtraukt cīnīties par savu vīriešu nonākšanu mājās. Iespēju gan šiem cilvēkiem atgriezties mājās tikpat kā nav, uzskata politologs Kirils Rogovs. To ietekmē Krievijas sabiedrības attieksme pret cilvēkiem, kas dodas uz fronti.
Līdz šim 106 pasaules valstis ir piekritušas piedalīties 15. jūnijā Šveicē paredzētajā Ukrainas miera samitā, taču Krievija aktīvi cenšas traucēt tā norisei, par to samita laikā Singapūrā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ideja par to, ka sabiedroto valstu armiju instruktori varētu doties uz Ukrainu, lai apmācītu ukraiņu karavīrus, ir ļoti nozīmīga, jo no tā iegūtu abas puses. Tie, kas karo, mācās visātrāk, un šobrīd paši sabiedrotie no Ukrainas varētu ļoti daudz iemācīties par to, ko nozīmē karš ar jaunākajām tehnoloģijām, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
