Tas nozīmē, ka 24 iznīcinātāji F-16, ko Nīderlande gatavojas piegādāt Ukrainai, varēs tikt izmantoti uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā.
Ollongrena intervijā digitālajam laikrakstam "Politico" sacīja, ka Nīderlande nenoteiks ierobežojumus, kā to izdarījusi Beļģija.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro paziņoja, ka iznīcinātāji paredzēti Ukrainas aizsardzības spēkiem izmantošanai tikai Ukrainas teritorijā.
Ollongrena intervijā sacīja, ka Nīderlande nenoteikts Beļģijas stila ierobežojumus.
"Mēs piemērojam to pašu principu, ko esam piemērojuši ikvienai citai piegādei, proti, tiklīdz mēs to nododam Ukrainai, tā ir viņu rīcībā," sacīja ministre. "Mēs tikai lūdzam viņus ievērot starptautiskās tiesības un tiesības uz pašaizsardzību, kā noteikts ANO statūtos," viņa piebilda.
Ollongrena, ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins un citas augsta ranga amatpersonas svētdien tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš arī apmeklēja drošības forumu Singapūrā.
Aizvadītajā nedēļā arī Vācija publiski atļāvusi Ukrainai izmantot piegādātos ieročus aizsardzībai pret mērķiem Krievijas teritorijā. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Kijivai ir tiesības aizstāvēties pret uzbrukumiem, kas veikti no Krievijas iekšienes, netālu no robežas ar Ukrainu, norādīja Šolca pārstāvis Štefens Hebestreits.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
