Līdz ar balsojumu republikāņu kontrolētajā ASV Pārstāvju palātā mēnešiem gaidītais 60 miljardu dolāru vērtais militārais atbalsts Ukrainā pārvarējis lielāko šķērsli. Pēc galīgā balsojuma demokrātu kontrolētajā Senātā, kas varētu notikt jau rīt un ir vairāk birokrātiska procedūra, jo pirmo reizi Senāts militāro palīdzību atbalstīja jau februārī, – Pentagons ir gatavs palīdzību nosūtīt nekavējoties.
Ukrainu tuvākajā nākotnē gaida diezgan sarežģīta situācija, intervijā ar BBC Ukrainas dienestu atzina valsts Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs. Vienlaikus militārpersona uzsvēra, ka grūtības, viņaprāt, būs pārvaramas un ka šādi viņš vērtē situāciju visā valstī – ne tikai frontē.
Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pēc aģentūras LETA pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējos divos gados – pērn šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022. gadā – 39,2%. Samazinājušās arī ziedojumu summas, taču ziedotāju skaits ir stabils, norāda "Ziedot.lv".
ASV pēc Pārstāvju palātas balsojuma par palīdzību Ukrainai turpinās diskusijas par to, kāda varētu būt Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Maika Džonsona politiskā nākotne. Tāpat izskan minējumi par to, kādēļ pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Džonsons tomēr nolēmis virzīt uz priekšu jautājumu par palīdzības pakotni.
Pēc ASV Kongresa apakšpalātas balsojuma sestdien, kurā apstiprināta palīdzība Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, amatpersonas un iedzīvotāji ir gandarīti par pieņemto lēmumu. Tiesa, situācija frontē un Krievijas uzbrukumi tikai apliecina, ka Ukrainai sabiedroto palīdzība ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Krievija arī svētdien uzbrukusi vairākām vietām Ukrainā, un ir ziņas par cietušajiem.
Vakar vakarā ASV Kongresa apakšpalāta ar 311 balsīm par un 112 pret apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru vērtībā. Daudzi cerēja uz pozitīvu šī balsojuma iznākumu un izteica atzinības vārdus par pieņemto lēmumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tūlīt pēc balsojuma sociālajos tīklos pateicās ASV par pieņemto lēmumu, norādot, ka tas "saglabā pareizo vēstures gaitu".
Ukrainai frontē trūkst bruņojuma, piemēram, artilērijas šāviņu, tādēļ bijis grūti noturēt Krievijas karaspēka kaut lēnu, tomēr virzīšanos uz priekšu. Lai mainītu šīs tendences, Ukraina strādā pie savas militārās ražošanas attīstības un efektivitātes uzlabošanas. "Karā uzvar ne tas, kam vairāk resursu, bet tas, kurš tos efektīvāk izmanto," intervijā LTV uzsver Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins.
Jau pavasarī vai vasarā Krievijas armija plāno īstenot jaunu liela mēroga uzbrukuma operāciju – par to jau ilgstoši brīdina Ukrainas varas iestādes. Un to neizslēdz arī ASV bāzētā domnīca "Kara izpētes institūts", kas nepārtraukti seko līdzi attīstībai Ukrainas frontē. Patlaban tur klājas smagi un Rietumu atbalsta kavēšanās ļauj Krievijai rauties uz priekšu kaujas laukā, un tās nav labas ziņas arī NATO, saka eksperti.