Pēc ilgām diskusijām daudzi ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputāti neslēpa savu sajūsmu par to, ka balsojumā ir izdevies panākt Ukrainai labvēlīgo lēmumu.

Demokrātu partijas kongresmeņi sēžu zālē bija ieradušies ar Ukrainas karogiem, par ko saņēma aizrādījumu no sēdes vadītāja. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā pēc balsojuma pauda cerību, ka tālākā likumprojekta izskatīšana notiks bez aizkavēšanās. Viņš arī izteica atzinību Savienotajām Valstīm par Ukrainai sniegto atbalstu.

"Tieši šis ir Amerikas vadības veids, kas ir svarīgs tiesībās balstītājā starptautiskās kārtības un cilvēku dzīves paredzamības saglabāšanā. Noteikti mēs izmantosim amerikāņu atbalstu mūsu abu nāciju stiprināšanai un taisnīgam kara iznākumam – karam, kas Putinam jāzaudē," teica Zelenskis.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, komentējot balsojuma iznākumu, atzīmēja, ka šī bija slikta diena Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

ASV prezidents Džo Baidens pēc balsojuma uzslavēja kongresmeņu sniegto atbalstu ne tikai Ukrainai, bet arī Izraēlai un Taivānai, uzsverot, ka šajā kritiskajā brīdī viņi kopā sanāca, lai atbildētu vēstures mestajam aicinājumam.

Atzinīgi balsojuma iznākumu novērtēja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Maskavas reakcija uz balsojumu bija ļoti kritiska. Krievijas Ārlietu ministrijas runaspersona Marija Zaharova savā "Telegram" kontā rakstīja, ka palīdzības piešķiršana Ukrainai un divām citām ASV sabiedrotajām tikai saasināšot pasaules mēroga krīzes, pielīdzinot palīdzību Ukrainai "teroristiskās darbības finansēšanai".

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs pauda viedokli, ka amerikāņu palīdzība vēl vairāk novedīšot Ukrainu postā.

Londonas Karaliskās koledžas augstskolas militāro jautājumu pētniece Marina Mirona intervijā "Deutsche Welle" pēc balsojuma skaidroja, kā Ukraina varētu tērēt tai piešķirtos līdzekļus.

"Es sagaidu, ka nauda tiks tērēta lietām, ko Ukrainai vajag visvairāk, – jo īpaši "Patriot" sistēmām, kas maksā divus miljardus dolāru par vienību," vērtēja eksperte.

"Pārtvērējraķetes tām raķešu sistēmām, kas jau tagad ir Ukrainas rīcībā. Un mēs arī zinām, ka prezidents Zelenskis virzās uz priekšu ar mobilizāciju. Tāpēc viņam vajadzēs naudu komplektu iegādei, lai apmācītu jaunos karavīrus. Un, protams, lai maksātu algas. Es pieļauju, ka daļa no tās naudas tiks atvēlēta tam. Vēl viena daļa tiks atvēlēta munīcijas iegādei, konkrēti artilērijas munīcijai. Iespējams, ASV nodos ATACMS tālās darbības artilērijas raķetes Ukrainai," viņa sacīja.

Apstiprinātais likumprojekts tagad nonāks izskatīšanai ASV Kongresa augšpalātā Senātā. Augšpalātas vairākuma līderis Čaks Šumers platformā "X " rakstīja, ka balsojums Senātā plānots otrdien, 23. aprīlī.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.