Rīta Panorāma

Intervija ar ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku

Rīta Panorāma

Pasaules līmeņa dziedātāju sastāvs koncetuzvedumā "Ernani"

Doma baznīcas jaunā vitrāža "Ar degsmi par brīvu Latviju"

Rīgas Doma jaunā vitrāža – pirmā piemiņas zīme Latvijas brīvvalsts vēsturei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rīgas Domā pirmo reizi tapusi piemiņas zīme neatkarīgajai Latvijai – tā ir barikāžu laikam veltītā vitrāža „Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas uzstādīta Marijas kapelā ar skatu uz Doma laukumu. Kriša Zilgalvja un viņa komandas mākslas darbs tapis piecus garus gadus par tautas ziedojumiem, un to oficiāli atklās nākamā gada sākumā.

Pret Doma laukumu vērstais baznīcas logs pirmajā mirklī šķiet neuzkrītošs. Bet, ieskatoties vienkrāsainajā, grubuļainajā stikla virsmā, sazīmējas debesīs vērstas ugunskuru liesmas, kādas tepat blakus pirms 27 gadiem sildīja barikāžu dalībniekus.

Rīgas Doma jaunā vitrāža – pirmā piemiņas zīme Latvijas brīvvalsts vēsturei
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

„Uzrunājot cilvēkus sev apkārt, kāds sāka ar atmiņām par barikāžu veidošanu, kāds uzsvēra neziņu, kāds – kopības sajūtu. Bet visus vienoja šī degsme par brīvu Latviju un gaišām domām par nākotni,” vitrāžu tapšanu atceras Londonā studējošais jaunais arhitekts Krišs Zilgalvis. Viņa kopā ar tēvu, mākslinieku Dzintaru Zilgalvi radītā ideja pirms pieciem gadiem uzvarēja biedrības „Ascendum” ideju konkursā.

„Katram no deviņiem logiem ir piešķirta īpaša simboliska nozīme. Kompozīcijas pamatā ir nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Vertikālie lielie logi ir veltīti Latvijas vēsturiskajiem novadiem, virs tā – pirmā neatkarība, otrā neatkarība, Ziemassvētki – dzimšana, Lieldienas - augšāmcelšanās. Un kompozīcijas centrā ir aplis – pilnība, kas simbolizē Dievu,” stāsta Zilgalvis.

Teju tonnu smago stikla lējumu, faktiski – logā ievietotu skulptūru – veidojusi starptautiska inženieru un mākslinieku komanda. Daudz uzmanības veltīts gaismas izpētei.

„Mainoties gaismas avota leņķim un intensitātei, mainās arī atstarotā gaisma un krāsā. Tādā tradicionālā vitrāžas izpratnē mākslas darbs netiek izkrāsots. Tas drīzāk ir kā dimants – lai arī caurspīdīgs, tomēr ietver visu krāsu spektru, nevienu krāsu neizceļot kā galveno,” stāsta Zilgalvis.

„Lai cik jocīgi tas nebūtu, mēs visi Domu uzskatām par savējo, bet

šī ir pirmā ar mūsu tautu un valstiskumu saistīta zīme, kas parādās Domā,” saka Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.

Viņš arī stāsta, ka Marijas kapela jaunajai vitrāžai nav izvēlēta nejauši. 1991.gadā Rīgas Doms uz brīdi kļuva par mājām daudziem barikāžu dalībniekiem. Un Barikāžu laikā tieši tur bija medpunkts.

„Kāpēc mēs vispār taisām šādas piemiņas zīmes? Tas ir saistīts ar to, ka

mēs piedzīvojam notikumus ar tādu dziļumu, kuru mēs nevaram uzreiz izsmelt tajā brīdī, kad tas notiek.

Tāpēc mēs atgriežamies un pieminam tos atkal un atkal, jo pieminot mēs atkal varam kaut ko no tā notikuma pasmelt. Un tas ir līdzīgi ar barikāžu laiku, ar šo mūsu tautas ticības dzīves notikumu, ja tā varētu teikt. Jo tas bija laiks, kad visi ticēja,” saka Godiņš.

Jaunā Rīgas Doma vitrāža tapusi par sabiedriskās kustības „Mans Doms” savāktajiem ziedojumiem. Kopumā ziedojumos savākti 140 tūkstoši eiro, informēja "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti