Tā laika notikumu aculieciniece Zigrīda Daškevica nupat nosvinējusi 90 gadu jubileju. Viņa ir pazīstama kā publiciste un viena no aktīvākajām Latvijas brīvības cīnītājām Lielbritānijā. 2009.gadā apbalvota ar Atzinības krustu. Barikāžu laikā Zigrīda Daškevica piedalījās dažādos protestos un demonstrācijās - arī 20.janvārī pašā Londonas centrā, Trafalgāra laukumā:
„Mēs bijām diezgan daudz sanākuši, šeit viss laukums patiesībā bija pilns, jo nebija jau tikai latvieši, bija arī lietuvieši, igauņi mazliet mazāk. Bet runātāji stāvēja tieši aiz tās lauvas. Tieši uz tās pakāpes tur stāvēja cilvēki, bija kaut kas jāpastāsta, kas šeit notiek. Mēs pārējie visi stāvējām šeit ar saviem plakātiem, protams, pašiem bija jāsagatavo plakāti, gājām uz latviešu namu, tur mēs parasti uzzīmējām, kas tad mums jāzīmē, jāraksta, un nācām uz šejieni.
Mēs dzīvojām ārkārtīgi līdz visam, kas notiek, es pati sēdēju naktī klausījos īsviļņu radio, kas notiek, dzirdēju, kā dzied cilvēki, naktī, trijos no rīta klausījos, otrā dienā jāiet uz darbu, jāceļas...”
Lai arī Anglijā dzīvojošo latviešu skaits tolaik nebija liels, tomēr cilvēku uz demonstrāciju sanāca daudz.
„Jāņem vēra, ka deviņdesmitajos gados trimdas sabiedrība bija ļoti sarukusi, tā bija otrā un trešā paaudze, nevis mana paaudze, tomēr tas skaits te sanāca, jo sabrauca cilvēki no provinces, ne jau tikai londonieši, Londonā mēs nebijām tik daudz, cilvēki arī atbrauca no Vidusanglijas, atceras Zigrīda Daškevica.
Lilija Zobens, LNPL priekšsēde un Londonas Latviešu kora diriģente, pieder trimdas latviešu paaudzei, kuri dzimuši un auguši Anglijā, un arī aktīvi piedalījās protestos:
„Runāja ne tikai mūsējie cilvēki, sūtņi un tā tālāk, bija arī disidents Vladimirs Bukovskis un dzejniece Irīna Ratušinska, tur dziedāja ukraiņu koris, mūsu koris, mēs visi dziedājām, mēs raudājām, mēs apkampām viens otru. Un vai tad kaut kas parādījās ziņās? Medijos? Nekā! Jo tajā pašā dienā bija liela demonstrācija uz ielām pret iejaukšanos Golfa karā.”
Protesta akcijas policijas uzraudzībā notika arī pie PSRS vēstniecības, kas atradās vienā no visekskluzīvākajiem Londonas rajoniem.
Zigrīda Daškevica cer, ka vairs nekad nevajadzēs šeit stāvēt ar plakātiem, taču ja vajadzēs, viņa ir gatava protestēt atkal:
„Kas to zina, ko tas Putins būs izgudrojis, bet nu.. mēs vienmēr varam nākt šeit atpakaļ, ja vajadzīgs ir, bet nu cerams, ka tā nebūs.”