Zemes fonds – lauksaimnieku gaidīts, bet radikālas pārmaiņas tirgū nenesīs

Jau pēc dažām dienām, 1.jūlijā, darbu sāks attīstības finanšu institūcijas „Altum” izveidotais Valsts zemes fonds. Vēl pirms gada, kad Saeima strādāja pie apjomīgām zemes tirgus reformām, tās pavadīja asas diskusijas, savukārt šobrīd jaunā institūcija tiek sagaidīta bez lielām kaislībām.

Sen gaidīts, bet joprojām nepieciešams un pareizs solis – tā kodolīgi var raksturot lauksaimnieku viedokli par valstij piederošās attīstības finanšu institūcijas „Altum” izveidoto Valsts zemes fondu, kura uzdevums ir rūpēties, lai Latvijas lauksaimniecības zeme tiktu izmantota lietderīgi un lauksaimniekiem būtu vieglāk nopērkama, pārdodama un iznomājama.

Ne acumirklīgs rezultāts

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus tomēr uzsver, ka acumirklīgu rezultātu no fonda nevajadzētu gaidīt, jo nav iespējams vienā mirklī atrisināt jau gadiem samilzušas problēmas:

„Latvijas zemes fonds pats par sevi nav brīnumnūjiņa 20 Latvijas valsts neatkarības gadu laikā samilzušu problēmu atrisināšanai, bet mūsu ieskatā tam būs liela nozīme kopējā šajā valstiskajā misijā. Tā ir ne tikai politiska, bet arī praktiska valsts iesaistīšanās izmantojamo un potenciāli izmantojamo lauksaimniecības zemju platību saglabāšanā, lai tādā veidā nacionālā mērogā veicinātu šo lauksaimniecības zemju resursu aizsardzību, izmantošanu un pieejamību iedzīvotājiem, kuri to vēlas izmantot un apstrādāt.”

Tomēr, pēc Kristīnes Cinkus teiktā, uz nepieciešamību pēc topošā fonda ir skaidri norādījuši paši zemju īpašnieki: „Var teikt, ka sākotnēji par Latvijas zemes fonda izveidi intensīvi interesējās tie īpašnieki, kuri nevēlējās savu zemi pārdot blakus esošajiem kaimiņiem... nu, latviskā mentalitāte droši vien.”

Ekonomiski darījumi, nevis masveidā uzpirkšana

Zemes fonds gan nav plānojis ļoti aktīvu iejaukšanos tirgū un darījumus veiks, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc nav sagaidāms, ka tas masveidā varētu uzpirkt arī saimnieku aizlaistas un nevienu neinteresējošas zemes.

„Mēs esam pārvaldītājs, mūsu uzdevums ir veikt darījumus ar lauksaimniecības zemi, balstoties uz tirgus principiem, un veikt darījumus ar saimnieciski lietderīgu lauksaimniecības zemi. Tas faktiski nozīmē to, ka zemes fonds pirks zemes gabalus, kuriem ir atbilstoša pielietošana, tātad tā ir lauksaimniecības zeme, kura ir saimnieciski lietderīgi izmantota. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā visus plānotos ienākumus un izdevumus, mēs vērtēsim šos te darījumus, un veiksim tikai darījumus, kuri ir ekonomiski un loģiski pamatoti,” komentē attīstības finanšu institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš.

Netiešs ieguvums no fonda aktivitātei būs arī visai sabiedrībai, jo iepirktos īpašumus Valsts zemes fonds plāno arī uzturēt kārtībā, lai nodrošinātu to vērtības saglabāšanos. „Protams, ja tur būs jāpļauj, tur tiks pļauts, un uzturēšanas darbi tur tiks veikti. Tas tiks vērtēts arī šajā saimnieciskajā lietderīguma aprēķinā iekšā. Ja ir kaut kāds gads vai divi, kur mēs rēķināmies, ka tur būs jāuztur, tad tās ir tās izmaksas, kas tiek rēķinātas, bet pretī tam ir zemes vērtības pieauguma faktors, pārdošanas cena un nomas cena. Tas ir tas, kas tiks kopumā vērtēts par darījumu,” skaidro Jēkabs Krieviņš.

Lai zeme nestāvētu novārtā

Neskatoties uz to, ka fonds neplāno ļoti aktīvu iejaukšanos tirgū, Lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzskata, ka, pateicoties citiem tirgus regulējuma soļiem, tas savus mērķus, visticamāk, sasniegs. „Mēs ceram, ka šie mērķi tiks sasniegti, jo Latvijas zemes fonds ir viens no pasākuma kompleksa - mums jau ir vairāki pasākumi kopā, tāpat arī pagājušogad notika šīs izmaiņas likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Un šis ir tikai vēl viens papildus instruments, lai mēs risinātu tās problēmas, kuras mums ir saistībā ar lauksaimniecības zemi,” saka Dzelzkalēja.

Pēc viņas teiktā, galvenais ir nodrošināt, lai zeme nestāvētu novārtā un nekoncentrētos neražojošu īpašnieku rokās: „Mums ir zeme, platības, kuras vienkārši nav lauksaimniecībā, vai nav aktīvā lauksaimniecībā, tāpat arī jau pieminētie ārvalstu investori, kuri izpērk zemi. Un zemes fonds palīdzēs šo situāciju risināt.”

Arī lauksaimnieks no Kokneses novada Bebru pagasta Raitis Ungurs piekrīt viedoklim, ka šādu fondu vajadzējis jau sen. Viņš cer, ka tas varētu palīdzēt arī zemju konsolidācijā: „Viņa vajadzība jau ir bijusi sen, tāpēc ka lauku reģionos dažādu apstākļu un apsvērumu dēļ cilvēku paliek aizvien mazāk. Un, mantojot zemi, ar kuru neviens vairs neko nedomā darīt... (..)  Lai nepienāk tāda situācija, ka ir jāveidojas uzpircēju fondiem, kuriem naudiņa atrodas, kuri nopērk gabaliņus, lipina tos kopā un veido paketes, varbūt audzē mežu vai pārdod. Ir visdažādākie mērķi viņiem. Tāpēc šim zemes fondam es saredzu nākotni - labāk vēlāk, nekā nemaz, kaut kāda jēga tam jau būs.”

Neviendabīgs tirgus

Tiesa, Raitis Ungurs pievērš uzmanību, ka reģionos, kur jau šobrīd lauksaimniecība ir intensīva, zeme tirdzniecībā gandrīz vairs nenonāk.

„Mūsu reģions ir ļoti grūts, tāpēc, ka tur kur ir čakli cilvēki, tad viņi neviens negrib padoties. Jo sīvāka konkurence, jo sīkstāki arī cilvēki, un cenas mums ir ļoti augstas, un piedāvājuma praktiski nav. Nav arī neviena ārzemnieka Kokneses novada Bebru pagastā, kur es saimniekoju. Mēs esam kādi astoņi zemnieki virs 300 hektāriem, un visi savā starpā cīnāmies - tur nav vairāk vietas nevienam,” stāsta lauksaimnieks.

Arī Gustavs Norkārklis, kas strādā bioloģiskās lauksaimniecības jomā, piekrīt - tirgus ir neviendabīgs, tāpēc fondam galvenokārt būs ietekme uz tirgu reģionos, kur lauksaimnieki šobrīd ir mazāk aktīvi. „Tirgus jau ir ļoti dažāds, atkarībā no reģioniem, kā kurā vietā lauksaimniecība ir attīstījusies. Un, protams, šādam fondam ienākot, es domāju, ka tā ir pozitīva lieta. Tas varbūt mazliet uzlabos, atvieglos, vieglāk pieejama būs zemniekiem zeme. Protams, tur ir jautājums par to, pēc kādiem kritērijiem zemes fonds iegādājas zemi un pēc kādiem kritērijiem pēc tam arī tālāk nodod to zemi apsaimniekot zemniekiem,” saka Norkārklis.

Arī Vārkavas pagastā Preiļu apkaimē, kur strādā Gustavs Norkārklis, pateicoties lauksaimnieku aktivitātei, šobrīd aktīva zemes tirgus nav: „Manā novadā, Vārkavas novadā, ļoti brīvas zemes nav jau kaut kādu ilgāku laiku, nu, praktiski tirgū neparādās brīva zeme. Varbūt atsevišķi izņēmuma gadījumi tādi, bet aktīvs tirgus nenotiek, jo Vārkavas novadā ir ļoti daudz bioloģisko zemnieku, kuri arī apsaimnieko šo zemi, un tāds tirgus nenotiek, brīvu zemju nav.”

Lauksaimniecības politikas instruments

Norkārklis arī uzskata, ka nākotnē Zemes fonds papildus esošajām funkcijām varētu kļūt par lauksaimniecības politikas instrumentu arī plašākā izpratnē – piemēram, ar tā palīdzību būtu iespējams, piemēram, veicināt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.

„Tā kā ļoti aktīvi attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, jāskatās arī kādi kritēriji būs nomā, kurš zemnieks varēs pretendēt uz šo nomu, jo droši vien jau konkurence būs, vairāki zemnieki. Un es domāju, kā vienu no prioritātēm, kas varētu būt arī, ja ir tuvākajā apkārtnē bioloģiskās lauku saimniecības, tad varētu viņiem tā kā dot priekšroku, nomā saņemt šo zemi no fonda. Tas  ilgtspējīgu lauksaimniecību veicinātu, tā būtu tāda kā Latvijas prioritāte šajā jomā,” norāda Norkārklis.

Jāpiebilst, ka pagājušogad Saeima apstiprināja apjomīgus grozījumus likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju, kuru mērķis ir aizsargāt vietējo zemes tirgu no spekulatīviem darījumiem un veicināt zemes īpašumu nonākšanu vietējo īpašnieku rokās. Valsts pārvaldīts zemes fonds bija viens no likumdevēju iecerētajiem instrumentiem iecerēto mērķu sasniegšanai. Ekspertu sākotnējie novērojumi arī liecina, ka kopumā likuma grozījumiem un citiem soļiem savu mērķi ir izdevies sasniegt, jo kopumā tirgū ir saglabājusies stabilitāte un nav bijis vērojams spekulatīvu darījumu apjoma kāpums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti