ĪSUMĀ:
- Eiropas valstu pilsoņi, kas reiz karoja "Daīš" rindās to kontrolētajās teritorijās, vēl arvien ir neatrisināta Eiropas Savienības valstu problēma;
- Par ar terorismu saistītiem nodarījumiem Eiropas cietumos atrodas simtiem personu. Tuvākajos gados vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ārvalstu kaujinieki teroristi tiks atbrīvoti, tādējādi pieaugot drošības draudiem;
- Pēc bijušo kaujinieku atbrīvošanas no cietuma valstis paredz reintegrāciju sabiedrībā un izstrādā mehānismus, lai šo procesu nodrošinātu. Taču starp valstīm trūkst koordinācijas šo mehānismu izstrādē un ieviešanā;
- Ir pārragri izvērtēt šo mehānismu efektivitāti, uz ko norāda arī vairāki pēdējos gados notikušie terorisma gadījumi, kuru pastrādātāji iepriekš izcietuši cietumsodus;
- Kaut arī personas pēc atbrīvošanas rada drošības draudus, valstis, kuras ievēro demokrātiskas sistēmas noteikumus, nevar uz mūžu veikt personu uzraudzību, min eksperts;
- Eiropas valstis vienlaicīgi ir negribīgas risināt arī jautājumus par valstpiederīgo repatriāciju - gan kaujinieku, gan to ģimeņu, kurās ir arī bērni;
- Argumentācijā pret repatriāciju min drošības riskus, norādot uz to, ka pierādījumu trūkuma dēļ tiesu sistēmā vairums kaujinieku nevarēs tikt notiesāti;
- Pastāvīga uzturēšanās nometnēs bez repatriācijas ir problemātiska gan vietējo varas iestāžu resursu trūkuma dēļ, gan ģimeņu ilgtermiņa atsvešināšanās un radikalizācijas risku dēļ, min eksperts;
- Covid-19 ietekmē repatriācijas problēmas ir mazāk apspriestas, bet Eiropas politiskā dinamika nav mainījusies. Pēc eksperta domām, šobrīd paredzams, ka vidējā termiņā kaujinieki un to ģimenes paliks Sīrijas vai Irākas teritorijās.
Eiropas valstu pilsoņi, ārvalstu kaujinieki teroristi, kas reiz dzīvoja un karoja grupējuma "Daīš" rindās, ir neatrisināta Eiropas Savienības valstu problēma. Līdz ar Eiropā uzraudzībā un apcietinājumā esošajiem pilsoņiem, arī teritorijās Sīrijas ziemeļos, Irākā un Turcijā atrodas valstspiederīgie un to ģimenes, tajā skaitā bērni. Risinājuma meklēšanā Eiropas valstis līdz šim nav atradušas vienotus mehānismus – gan tiem, kas atgriezušies savās mītnes zemēs, gan tiem, kas vēl arvien atrodas ārpus valstīm.
Ārvalstu kaujinieki teroristi – pēc atgriešanās Eiropā
Šobrīd vairums no ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kas iepriekš atgriezušies valstīs, turpina izciest piespriestos cietumsodus. Taču starp tiem, kas reiz tika notiesāti, atrodami tādi, kam cietumsoda termiņš nu jau beidzies vai arī rit uz beigām. Pēc 2020. gada maija datiem, piemēram, Beļģijā cietumos atrodas 165 ar terorismu saistītos nodarījumos notiesātas personas. Lielbritānijā šis skaitlis ir vēl augstāks, tur cietumsodus izcieš 183 cietumnieki, kas tiek uzskatīti par radikalizētiem ekstrēmistiem. Visaugstākais cietumnieku skaitlis ir Francijā, kur par ar terorismu saistītiem nodarījumiem nebrīvē atrodas 522 personas.
Kā 2020. gada pētījumā norāda EUROPOL, tuvākajos gados vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ārvalstu kaujinieki teroristi tiks atkal atbrīvoti, tādējādi pieaugot drošības draudiem un riskam. Piemēram, Francijā līdz 2019. gada beigām no cietuma atbrīvoti tika ap 40 par terorismu iepriekš notiesātie cietumnieki. Līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, kuru pilsoņi lielākā skaitā pievienojās grupējuma "Daīš" rindām, līdz 2022. gadam Francijā vien atbrīvoti tiks vēl 148 cietumnieki. Tas izskaidrojums ar to, ka soda piespriešanas brīdī vairumā gadījumu soda izciešanas termiņi nepārsniedza desmit gadus, vidēji esot ilgumā starp pieciem un septiņiem gadiem.
Kā sarunā ar LSM norāda Itālijas Starptautisko politisko pētījumu institūta (The Italian Institute for International Political Studies) asociētais pētnieks Mateo Puglēze (Matteo Pugliese), ne visi, kas atgriezās mītnes zemēs tika saukti pie atbildības gan pierādījumu trūkuma dēļ, gan neatbilstošu terorisma apkarošanas tiesību aktu dēļ. Pētnieks norāda, neatrodoties cietumā, ārvalstu kaujinieki teroristi var radīt nopietnus draudus jebkuras valsts drošībai.
Pēc bijušo kaujinieku atbrīvošanas no cietuma Eiropas valstis paredz to reintegrāciju sabiedrībā un izstrādā mehānismus, lai nodrošinātu šo procesu. Piemēram, Francijā no cietuma atbrīvotie tiek pakļauti tiesas uzraudzībai un vismaz vienu gadu ilgai administratīvās drošības pārbaudei.
Tomēr arī cietumsodu izcietušie pēc atbrīvošanas turpina pastrādāt noziegumus. Par 2019. gada novembra uzbrukumu Londonā notiesātais Usmans Kāns (Usman Khan) pirms uzbrukuma izcieta cietumsodu pēc Pakistānā pavadītā laika, kad viņš tur izveidoja džihādistu nometnes. Vēl iepriekš, 2017. gada maijā, pastrādāto uzbrukumu Ebreju muzejā Briselē veica "Daīš" kaujinieks, Beļģijas valstspiederīgais Mehdi Nemušs (Mehdi Nemmouche).
Par spīti aicinājumiem koordinēt ES valstu reintegrācijas un deradikalizāciājas rīcībpolitiku atšķirīgu tiesību aktu un draudu līmeņa uztveres dēļ valstis izmanto atšķirīgus pēc-atbrīvošanas mehānismus. Šī pieeja vidējā termiņā nav veiksmīga, radot neatbilstības ES valstu rīcībpolitikā un atvieglojot valstu ievainojamību drošības draudu priekšā, sacīja Puglēze. Tomēr, ir pāragri izvērtēt pēc-atbrīvošanas mehānismu efektivitāti, "jo patiesība ir tāda, ka tad, kad valstis ievēro demokrātiskas sistēmas noteikumus, tās nevar uz mūžu uzraudzīt bijušos ārvalstu kaujiniekus teroristus," tā Puglēze.
Ārvalstu kaujinieki Sīrijā un Irākā
Ar Turcijas kampaņas uzsākšanu Sīrijas ziemeļos 2019. gada izskaņā saasinājās arī debates par Eiropas valstspiederīgajiem pagaidu apcietinājumā Sīrijā, Irākā un arī Turcijas repatriācijas centros. To skaitā ir gan kaujinieki, gan to ģimenes un bērni.
Eiropas valstis izrādījušās negribīgas risināt repatriācijas jautājumus, vairākkārt noraidot valstspiederīgo repatriācijas aicinājumus. Viens no galvenajiem iemesliem – tiek minētas bažas par sabiedrības drošību, taču ir arī juridiski jautājumi. Vairumā Eiropas valstu atrašanās Sīrijas vai Irākas teritorijās, tajā skaitā arī "Daīš" kontrolētajās teritorijās, netiek uzskatīta par krimināli sodāmu darbību. Pierādījumu trūkuma dēļ reti ir iespējams pierādīt, ka konkrētie kaujinieki "Daīš" rindās nogalinājuši, paverdzinājuši vai veikuši citas darbības, kas pieprasītu ilgus cietumsodus.
Kā sarunā ar LSM norāda Eiropas starptautisko attiecību padomes (European Council on Foreign Relations) galvenais politikas pētnieks Antonijs Dvorkins (Anthony Dworkin), "pastāvīga ārvalstu kaujinieku un atbalstītāju klātbūtne Sīrijas ziemeļos ir daudzējādā ziņā problemātiska". Viņš min, ka tas saistīts ar Sīrijas kurdu varas iestāžu resursu limitiem ilglaicīgai bijušo kaujinieku uzturēšanai, ievērojot likumu varu. Vienlaicīgi nometnēs nepiemērotos apstākļos uzturas liels skaits bērnu, kuru augšana tādā vidē rada bažas par ilgtermiņa atsvešināšanās un radikalizācijas riskiem.
Par spīti tam, ka vairums nozares ekspertu norāda uz problēmām ar Eiropas valstu nevēlēšanos repatriēt pilsoņus, valstu pretestību nevajadzētu novērtēt par zemu. Kaut arī Covid-19 ietekmē repatriācijas problēmām pievērsts vēl mazāk uzmanības, būtiski Eiropas politiskā dinamika nav mainījusies. "Vidējā termiņā, loti iespējams, lielākā daļa [kaujinieki un viņu ģimenes] paliks tur, kur tās atrodas. Tāpēc šajā ziņā, kaut arī tas ir ļoti problemātiski, [šīs problēmas] var saglabāties," tā Dvorkins.
