No kurienes nācis raksts?
Šā gada 27. novembrī daudzi Krievijas un Baltkrievijas mediji publicēja ziņu par to, ka bēgļu dēļ vācieši vairs negribot palīdzēt Ukrainai. Mediji atsaucās uz "The Washington Post" rakstu par Vācijas iedzīvotāju aptauju, kas šo nevēlēšanos pierādot. Krievijas mediji bija sagrozījuši "The Washington Post" rakstā pausto, jo ASV medijā nekas tāds nebija teikts un arī Vācijā veiktās aptaujas dati to nerāda. The "The Washington Post" rakstā teikts, ka vairums iedzīvotāju arvien lielākā vai mazākā mērā atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai gan atbalsts tiek raksturots kā remdens. Sīkāk par atšķirībām oriģinālajā "The Washington Post" rakstā un tā pārstāstā Krievijas medijos lasiet "Re:Check" raksta turpinājumā zemāk. '
Dienu pēc Krievijas mediju ziņām – 28. novembrī – par to, ka vācieši vairs nevēlas palīdzēt Ukrainai, rakstīja arī Latvijas interneta medijs "Otkrito.lv" (rus.jauns.lv), kas ir portāla Jauns.lv krievu valodas versija. Ar tīmekļa meklētāju palīdzību atrodams, ka "Otkrito.lv" publikācija vārds vārdā sakrīt ar rakstu, kas iepriekšējā vakarā bija publicēts vienā no populārākajiem Krievijas interneta medijiem "Lenta.ru". "Otkrito.lv" rakstam tikai pamainīts virsraksts, un raksts ir par pāris rindkopām īsāks.
Uz "Re:Check" jautājumu, kā tieši publikācijas teksts tapis, "Otkrito" galvenā redaktore Irina Naturina atbildēja, ka "žurnālists, kurš ievietoja šo rakstu portālā, apgalvo, ka ņēmis pamatu krievu valodā no Baltkrievijas portāla un pārliecinājies, ka informācija atbilst avotam – šajā gadījumā "The Washington Post"." Viņa pieļāva, ka izmantotais Baltkrievijas portāls varētu būt "Беларусь Сегодня" jeb "Baltkrievija šodien". Tas ir Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko administrācijas paspārnē strādājoša mediju nama izdevums. Precīzi šādu tekstu "Re:Check" portālā "Беларусь Сегодня" gan neatrada – tas stāstam par vāciešu attieksmi bija izmantojis līdzīga satura, taču nedaudz korektāku Krievijas aģentūras "Ria Novosti" rakstu.
Vēl pāris dienu vēlāk tādu pašu rakstu kā "Otkrito.lv", tikai iztulkotu latviešu valodā un par rindkopu īsāku, publicēja portāls "NRA". Virsrakstā tāpat kā Krievijas mediju ziņās uzsvērts, ka "vācieši vairs negrib palīdzēt Kijevai". "NRA" rakstā Ukrainas galvaspilsētu sauc par Kijevu, lai gan tās nosaukums latviešu valodā kopš šā gada marta ir Kijiva. Savukārt pēc tam ar atsauci uz "NRA" to līdzīgā veidā pārstāstīja krievu valodā rakstošais Latvijas medijs "Press.lv".
Sociālajā medijā "Facebook" "NRA" šo rakstu publicēja pat divreiz – 1. un 9. decembrī. Abās reizēs tas papildināts ar redakcijas komentāru: "Vācijas iedzīvotāji zaudējuši vēlmi palīdzēt Kijevai". "NRA" neatbildēja uz "Re:Check" jautājumu, no kurienes ņemts raksta teksts un vai redakcija ir iepazinusies ar oriģinālo "The Washington Post" publikāciju.
Jāpiebilst, ka "Otkrito.lv" pēc "Re:Check" jautājumiem nomainīja raksta virsrakstu. Tagad tas atbilst "The Washington Post" publikācijas virsrakstam. Portāls "NRA" līdz 14. decembra vakaram nekādas izmaiņas rakstā nebija veicis.
Kā atšķiras "The Washington Post" raksts un tā atstāsts Krievijas medijos?
Jau minētā Lenta.ru un citi Krievijas mediji atsaukušies uz "The Washington Post" 25. novembra rakstu ar virsrakstu "Kāpēc vācieši zaudē entuziasmu palīdzēt Ukrainai?" "The Washington Post" raksta autori balstās uz redakcijas pasūtītu interneta aptauju un 515 Vācijas iedzīvotāju tajā sniegtajām atbildēm.
"Washington Post" rakstā nav teikts, ka vācieši vairs negrib palīdzēt Ukrainai. To parāda arī aptaujas rezultāti. Tajos redzams, ka vairākums jeb 54% aptaujāto uzskata, ka valsts dara pietiekami (37%) vai par daudz (17%), palīdzot Ukrainai. Papildu bēgļu uzņemšanu kaut kādā mērā atbalstītu 72% aptaujas dalībnieku, pat ja tā radītu ekonomisko slogu. Savukārt nepilni 68% respondentu lielākā vai mazākā mērā būtu par Ukrainas apgādāšanu ar raķetēm un citu ekipējumu, pat ja tāpēc nāktos palielināt Vācijas aizsardzības budžetu. Gandrīz 69% aptaujāto kaut kādā mērā atbalstītu stingrākas sankcijas pret Putinu un Krieviju, bet aptuveni 66% – Ukrainas iestāšanos NATO.
Arī "The Washington Post", aprakstot aptaujas rezultātus, norāda, ka pret katru no minētajām politikām ir aptuveni 30% vāciešu, bet 70% tām kaut kādā mērā pauduši atbalstu. Raksta autori stāsta, ka mazāk nekā puse (40%) ļoti atbalsta papildu sankcijas un tikai 31% – papildu ieroču sūtīšanu vai jaunu bēgļu uzņemšanu. "Vāciešu atbalsts militārai vai humānai palīdzībai ir remdens," raksta izdevums.
Jāpiemin, ka Latvijas un Krievijas portālu rakstos maldinošs ir ne tikai virsraksts. Portāli apgalvo, ka "The Washington Post" norāda uz tiešu korelāciju starp bēgļu skaitu valstī un vāciešu vēlmi palīdzēt Ukrainai. Piemēram, "NRA" tekstā: "Šī vēlme vājinās tieši proporcionāli Ukrainas bēgļu skaitam valstī, raksta "The Washington Post"." Taču šāda apgalvojuma oriģinālajā rakstā nav.
Kopš iebrukuma Ukrainā tās bēgļu dēmonizēšana ir viens no Krievijas propagandas galvenajiem naratīviem. Tās sociālajos un tradicionālajos medijos regulāri tiek publicēti izdomāti un sagrozīti stāsti, kuros bēgļi rādīti kā nepieklājīgi, nepateicīgi, vardarbīgi. Šādus stāstus vairākkārt atspēkojis arī "Re:Check", un šomēnes par šo Krievijas taktiku rakstījis arī jau minētais "The Washington Post". Tāpat izplatītas ir safabricētas sūdzības par to, ka Eiropas valstis bēgļiem vai Ukrainai kopumā dod vairāk nekā pašu iedzīvotājiem. Nesen publicētā Eiropas politikas centra analīzē par dezinformāciju secināts, ka šādi iebiedējoši vēstījumi, kas skar kultūru, tradīcijas, labklājību un drošību, var ietekmēt sabiedrības attieksmi un atbalstu Ukrainas bēgļiem.
Secinājums: "Otkrito.lv" (rus.jauns.lv) un "NRA" pārstāsti par "The Washington Post" rakstu teksta daļā sakrīt ar Krievijas medija Lenta.ru publikāciju. Pēc būtības līdzīgu informāciju publicējusi arī Krievijas valsts ziņu aģentūra "Ria Novosti" un citi Krievijas mediji. Krievijā un līdz ar to arī Latvijā publicētie raksti sagroza "The Washington Post" publikāciju un aptauju, radot negatīvāku iespaidu par Vācijas iedzīvotāju gatavību atbalstīt Ukrainu.
