De Facto

9. maijs: kā uzvara kļuva par Krievijas ideoloģiju

De Facto

Austrumu partnerības spējas neskaidras

Skolotāju algas mazas, milzu līdzekļi ēkām

Skolu reforma skolotāju algas Kuldīgā varētu palielināt par pusi

Skolas pustukšas, skolotāju par daudz, algas rezultātā ir mazas, un līdzekļu izglītībai kā nepietiek, tā nepietiek, - šis, izrādās, nav stāsts tikai par lauku skolām, bet arī par Latvijas pilsētām, un viens no spilgtākajiem piemēriem ir meklējams Kuldīgā. Šeit, koncentrējot resursus, ietaupītā summa varētu būt mērāma miljonos, algas skolotājiem būtu 900 eiro mēnesī, ieguvēji būtu arī bērni, taču vietējā pašvaldība saka, ka tā, kā ir tagad, viss ir optimāli.

Kuldīgas centra vidusskolas ēka celta 1977.gadā. Skolas mājaslapa vēsta, ka tā plānota vairāk nekā tūkstoš skolēniem, un 1980.gadā to absolvēja 89 audzēkņi.

Vēl atjaunotās Latvijas laikā, 2000.gadā šeit mācījās 900 skolēnu, taču šobrīd to skaits ir tikai 600, un kritums ir iespaidīgs - par 40%. Šovasar to absolvēs tikai 35 skolēni.

Vienlīdz liela ir arī Viļa Plūdoņa vārdā nosauktā Kuldīgas ģimnāzija. Arī te vēl salīdzinoši nesen mācījās gandrīz 900 skolēnu, tagad 458, ieskaitot tās telpās vēl izvietoto Alternatīvo sākumskolu. 

Teorētiski ar šīm divām ēkām pilnībā pietiktu, lai šobrīd izskolotu visus Kuldīgas pilsētas bērnus. Viņu ir apmēram 2000. Taču pilsētā, izrādās, strādā vēl veselas trīs skolas.

Kuldīgas 2.vidusskola, vēl Kuldīgas pamatskola, kā arī Mākslas un humanitāro zinību vidusskola, un visi bērni ir izkliedēti, lai arī skola no skolas atrodas labi ja 15 minūšu gājienā.   

Skolu ēku ir par daudz - iepazinusies ar situāciju, vērtē Izglītības ministrija un norāda, ka, ja ne gluži ar divām, tad ar trim ēkām piecu vietā te noteikti pietiktu. “2000 bērnu uz trim skolām, tas, iespējams, ir tas optimālais skaits, kas Latvijas būtu tāds piemērots, skatoties pēc iedzīvotāju blīvuma,” uzskata IZM Izglītības departamenta vecākā speciāliste Modra Jansone.

Taču izglītības ministrijai šeit nekādas teikšanas nav. Šobrīd to visu plāno pašvaldība, un kopumā visu piecu ēku uzturēšanai Kuldīga vienā gadā tērē apmēru divus miljonu eiro, turklāt pēdējo divu gada laikā izdevumi auguši par 15%.  

Lielākās uzturēšanas izmaksas bijušas lielajām skolām, bet, ja, piemēram, mazāko skolu ēkām atrastu citu pielietojamu un skolēnus no tām pārvietotu, tad ietaupījums par divu skolu ēkām tieši izglītības jomā varētu sasniegt pat 600 tūkstošus eiro.

Pašvaldība gan šādu risinājumu pat nepieļauj. “Ja mēs gribam normālas telpas, kabinetus skolniekiem, tad mēs nevaram viņus spiest kā siļķes mucās. Mēs esam izrēķinājuši, ka mums 13 kvadrātmetri uz bērnu, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā,” Latvijas Televīzijai stāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētājaInga Bērziņa.          

No vienas puses domi gan var saprast – visas ēkas ir skaistas un atjaunotas, jo pēdējo piecu laikā no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem tajās ieguldīti aptuveni pieci miljoni eiro, bet tikpat izkliedēti - visās piecās.

Pērnā gada beigās Kuldīgas vadība gan sabiedrībai piedāvāja izmaiņas, viens no variantiem bija, ka resursi tiek koncentrēti pa izglītības posmiem, proti, vidusskolas posms vienā ēkā, pamatskolas – citā.

Ambīcija ir izveidot Valsts ģimnāziju, kas spētu konkurēt ar spēcīgajām Rīgas skolām. Kuldīdznieki publiskajā apspriešanā pateica nē, un dome rimās. Kā nekā Kuldīgas skolu rādītāji centralizētajos eksāmenos caurmērā atbilst vidējiem valstī, tātad viss ir optimāli.

Vidusskolas posms, piemēram, līdz ar to aizvien pieejams trijās skolās, par spīti tam, ka, piemēram, Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā 12.klasē mācās tikai 12 bērni. 

Taču atdot lielos bērnus citai skolai viņi negrib. Vidusskolu vajagot. “Tāpēc, ka ir tāds pilns cikls, man to pat grūti izstāstīt, viņi aug līdz, blakus ir lielie, skatās uz tiem lielajiem. Mums ir sacensības, kur vienā komandā ir bērni ar lielajiem,” stāsta Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas direktore Valda Gaure.

Zīmīgi gan, ka tajā pašā laikā skola sūdzas, ka pedagogiem nevar nodrošināt pilnu slodzi, viņi līdz ar to māca vairākās skolās, ir atsvešināti no kolektīva un skolēniem. Tieši šo kā ieguvumu resursu koncentrācijas gadījumā min Izglītības ministrija.

Bērni būtu ieguvēji. “Ja skolotājs ir nevis blakusdarbā, bet pamatdarbā ar pilnu slodzi, tad viņš ir uz vietas skolā, ir pieejams bērniem.

Tad viņš var saņemt pilnu palīdzību, ja tā ir viņam nepieciešama,” LTV pastāstīja IZM pārstāve Jansone.

Pirms aptuveni mēneša Kuldīgas situāciju, esot uz vietas, analizēja arī pedagogu kustība "Iespējamā misija". Secinājumi līdzīgi – pārāk daudzo ēku dēļ izkliede ir pārāk liela, un tas nav trūkums tikai pašvaldības finansēm. “Ļoti būtiski izglītības kvalitātei ir tas, ka cilvēki tur uz vietas ir ar pilnu klapi un ar pilnu krūti, lojāli tai skolai, tāpēc pilna laika darbinieks iespējami vairāk interesēsies, kas tur notiek un būs lojālāks skolas mērķim,” uzskata “Iespējamā misija” valdes locekle Zane Oliņa.

Kā zināms, šobrīd, ejot uz šo mērķi, Izglītības ministrija izstrādājusi arī jaunu pedagogu atalgojuma modeli. Kuldīgas gadījumā aprēķināts, ka uz visiem skolēniem būtu nepieciešami 154 pilna laika skolotāji un katra viņu alga tad būtu 900 eiro mēnesī.  

Tā vietā patlaban uz visām Kuldīgas skolām ir 220 pedagogu vienības un vidējās algas dažās no tām nav pat tuvu šim līmenim. Piemēram, Plūdoņa ģimnāzijā tā ir vien 558 eiro mēnesī un pat vislielākajā pilsētas Centra vidusskolā līdz 900 eiro vēl ir tālu.    

Tas nozīmē, ka līdzīgi, kā ar ēkām, arī pedagogu ir pārāk daudz. Te gan jāmin, ka daļa no viņiem, kas strādā vairākās skolās, arī šajā statistikā uzrādās vairākkārt, tāpēc precīzi apgalvot, ka lieki ir aptuveni trešdaļa no visiem Kuldīgas skolotājiem, gluži nevar.

Tajā pašā laikā ministrija norāda, līdzekļu koncentrēšana par labu lielākām pedagogu algām Kuldīgā ir iespējama ar uzviju.

Taču tādā gadījumā sabiedrībai ir jābūt gatavai upurēt kādu skolas ēku vai no darba atbrīvot kādu skolotāju, lai citi saņemtu vairāk. “Tas, ko mēs ieraudzījām,  - un patiesībā to pateica kāda skolas direktore: jādomā globāli, bet gribas rīkoties lokāli,“ stāsta Oliņa.

Un lokāli mīļa ir katra ēka, katrs skolotājs, jo kādam viņš noteikti kaut ko kādreiz ir mācījis. Un arī pašvaldība ar to rēķinās.

“Nekas nav jādara par katru cenu. Droši vien tā kaut kādā mērā ir mana atbilde. Mans mērķis nav nostāties pret sabiedrību. Pašvaldība ir kas? -  vietējā vara, kas šeit pārstāv sabiedrību. Mums ir jānostājas nevis pret, bet jādara tas, ko sabiedrība vēlas. Tas cilvēks, kurš šeit dzīvo, ir mūsu klients, viņam mums ir jākalpo,” stāsta "Iespējamās misijas" valdes locekle Zane Oliņa un piebilst: “Mēs kā valsts nekur tālāk netiksim, ja mēs domāsim, ka vēlētāja uzdevums ir pildīt vēlētāju gribu, jo kaut kur viņi ir jāved. (..) Otra puse, mums ir svarīgi izveidot šo saturisko vīziju. Ja mēs varam pateikt, ka mēs, apvienojot šīs skolas, kaut ko iegūsim, tad viņi ies līdzi.”   

Jāatzīmē, ka matemātika šajā gadījumā sanāk ļoti vienkārša.

Ja par ēkām ietaupītos 600 tūkstošus eiro sadalītu kaut vai 154 pedagogiem, kas nepieciešami Kuldīgas skolēniem, tad papildus valsts maksātajiem 900 eiro katrs pedagogs ik mēnesi no pašvaldības vēl varētu saņemt aptuveni 300 eiro piemaksu.

Un gala rezultāts jau sanāktu tīri pieklājīgs. Tā kā, iespējams, lielākā izglītības jomas problēma šobrīd ir nevis naudas trūkums, bet prasme plānot un rēķināt, un to uzrāda arī jaunās paaudzes eksāmenu rezultāti matemātikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti