Panorāma

Sākas labo darbu nedēļa

Panorāma

Opozīcija pie prezidenta; dala komisijas

Ko gaidīt no Straujumas valdības?

Sirsnīga namamāte vai stingra priekšniece - ko var sagaidīt no Straujumas otrās valdības?

Valsts prezidents Andris Bērziņš jau iepriekš izteicies, ka neiebildīs pret Laimdotu Straujumu („Vienotība”) kā nākamo premjeri.  Viņas valdības laikā ir pieteiktas reformas vairākās jomās, dažas arī aizsāktas, taču strauja virzība uz priekšu nav piedzīvota. Straujuma arī vairāk atgādina sirsnīgu namamāti, nevis stingru priekšnieci. LTV Ziņu dienests apskata, ko var sagaidīt no Straujumas otrās valdības. 

Izglītība, veselība, enerģētika ir tās jomas, kur reformas ir bijušas pieteiktas un pat aizsāktas. Taču beigās vai nu izgāzušās, vai atliktas, atkal atstājot svarīgās nozares tālākai stagnēšanai. Tam ir vairāki iemesli.

Ārējais iespaids, ka Straujuma pie valdības galda drīzāk izskatījās pēc sirsnīgas namamātes, nevis pēc stingras priekšnieces bija ne tikai premjeres personības iezīme, bet arī viņas „Vienotības” partijas  politika.

Vēlēšanas tobrīd bija jau durvju priekšā un ar izraudzītās kandidātes lēnprātību varēja cerēt nenokaitināt vēlētājus. Ja neskaita „Citadeles” bankas pārdošanu, citi asumi tika noamortizēti.

Pie Straujumas ministri varēja justies komfortā, ja vien nepiedzīvoja tik acīmredzamu fiasko kā tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) ar slepenajiem dienestiem vai veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) attiecībās ar mediķiem. Veselības joma tā arī palika bez ministra un tagad, jau pēc vēlēšanām, viena no potenciālajām kandidātēm Ilze Viņķele („Vienotība”) spriež, ka jāizrēķina beidzot, cik kas veselības jomā maksā, un tad no baltas lapas jāveido budžets. „Vienotības” konkurenti saka – jāpārskata arī pacietiem uzliktais slogs.   

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars piedāvā „pārcirst šo milzīgo apli – nabags tāpēc, ka slims, slims tāpēc, ka nabags”. 

Protams, ilgtermiņā mums ir jāstrādā uz tiem mērķiem, par kuriem cīnās šobrīd mūsu partneri Eiropā.  Sākot ar kardioloģijas jautājumiem, onkoloģijas jautājumiem un, protams, mātes un bērna veselību ieskaitot, lai mazinātu nāves gadījumus, piemēram, dzemdībās,” norādīja Bondars.

Izglītības un zinātnes ministrijā jāvirza uz priekšu Inas Druvietes nepaveiktais – piemēram, ieviest neatkarīgu izglītības un zinātnes kvalitātes novērtēšanu.

Ekonomikā Vjačeslavs Dombrovskis, uz ko Straujuma savulaik uzstāja kā labāku ekonomikas ministru nekā iepriekšējais, ar priekšgājēja iesākto netika galā. Atliekot mājsaimniecību pāriešanu uz brīvo elektrības tirgu, patērētāji šogad galu galā samaksājuši pat dārgāk, uzskata eksperti, atzīstot arī, ka nepieņemama ir kavēšanās ar gāzes monopola likvidēšanu.

„Latvija atkal ir izcēlusies trīs Baltijas valstu vidū ar savu īpašo lomu, teiksim tā, ko mūsu austrumu kaimiņš arī bieži izmanto – „skaldi un valdi” princips. Ja nevar salauzt lietuviešus vai nevar ietekmēt igauņus, tad vienmēr var sarunāt ar latviešiem. Tā diemžēl ir jau tāda hroniska kaite Latvijai,” uzskata enerģētikas politikas pētnieks  Reinis Āboltiņš.

Neskaidrības ap „Latvijas gāzes” akciju iegādi un uzņēmuma sadalīšanu izskatoties vēl sliktāk, nekā zirga jūgšana priekšā ratiem.

Pavasarī, izdarot grozījumus enerģētikas likumā, turklāt zirgam vēl tika salauztas kājas, lai, nedod Dievs, tas pārāk sparīgi šos ratus nestumj uz priekšu. Un šobrīd ir ārkārtīgi interesanti vērot, kā valsts, kas pati zirgam salauza kājas, mēģina uztrausties šim zirgam mugurā un dzīt to bērīti uz priekšu. Viss notiek ačgārni,” situāciju raksturo Āboltiņš.   

Taču pat „Vienotības” sāncenši atzīst – ne Straujuma viena vainīga. Lēmumu vilcināšanā un problēmu mudžekļa radīšanā savu artavu devusi katra no koalīcijas partijām. Arī topošajai opozīcijai, šķiet, nav skaidrs, ar ko vajadzētu sākt. 

Pat piesardzīgākais un nosvērtākais no „Vienotības” līderiem, ekspremjers Valdis Dombrovskis vēlēšanu naktī atzinās, ka turpmāk gaida no Straujumas dinamiskāku rīcību.

Galvenais izaicinājums ir ekonomiskā izaugsme, drošības stiprināšana un ārpolitikā Latvijas prezidentūra Eiropā,” pauda ekspremjers.

Vai Straujuma spēs panākt jūtamu progresu turpmāk – par to pastāv šaubas. 

"Pēc šīm vēlēšanām Straujuma ir kļuvusi par politiķi, pirms šīm vēlēšanām tas tā nebija. Tātad jebkuru politiķi var zināmā mērā ar biroja palīdzību, ar organizācijas palīdzību padarīt tik spēcīgu, lai viņš vai viņa spētu risināt tās problēmas, kuras ir nepieciešamas. To var izdarīt. Vai to mēs esam redzējuši līdz šim – es to neesmu redzējis,” pauda Bondars.

Tomēr vēlētāji Straujumu novērtējuši ļoti atzinīgi. Arī viņa pati teikusi, ka tas ir uzticības kredīts. Pie viena gan dodot arī mājienu, ka nav pārliecināta, vai premjera amatā paliks visus četrus nākamās Saeimas darbības gadus. Tā netieši apstiprinot versiju, ka viens no „Vienotības” jaunpienācējiem – eirokomisārs Andris Piebalgs vēlāk varētu pārņemt premjera stafeti.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti