Pērn pircēji uzdrošinājās vairāk tērēt mēbelēm un iegādāt sīkumus internetā

Pircēji, kas beidzot saņēmušies lielākiem pirkumiem, augoša pārliecība, ka nākotne ekonomiski būs labāka, neskaitāmi maisi ar pasta sūtījumiem - aizvadītais gads mazumtirdzniecībā iezīmējies gan ar jaunām tendencēm, gan ar iešanu līdzi laikam.

Sajūta, ka nākotnē maciņš nebūs tukšāks - tā var nosaukt galveno mazumtirdzniecības dzinējspēku. Pateicoties šim optimismam, pērngad esam pirkuši vairāk un svinējuši ar lielāku vērienu. Tas parādās arī mazumtirdzniecības datos - pērngad tās apjoms audzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms audzis straujāk nekā nepārtikas preču. Gadu vērtējot, vienīgais, kur tirdzniecība nav vedusies raitāk kā 2012.gadā, ir nespecializētie nepārtikas veikali un auto degvielas mazumtirdzniecība, lai gan arī te aina neesot tik drūma.

Statistikas dati īsti neatspoguļojot realitāti, uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. „Pilnīgi iespējams, ir kādam plusi, kādam mīnusi,  bet kopumā pa visu Latvijas tirgu ir 6% pieaugums 2013.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2012.gada 11 mēnešiem,” pauda Stirāns.

Arī šā gada prognozes degvielas tirgotājiem esot piesardzīga optimisma pilnas. Kā skaidro Stirāns, ja redzēsim ekonomikas atgūšanos, redzēsim arī tās sekas: „Līdz ar to loģiski, ka tērējas vairāk degviela gan komercdarījumiem, gan privātai lietošanai. Ja nenotiks kādas ekonomiskas problēmas Latvijā, Eiropā vai pasaulē, mēs ceram, ka kāpums turpināsies, jo degvielas realizācijas apjomi nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Šobrīd mēs atrodamies starp 2005. un 2006.gada radītājiem.” Stirāns gan norāda, ka līdz pirmskrīzes maksimumam mums ikgadējam patēriņam pietrūkst vēl gandrīz 200 tūkstoši tonnu degvielas.

Statistikas dati rāda, ka krietni vairāk pērngad esam pirkuši mēbeles - salīdzinot ar gadu iepriekš, vērojams pat pieaugums par ceturto daļu. Lielāka interese ir justa arī veikalos, atzīst Juris Griķis, izrādot sava zīmola „Nakts mēbeles” veikalu Rīgas centrā.

Pircēji esot sapratuši, ka situācija ir gana droša, lai pirktu tādas dārgas un ilglietojamas lietas kā mēbeles, norāda Griķis.

„Mums pērk mēbeles nevis kādu ārēju faktoru dēļ, bet gan tāpēc, ka vajag un arvien pērk kvalitatīvākas lietas,” skaidro Juris Griķis un rāda karaliska paskata augstas gultas, kas viņiem aizstājušas lēto segmentu. Sarunas laikā veikalā ienākuši potenciālie pircēji, kas rūpīgi pēta matraču šķērsgriezumu paraugus un iemēģina piedāvātās gultas. Pircēji, kas lēkā pa gultām vai pat pārbauda, cik salds varētu būt miedziņš, izrādās te nav retums.

„Vienā vēsā vasaras dienā ienāk klients un prasa - vai drīkst? Jā, jā, aiz sienas testeri, no sākuma var dzirdēt, tad arvien klusāk un klusāk paliek un viņš guļ. Nu lai guļ!” stāsta veikala īpašnieks.

Ja pircēji mēbeļu veikalā, izmēģinot preci, mēdz arī aizmigt, tad mēbeļu tirgus mostas.

Jautāts, kas ir galvenā pircēju motivācija - bailes, ka rīt mēbeles būs dārgākas, vai pārliecība, ka beidzot mēbeles var atļauties, Juris Griķis piesauc otro variantu: „Man liekās, ka beidzot ir laiks, bet es domāju, ka tirgus mostas, nauda sāk atkal kustēties, mājokļi tiek remontēti un mājas aizpildās.”

Pērngad arī mēbeļu tirgotājiem mainījušies pircēji - krīzes gadus izdzīvot palīdzēja turīgie iebraucēji no austrumiem, kas atšķirībā no krīzes mocītajiem Latvijas iedzīvotājiem varēja atļauties vairāk un dārgākas lietas. Šobrīd šīs divas pircēju grupas ir izlīdzinājušās, novērojis „Nakts mēbeļu” īpašnieks. „Pagājušogad labs gads bija, un es prasīju tirgotājiem, kāpēc tā. Viņi saka: biezie krievi ir samazinājušies un ir izlīdzinājušies ar vietējiem, un tagad ir puse uz pusi. Latvijas iedzīvotāji un tie, kas šeit pērk īpašumus, tagad ir 50 uz 50,” skaidro Griķis.

To, ka Latvijas iedzīvotājiem naudas kļuvis vairāk, sajutuši arī pārtikas veikalos, stāsta Raimonds Okmanis, mazumtirgotāju ķēdes „Lats” pārstāvis.

Laikiem līdzi mainās arī mazumtirdzniecība un jau labu laiku viena no straujāk augošajām tās daļām ir tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos. Ja pirms desmit gadiem no katriem 100 eiro, ko iztērējām iepērkoties, tikai kādi 50 centi tika iztērēti, pērkot preces pa pastu vai internetā, tad tagad šī daļa tuvojas veseliem diviem eiro no katra simta. Te klāt jāpierēķina arī tas, ka lielu daļu iepirkumu Latvijas iedzīvotāji izdara ārvalstu interneta veikalos.

„Šeit ir vēstules un sīkpakas, visi šie maisi ir noteikti Ķīna, Lielbritānija, iespējams, Šeit norādīts uz muitu,” tā stāsta Latvijas Pasta šķirošanas centrā, izrāda milzīgos, skolas sporta zāles izmēra angārus, kuros desmitiem cilvēku rūpējas, lai mūsu pasūtītās preces nonāktu galamērķī. Lai gan Ziemassvētku paciņu paisums jau ir rimies, tik un tā savu kārtu šķirošanā gaida strīpa traktora piekabes izmēra ratu, piekrautu pilnu ar sīkpaku maisiem. Tomēr ne visi sūtījumi, ko pārved pasts, ir sīki. Pa pastu pārsūtīts arī motocikls un riepas.

To, ka tirdzniecība pa pastu un internetu nav tikai sīkumu pirkšana un pārdošana, apliecina arī lielo paku rindas. Starp tām ir ne tikai kastes ar atpazīstamu interneta veikalu un katalogu zīmoliem, bet arī iepakojumi, kuru saturu uzminēt nav grūti. Piemēram, ledusskapji vai milzu platekrāna televizori.

To, ka mainīgā mazumtirdzniecības seja gādā darbu pastam, apstiprina Mārcis Vilcāns, Latvijas Pasta Eksprespasta departamenta direktors: „Par e-komerciju prognozēt ir grūti. Ja pirms pāris gadiem prasītu par apjomiem, neviens tādā apmērā tos negaidītu. Bet mēs ceram, ka tas turpināsies pieaugt tādā pašā tendencē kā līdz šim.”

Konkurence par savu tiesu no šī augošā biznesa esot asa: starptautiskās kurjerkompānijas, vietējās kompānijas, dažādi uzņēmumi, kas piedāvā piemēram, paciņu terminālus. Tāpēc arī Latvijas Pastam paciņu piegāde jau labu laiku vairs nav tikai un vienīgi pakalpojums „atvest līdz pasta nodaļai”. Pie paciņas var tikt gan „Statoil” degvielas uzpildes stacijās, gan „Narvessen” veikalos. Tas viss darīts, lai tiem, kas paciņās sūta un saņem, būtu ērtāk - galu galā degvielas uzpildes stacija strādā ilgāk nekā pasta nodaļa.

Ja sūtījumu saņēmēji ir Latvijas iedzīvotāji, tad no kurienes paciņas tiek sūtītas? „Ja mēs runājam par sīkpakām, tie noteikti ir starptautiskie, kas ienāk Latvijā. Eksprespastam lielākā daļa ir vietējie sūtījumi, mazākā skaitā - starptautiskie. Sīkpaku sektorā līdz 2 kilogramiem - visi pārsvarā starptautiskie sūtījumi,” stāsta Vilcāns.

To apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati - tur par precēm, kas ievetsas no trešajām valstīm,  reģistrēts gandrīz 50 tūkstoši pasta pavadzīmju. Tas, ka pasta šķirošanas centrā paciņu straume nerimst, nav brīnums. „TNS Latvia” ir aplēsuši, ka no katriem pieciem latviešiem divi ir iepirkušies internetā un internetā pircēju skaits aug. „Šeit ir vērojama pozitīva tendence – 2011.gada pavasarī 30% no Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka viņi jebkad ir iepirkušies internetā. Pagājušā gada pavasarī šādi cilvēki bija jau 39%. Ja runājam par regulāriem pircējiem, tāda ir desmitā daļa vai 12%,” stāsta Signe Hokonena, TNS Latvia pārstāve.

TNS ir ne tikai izpētījuši, ka internetā iepērkas rīdzinieki, jaunāki cilvēki un cilvēki ar lielākiem ienākumiem. Hokonena arī zina teikt, ko mēs pērkam internetā:

Populārākās preces ir biļetes uz pasākumiem - kino, sporta, dažāda veida biļetes. Šāda veida pirkumu ir veikuši 33% no tiem, kas vispār iepirkušies internetā. Otra populārākā preču grupa ir apģērbs un apavi, trešā - aviobiļetes.”

Otru populārāko internetā pērkamo preci - apavus - tur tirgo arī „Euroskor”. Viens no Latvijas apavu tirdzniecības nozares līderiem interneta veikalu uztverot kā vēl vienu veikala filiāli. Kā stāsta Aldis Lūsis, „Euroskor” valdes loceklis, interneta veikals uzņēmumam nevis konkurē ar parasto veikalu, bet gan papildina - viņi dod pircējam iespēju pasūtīt interesējošos apavus uz attiecīgo veikalu, kur tad tos var mērīt un pētīt, jo pircējs apavus tomēr uz aklo internetā pērk tikai specifiskos gadījumos. „Internetveikalā tā izvēle pārsvarā ir vai nu brends, kas ir pārbaudīts, vai nu cena, kas iedrošina uz nelielu risku. Kad jūs zināt - ka - ai, ja nu nederēs, nosūtīs atpakaļ ,un tā ietekme nav tik liela tajā brīdī,” stāsta Lūsis.

Apavu tirgū vispār nākamie gadi nez vai būšot viegli. Tirgotāju netrūkst, tādēļ par pircēju maciņiem būs jācīnās īpaši asi.

„Mēs uzskatām, ka apavu segments ir ļoti piesātināts un tirgus izaugsme notiek aktīvas konkurences iespaidā. Es drīzāk redzu tirgus pārdali, nevis izaugsmi. Ja runājam par dažiem tuvākajiem gadiem, es nedomāju, ka interneta veikali būs tie, kas tirgu sapurinās un pārdalīs, bet joprojām tirgū paaugstinās specializācija un uzņēmumi izvēlas savas nišas, kurās strādāt,” skaidro Lūsis.

Tie, kas ieguldīs attīstībā un rīkosies apdomīgi arī nākotnē, var cerēt uz vietu arvien augošos pircēju maciņos. Optimistiski uz tirdzniecības nākotni raugās arī Finanšu ministrija, kas šogad mazumtirdzniecības nozarei paredz 4 % pieaugumu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti