Nepilnā pusgadā trīs smagas avārijas, no kurām divas beigušās ar pilota nāvi, - tik augstu cenu šogad samaksājuši aviācijas fani, Latvijas pilotu skaitu samazinot līdz 782. Tikai puse no visa šī skaita ir profesionāli gaisa kuģu vadītāji. Pārējie stūrē privātos lidaparātus, prasmes kaldinot ar katru reizi gaisā. Tieši pieredzes trūkumu, rupju neuzmanību un arī pārgalvību eksperti sauc par galvenajiem avāriju iemesliem – lidaparāts teju vienmēr nogāžas nevis tehnisku ķibeļu vai laikapstākļu dēļ, bet tāpēc, ka pilots par zemu taisījis trikus, nav pamanījis kokus vai nav ticis galā ar gaisa kuģa vadību.
Pēdējos gados strauji aug amatierpilotu skaits, līdz ar to arī biežāk notiek negadījumi. Nozare vērtē, ka statistika nav bēdīgāka kā citās valstīs, un lidošanu arvien sauc par drošāko satiksmi. Tomēr tā plāno būtiskus normatīvu uzlabojumus, lai mazinātu liktenīgo lidojumu skaitu.
Pašbūvētas lidmašīnas - neviena nepārbaudītas
Nojumē, kur Jelgavas lidlauka stūrī līdz liktenīgajam pēcjāņu vakaram atradās 45 gadus vecā tukumnieka Egīla paštaisītais lidaparāts, pašlaik par gaisa kuģi liecina vien izdegušas sveces un sakaltušas rozes. Lidmašīnas vraks, ko atrada netālu no lidlauka krūmiem aizaugušā pļavā, pārvests uz Rīgu ekspertīžu veikšanai.
Šo nelaimes gadījumu tāpat kā citus pēta Transporta nelaimes gadījumu biroja Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs. Viņš vērtē, ka šādu katastrofu izmeklēšanu apgrūtina mazo lidmašīnu aprīkojuma trūkums. Bez tā nav iespējams precīzi pateikt, kad pacēlies, kādus manevrus veicis un kādos apstākļos kritis. Turklāt pilots savu gaisa kuģi taisījis nelegāli, skaidro izmeklētājs Trūbs.
Viņš pieļauj - ja šim lidaparātam būtu jāsaņem ekspertu izvērtējums, būtu daudz aizrādījumu, un, ja to būvētu legāli, tā tehniskais stāvoklis būtu citādāks. Iespējams, ka arī tehniskas nepilnības varēja būt avārijas iemesls, jo lidaparātam iepriekš bija daudz dažādu problēmu un atgadījumu, bija problēmas ar šasiju. "Tas nebija uzbūvēts, kā vajag," secina Trūbs.
Lidmašīnas tāpat nekrīt, jo gaiss lidaparātu notur labāk nekā ceļi - mašīnas, saka Spilves lidlaukā sastaptais pieredzējušais lidotājs Anatolijs. Viņš mazās lidmašīnas stūrē jau 18 gadu, bet vērtē, ka tas nav daudz. Citi gaisā bijuši 40 un vairāk gadu. Pilots saka – jo mazāka lidmašīna, jo tā drošāka. Ar mazāku ātrumu paceļas, labi turas gaisā, turklāt avārijas situācijā gandrīz jebkur var nosēsties. Pašam nenozīmīgi incidenti gaisā bijuši, bet pašā pieredzes sākumā. Anatolijs uzsver, ka galvenais ir saprast lidmašīnu un lidojuma tehniku, tad tā ir augstākā drošības līmeņa satiksme.
"Teikšu tā – tāpat kā mēs stabili turamies uz zemes, arī visas lidmašīnas stingri turas gaisā. Ir 450 tonnu smagas lidmašīnas! Jūs varat iedomāties, kas tas par svaru!? Ja uztaisītu tādu automašīnu, tā šim asfaltam izgāztos cauri ar visu jumtu! Turpretī gaiss notur lieliski. Tādēļ lidmašīna nevar nokrist no gaisa, tāpat kā jūs nevarat izkrist cauri zemei," saka Anatolijs.
"Turklāt ir tā, ka par katru lidojumu atbildīgs ir tikai gaisa kuģa komandieris. Jelgavas pilota gadījumā - nav svarīgi, cik liela lidmašīna – visa atbildība ir viņam par to, kāds būs lidojums un tā rezultāts. Šajā gadījumā rezultāts ir pavisam slikts, jo nav ar ko runāt. Bet citādi, ja būtu incidents ar ne tik sliktām beigām, inspekcija ar viņu parunātu..." saka Anatolijs.
Par Jelgavas gadījumu aviācijas nelaimju izmeklētājs Visvaldis Trūbs saka – cilvēki lidot grib, bet ekonomiskās situācijas dēļ lidmašīnas taisa paši, turklāt izmanto apšaubāmas kvalitātes lētas detaļas. Pašlaik Latvijā oficiāli top 11 lidaparāti. To būvniecību kontrolē Civilās aviācijas aģentūras amatieru ekspertu komisijas šefs Aivars Grahoļskis. Pašlaik viņš ir rekordists lidmašīnu izgatavošanā – 25 gados uzbūvējis septiņus gaisa kuģus, tagad procesā ir astotais. Ja taisa legāli, procesam seko stingra uzraudzība, saka Grahoļskis.
Uzbūvēt lidmašīnu nemaz nav tik vienkārši, ir noteikta kārtība un stingra uzraudzība. "Bīstamākā kategorija ir tādi, kas pa kluso uzbūvē, pa kluso lido," atzīst Grahoļskis, piebilstot, ka to, cik tādu lidmašīnu ir, neviens precīzi nezina.
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs savukārt papildina, ka Jelgavā avarējušo lidmašīnu komisija nebūtu apstiprinājusi.
Visbiežāk gan vainojams cilvēku faktors
Gan nozarē notiekošā uzraugi, gan katastrofu pētnieks Trūbs ir vienisprātis – lielākoties piloti tomēr avarē nepietiekamas apmācības vai pieredzes trūkuma dēļ.
Viņš norāda, ka visā pasaulē aviācijā negadījumi un katastrofas 80% gadījumu notiek tieši cilvēku faktora dēļ. Pat ja pilots ir apmācīts, nokārtojis eksāmenus un nolidojis 200 – 300 stundas, tā vēl nav liela pieredze, un, ja gadās kādi ārkārtas apstākļi, bet pieredzes vēl nav, tad arī notiek negadījums.
Iekļūšana tā sauktajā grīstē, kad lidmašīna rotēdama ar purngalu pa priekšu nogāžas zemē, liktenīgi maijā Liepājā beidzās arī pieredzējušajam un pazīstamajam pilotam Gintam Bubieram. Viņam bija augstākās klases atļauja tā sauktajā sporta lidošanā, nozares eksperti to salīdzina kā braukšanu ar Pirmo formulu. Tāpēc pilots gan mācīja studentus, gan rādīja akrobātiskus paraugdemonstrējumus. Liepājā tas bija pēdējais... Izmeklēšanā sākotnēji secināts, ka gaisa kuģis atradies pārāk zemu.
Māris Gorodcovs negadījumu statistiku valsts atjaunotās neatkarības laikā dala divās grupās – daudz negadījumu notika laika apstākļu dēļ – nakts laikā vai miglas dēļ apgrūtinātas redzamības apstākļos. Šobrīd gan tendence mainījusies un daudz negadījumu notiek, jo piloti nelielā augstumā izmēģina akrobātiskus trikus un figūrlidojumus ar lidmašīnām, kas tam nav piemērotas.
Saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras ziņām pašlaik Latvijā ir 206 privātpiloti un 56 amatieri. Vēl 144 lidot tikai mācās. Aģentūras direktors Gorodcovs, vērtējot statistikas skaitļus, par tendenci sauc amatieru būvēto lidmašīnu skaita kāpumu. Civilajā aviācijā Latvijā pašlaik reģistrēts pusotrs simts lidaparātu.
Taču līdz ar straujo mazās aviācijas piekritēju vairošanos katastrofu pētnieks Trūbs gribētu redzēt arī stingrāku kontroli. Par Jelgavas gadījumu viņš saka – šaubīgās kvalitātes lidlaukā arī pašlaik atrodas četri lidaparāti. Bet dežurants izteicies – nekādas pārbaudes pēdējos gados nav bijis. Izmeklētājs Trūbs teic, ka bojāgājušais tukumnieks Jelgavā vizinājis arī citus, par to visi zinājuši sešu gadu garumā, bet neviena iestāde nav iejaukusies.
Kontroles trūkumā viņš saskata vēl kādu būtisku aspektu – pašlaik bieži vien netiek reģistrēts, kas izlidojis - vai izlidojis viens vai ar pasažieriem, un, ja notiek letāls negadījums, ugunsgrēkā lidmašīna var pilnībā sadegt, un "kas tad pateiks, kurš lidoja, kur palika tie cilvēki", norāda Trūbs.
Trūba teiktajam par vājo kontroli Civilās aviācijas aģentūra nepiekrīt. Inspektors Aivars Grahoļskis apgalvo, ka piloti un lidaparāti tiek pārbaudīti gana regulāri. Pats vairākkārt pabijis Jelgavā un citās amatieru pacelšanās vietās, to pašiem pilotiem īpaši neafišējot. Savukārt aģentūras direktors Gorodcovs atzīstas – mēdzot būt arī grūtības. Inspektori ir tikai pāris, viltīgākie piloti piezvana uz biroju, secina, ka eksperts ir Rīgā, tāpēc droši ceļas gaisā. Kamēr inspektors nokļūst Rēzeknē, lidmašīna atkal stāv vietā. Bet par tādu, ja pat atrod trūkumus un tā nav redzēta lidojam, neko pārmest nevarot.
Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka arī ar normatīvo aktu bāzi pašlaik viss ir kārtībā. Pašu būvētas, nelegālas lidmašīnas ir nodarbe ar paaugstinātu bīstamību – kā rāpšanās Vanšu tilta vantīs, bet normatīvajos aktos viss ir kārtībā.
Tomēr ministrijai padotā Civilās aviācijas aģentūra pēc pēdējiem negadījumiem tomēr plāno būtiskas izmaiņas normatīvos. Sevišķi tas ietekmēs amatierus, kas lidaparātus būvē paši, skaidro aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Paredzēts noteikt pienākumu ziņot un reģistrēt visas uzbūvētās lidmašīnas un noteikt bargākus sodus nelegāliem lidotājiem.
Gan lidotāji, gan nozares uzraugi, neraugoties uz negadījumu statistiku, tomēr slavē straujo aviācijas attīstību Latvijā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad jau pirmajā pusgadā audzis amatierpilotu apliecību ieguvēju skaits. Vairāki mūsu jaunieši no amatieriem arī kļuvuši par komercpilotiem, tādējādi iegūstot tiesības lidot lielajās aviokompānijās. Tā ir laba tendence, vērtē Civilās aviācijas aģentūra.
