Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) ir divas reģionālās partijas "Latvijai un Ventspilij" un Liepājas partija. 12 gadus Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) bijusi Saeimā visos sasaukumos un gandrīz visās valdībās, izņemot pāris gadus pasēdējuši opozīcijā pēc Valda Zatlera vēsturiskā rīkojuma nr.2. Kopš šā gada sākuma ZZS ir atkal valdībā.
Zemkopība, labklājība un aizsardzība ir jomas, kas viņiem uzticētas. Lai vērtētu ZZS padarīto un šī politiskā spēka atbildību, var droši skatīties, kas noticis pēdējos 12 gados Latvijas laukos un cik labi dzīvo pensionāri, invalīdi, ģimenes ar bērniem. ZZS ministri visus šos gadus bijuši atbildīgi par labklājību un zemkopību, periodiski arī izglītība un zinātne bijusi viņu pārziņā, arī vide. Protams, ne tikai viņi, jo notiek koalīciju vienošanās, balsojumi, bet ministru atbildība tomēr ir noteicošā.
ZZS saistās ar Aivara Lemberga vārdu un dažādiem finanšu skandāliem, citu par citu krāšņākiem: Mārtiņš Roze, Jānis Dūklavs, Dagnija Staķe, Uldis Augulis, Iveta Purne, Ilona Jurševska, Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks, Raimonds Vējonis.
Rūpes par pensionāriem
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ZZS reklamēja sevi kā pensiju sargi, taču ZZS 2009.gadā balsoja par pensiju samazināšanu. Saeimas ZZS frakcijas vadītāju Augusts Brigmanis uzskata, ka reklāma nav bijusi maldinoša, jo ilgi cīnījušies pret pensiju samazināšanu.
Arī Saeimas priekšvēlēšanu reklāmās dzirdams par pensijām, ka nosargāta pensiju indeksācija. Par pensiju indeksāciju balsojusi lielāka daļa deputātu, ne tikai ZZS. Indeksācija būs 1.oktobrī, vēlēšanas – 4.oktobrī, šoreiz gan runa ir tikai par dažiem eiro.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš norāda, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā spriests par iespējamo pensiju indeksāciju, no Finanšu ministrijas pārstāvjiem izskanējis viedoklis, ka "indeksācija var iznīcināt valsts budžetu un negatīvi iespaidot Latvijas tēlu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka arī deputāti no ZZS tomēr atbalstīja, varētu teikt tā, ka ir nosargāta pensiju indeksācija".
Tiesa, Siliņš pats tuvinājies ZZS un startē viņu sarakstā šajās vēlēšanās, lai gan federācijas statūti paredz, ka vadītājam jāpārtrauc jebkāda politiskā darbība. Federācijas valde nolēmusi attiecībā uz viņu izdarīt izņēmumu.
"Legālo" narkotiku apkarotāji
Saeimas aprīļa sēdē deputātu vairākums – 89 deputāti – nobalsoja par kriminālatbildību "spaisa" tirgotājiem, izplatītajiem un ražotajiem. Tomēr ZZS deputāts Kārlis Seržants sev piedēvē "spaisa" kriminalizēšanu: "Varu droši teikt, ka es biju tas, kam izdevās Judina kungu [Andrejs Judins, Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskā komisijas priekšsēdētājs, Vienotība] pierunāt, lai šo pasākumu kriminalizē, jo viņš bija diezgan šaubīgs."
Viņš ir arī apņēmības pilns atjaunot policijas iecirkņa inspektora amatus visā Latvijā. Vaicāts, vai nemet acis uz iekšlietu ministra posteni, atsmej: "Kurš seržants gan negrib kļūt par ģenerāli!"
Valdības stabilitātes garants
Atlaistajā 10.Saeimā ZZS itin bieži balsojumos bloķējās ar opozīcija esošo "Saskaņas centru" (SC), lai gan paši tolaik bija koalīcijā.
Tā viņi kopā ar SC nodrošināja balsu vairākumu, lai neizdotos pieņemt, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālsodu partijām par finanšu pārkāpumiem, grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredzēja padarīt atklātākas amatpersonu vēlēšanas.
Vēl, kā liecina balsojumi, viņi savu roku pielikuši, lai aizkavētu grozījumus Komerclikumā, kas liek atklāt patiesā labuma guvējus ārzonās. Raidījums "Nekā personīga" atklājis, ka SC un ZZS kopīgajos balsojumos dažkārt domas ir sakritušas arī tā sauktajos nacionālajos jautājumos. Balsojot par grozījumiem Imigrācijas likumā, SC ar ZZS atbalstu izdevies saglabāt iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt izpirkt Latvijas īpašumus, pretī saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Augusts Brigmanis uzskaita padarīto trijos gados kopš 11. Saeimas vēlēšanām: viņi esot bijuši un ir stabilitātes garants kopš 2014.gada sākuma, kad Straujuma viņus paņēma valdībā. "Mūsu panākums ir, ka šodien ir valdība," saka Augusts Brigmanis, "tā tiešām ir valdība, kas ir rīcības spējīga."
Pretrunīgas personības un nepazīstamas sejas
Aivars Lembergs līdz šim bijis "zaļzemnieku" reklāmas seja un premjera kandidāts, lai gan viņš ir smagos noziegumos apsūdzēts un publiski minēts kā iespējamais stipendiju maksātājs politiķiem.
Stradiņa universitātes politikas zinātņu doktore Simona Gurbo gan skeptiski raugās uz šo ZZS kandidatūru: "Būsim godīgi, Aivara Lemberga kandidatūra Ministru prezidenta amatam nekad nav bijis nopietns piedāvājums. Pirmkārt, viņš ir Ventspilī ar zināmām saistībām. Tas ir vairāk uzstādījums, ko ZZS pavelk, jo Aivars Lembergs ir ļoti populārs Latvijā ar pozitīvu tendenci. Bet tas, vai viņš būtu reāli Ministru prezidents, ir stipri apšaubāms. Ja mēs skatītos pragmatiski, zinot, ka ZZS balsu skaits svārstās 10-15% robežās, kādas viņiem iespējas, ka viņi varētu kļūt par Ministru kabineta veidotājiem? No otras puses, tas liek ļoti nopietni uzdot jautājumus, cik vispār šī partija spēcīga, kādas sejas atpazīstam un kādas asociācijas ar šīm sejām."
Arī Iveta Kažoka no "Providus" norāda uz politiskā spēka neizteiksmīgumu: "ZZS ir tāds neizteiksmīgs, ka daudzu vēlētāju acīs tas izskatās pēc salīdzinoši maza ļaunuma un salīdzinoši prognozējama spēka. Bet ZZS prognozējamība pazūd tajā brīdī, kad no viņiem sāk kļūt atkarīgi valstī izšķiroši lēmumi, sevišķi tiesiskuma jomā."
