Vairāku gadu garumā ilgušajai vilcienu sāgai bijusi sava cena – 1,8 miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Lai arī līdz šim brīdim nav piegādāts neviens vilciens, "Pasažieru vilciens" (PV) naudu tērējis gan ārpakalpojumu līgumiem, gan komandējumiem.
2006. gadā noslēgtais ārpakalpojuma līgums par jaunu elektrovilcienu iegādes priekšizpēti aizsāka tēriņu gūzmu. 2009. gada nogalē izmaksas jau bija pārsniegušas vienu miljonu eiro, bet tikai tad izsludināja pirmo iepirkuma konkursu par elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi.
Arī turpmāk slēgti dažādi ārpakalpojumu un uzņēmumu līgumi, tāpat nauda tērēta ārvalstu komandējumos, darbinieku atalgojumā par dalību iepirkuma komisijas sēdēs, virsstundās un mediāciju sarunās pēc tam, kad izgāzās līdz šim dārgākais vilcienu iepirkums.
"Iztērēti ir 1,8 miljoni eiro (1 864 059 EUR), kas kontroles prāt' ir nelietderīgi izlietoti līdzekļi," norāda Valsts kontroles padomes locekle Laura Graudiņa.
Viņa turpina: ""Pasažieru vilciena" iekšējā kontroles sistēma, kas tieši attiecas uz iepirkumu sistēmu, mūsu vērtējumā ir vāja. Lai gan 2014.gadā mēs redzam zināmus uzlabojumus, tomēr vēlamo rezultātu mēs neredzam, ko šie uzlabojumi nestu."
Daļa no tēriņiem radusies laikā, kad "Pasažieru vilcienu" vadīja Nils Freivalds. Šobrīd viņš ir viens no aizdomās turētajiem kriminālprocesā saistībā ar pārtraukto pasažieru vilcienu konkursu. "De facto" Freivaldu satiek viņa advokāta birojā. Taču pats Freivalds kameras priekšā nerunā.
Viņa nostāju pauž advokāts, kurš uzskata, ka atbildība par neizdevušos konkursu jāprasa no bijušā Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra, pašreizējā ministra Anrija Matīsa.
"Mēs neesam dzirdējuši nevienus konkrētus zaudējumus, kas būtu attiecināmi uz Freivalda darbību. Mums ir grūti saprast, kāpēc mēs nerunājam par kapitāldaļu turētāja atbildību. Ja mēs salīdzinām VK atzinumā par periodiem izdevumus pie katras no valdēm, tad mēs redzam, ka Freivalda valdes laikā par visu ir pretī ziņojumi. Visur ir pretim atskaites, ko mēs neredzam nākamajās valdēs," norāda zvērināts advokāts, Freivalda pārstāvis Normunds Duļevskis.
Tāpat "Pasažieru vilciens" vairākkārt mainījis gan iepirkumu nosacījumus, gan nepieciešamo vilcienu skaitu.
Tas liek noprast, ka uzņēmuma vadībai, kā arī akcionāriem – Satiksmes ministrijas amatpersonām – nav bijis skaidrs, cik daudz un kādi vilcieni nepieciešami.
"Pasažieru vilciens" kopš tā izveidošanas sešus gadus strādāja bez akcionāra apstiprinātiem stratēģiskajiem dokumentiem. "SM neizstrādā uzņēmuma darbības vīziju. Uzņēmumam pašam ir jāizstrādā šī vīzija, jāpiedāvā SM un tad SM var vērtēt, vai tā ir laba, vai ir slikta. Diemžēl, šādas vīzijas nebija un tas arī zināmā mērā ir novedis pie tā, ka vilcienu iepirkumi ir bijuši neveiksmīgi," saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība").
PV bija iecerējis iegādāties 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljoni latu (204,895 miljoni eiro), tostarp Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu (142,288 miljoni eiro), bet PV līdzfinansējums ‒ 44 miljoni latu (62,607 miljoni eiro).
Konkursā par vilcienu piegādi uzvarēja CAF, taču ar to noslēgtajā līgumā bija jāveic grozījumi, lai nezaudētu ES līdzfinansējumu 100 miljonu latu (142,288 miljonu eiro) apmērā jauno vilcienu iepirkumā. Vienošanās ar CAF par līguma izmaiņām netika panākta un CAF vērsās Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, lūdzot sākt mediācijas procesu. Tas beidzās bez vienošanās starp pusēm.
