Nav lēti, bet nav arī kosmoss. Vai ir vērts pirkt «DelfinGroup» akcijas?

Vēl līdz 11. oktobrim var iesniegt pieteikumu, lai iegādātos kompānijas “DelfinGroup” akcijas (uzņēmums ir pazīstams ar lombardu “Banknote” tīklu). “DelfinGroup” plāno sākt savu akciju kotēšanu biržā “Nasdaq Riga”. Cena – 1,52 eiro par akciju, pavisam tiek piedāvātas līdz 8,4 miljoniem akciju, kā arī tiek solīts regulāri izmaksāt dividendēs ne mazāk kā 50% no peļņas. Vai ir jēga pirkt?

Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kuru biržās pēc 2009. gada krīzes parādījušies vairāk nekā desmit jaunu emitentu, Latvijā tāda iziešana biržā vietējam kapitāla tirgum ir liels notikums.

Kāpēc tas ir interesanti

Pirmkārt, Latvijai tas pagaidām ir retums.

Otrkārt, iepriekšējais vietējais IPO (Initial Public Offering — akciju sākotnējais publiskais piedāvājums) galu galā izrādījies investoriem visai veiksmīgs. Kosmētikas ražotājs “Madara Cosmetics” izgāja Rīgas biržā pirms četriem gadiem, 2017. gadā. Toreiz šīs akcijas varēja iegādāties par 6,25 eiro gabalā, bet tagad akcijas cena pieaugusi vairāk nekā četrkārt, gandrīz līdz 29 eiro.

Treškārt, Baltijā paredzami vēl vairāki interesanti IPO. Gaidāms, ka novembrī izies biržā Latvijas degvielas tirgotājs “Virši-A”. Bet Igaunijā nākamā gada pirmajā pusē par biržas kompāniju plāno kļūt gigants “Enefit Green” – Baltijas līderis vēja enerģijas jomā, kurš pagaidām pilnībā pieder Igaunijas valstij.

“DelfinGroup”. Kas tas ir par biznesu

Kompānija dibināta 2009. gadā, kad tika atvērts pirmais lombards, un kopš 2010. gada strādā ar peļņu. Šodien tās biznesam ir vairāki virzieni: valstī lielākais lombardu tīkls “Banknote” (tajā ir vairāk nekā 90 lombardu, vairāk nekā puse no tiem – Rīgā), tirdzniecība ar lietotu elektroniku un juvelierizstrādājumiem (uzpirkšana – tajos pašos lombardos), patēriņa un cita kreditēšana. Apgrozījums pagājušajā gadā bija 23,7 miljoni eiro, pirmsnodokļu peļņa – 4,7 miljoni eiro (detalizēta prezentācija -  šeit, vebināra ieraksts - šeit).

Lielākais akcionārs ir (un paliks arī pēc IPO) Aigars Kesenfelds , kurš savulaik dibinājis uzņēmumus “4finance”, “Mintos”, “Mogo” un citas.

Dārgi? Lēti nav

Par vienu “DelfinGroup” akciju – 1,52 eiro. Vai tas ir dārgi vai lēti? 

2020. gadā peļņa pirms nodokļiem (20% - tos uzņēmums maksā brīdī, kad tiek sadalītas dividendes) bija 4,7 miljoni eiro. Ja IPO noritēs veiksmīgi un tiks izpirkti visi piedāvātie vērtspapīri, uzņēmuma kapitālu veidos 48,4 miljoni akciju. Iznāk – ja peļņa 2021. gadā būs tāda pati, un tas ir 9,7 centi par vienu akciju, tad attiecība starp cenu (1,52 eiro) un peļņu būs 15,7. Ja salīdzina ar biržā “Nasdaq Baltic” kotētajām bankām, tas ir vidējs līmenis – starp relatīvi lēto “Šiauliu bankas” (akcijas cena – 75 centi, līdzinās astoņu gadu peļņai) un dārgāko “Coop Pank” (29).

“Nav lēti, bet nav arī kosmoss,” piedāvājumu vērtē “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs. “Galvenais jautājums ir, vai tiks nodrošināts plānotais izaugsmes temps. Ja tiks, tad IPO cena ir normāla un perspektīvas ir labas. Bet jāsaprot arī riski – tirgū ir liela konkurence, ar patēriņa kreditēšanu un aizdevumu izsniegšanu nodarbojas daudzi uzņēmumi.”

Prezentācijā norādītais mērķis 2022. gadam ir nopelnīt 8,7 miljonus eiro, bet 2024. gadam – 12,7 miljonus eiro (pirms nodokļiem). Tas attiecīgi ir 18 un 26 centi par akciju. Izmaksājot pusi peļņas dividendēs pēc nodokļa (20%) atskaitīšanas, iznāk ienesīgumus 5% līdz 7% gadā, ja orientējas uz akcijas cenu 1,52 eiro.

Runājot par “DelfinGroup” plusiem, Martinovs nosauca šādus. No korporatīvās pārvaldības viedokļa tas ir labs, stabils uzņēmums.  Galvenā akcionāra faktors – viņš arī pēc emisijas kontrolēs vairāk nekā pusi akciju: Kesenfeldam ir veiksmes stāsti biznesā un investīcijās – viņš bijis arī liels akcionārs uzņēmumā “Madara Cosmetics”. Kompānijai ir pieredze tirgū. Patēriņa kreditēšanas portfeļa apmēru dažu gadu laikā ir pilnīgi reāli divkāršot. Par mīnusiem – orientācija tikai uz iekšējo tirgu, bez eksporta, produkts acīmredzami nav unikāls, tirgū ir daudz spēlētāju.

Vai eksperti un gudri cilvēki labāk zina, vai akcijas jāpērk?

Vai konkrētās akcijas cena pieaugs vai kritīsies, nezina neviens. Jeb, kā saka investori, ja biržu kotācijas būtu prognozējamas un pakļautos loģikai, jebkurš grāmatvedis varētu kļūt par miljonāru.

Piemēram, kad 2017. gada beigās biržā izgāja “Madara”, daudzi finansisti ar ilggadēju biržas pieredzi komentāros plašsaziņas līdzekļiem un savos blogos norādīja, ka cena 6,25 eiro tomēr ir padārgi. Pēc tam daudzi pieredzējuši spēlētāji, tie, kuri akcijas tomēr nopirka, tās pārdeva, kad akcijas cena pakāpās līdz “pārāk optimistiskajiem” 12-15 eiro, – un skatījās uz tālāko kāpumu līdz 29 eiro jau no malas.

Cits līdzīgs piemērs – “Coop Pank” iziešana Igaunijas biržā 2019. gada decembrī, šīs bankas akcija IPO tika piedāvāta par 1,15 eiro. Šī cena, pēc tirgus vienprātīga viedokļa, noteikti nebija zema. Vēl vairāk – pirmajā laikā biržā tā pat kritās. Bet šā gada augustā tā pārsniedza četrus eiro – lai gan to, šķiet, iepriekš neviens negaidīja.

Tātad pēc kāda laika pēc IPO cenas kāpj?

Nav teikts. Pazīstamais Latvijas uzņēmums “SAF Tehnika” izgāja biržā 2004. gadā, kad šķita, ka priekšā ir biznesa, pārdošanas un peļņas pieaugums. Tomēr straujš kāpums toreiz neizdevās, eksporta tirgos regulāri radās grūtības un akcijas cena strauji kritās. Dažos pēdējos gados tā atkal strauji kāpj – taču arī pat tagad, 17 gadus pēc iziešanas biržā, “SAF Tehnika” akcija tomēr maksā lētāk par sākotnējo IPO cenu (tiesa, uzņēmums daudzus gadus maksājis dividendes).

No nesenajiem piemēriem var minēt Lietuvas valsts enerģētikas kompānijas “Ignitis Group” iziešanu biržā pagājušajā gadā. Toreiz investori (viņu vidū – arī apmēram trīssimt no Latvijas) iegādājās akcijas par 22,5 eiro gabalā. Mēnesi vēlāk akcija biržā maksāja nedaudz mazāk kā 20 eiro. Pēc tam bija kāpums un septembra sākumā – pavisam nesen – cena pat pieauga līdz 25 eiro. Bet mēneša beigās – atkal kritās līdz gandrīz 20 eiro. Lai gan varēja šķist, ka nemēdz būt stabilāka un drošāka biznesa.

No vienas puses, var cerēt – ja uzņēmums attīstās, tad konkrētas akcijas cenas pieaugums ir vienkārši laika jautājums. No otras puses – nekas nav garantēts, un ne vienmēr darbojas loģika. Jeb, kā saka investori, tirgus var palikt iracionāls ilgāk nekā jūs varat turpināt būt maksātspējīgs.

Tātad vai vispār ir vērts pirkt akcijas?

Ja cilvēks nekad agrāk nav ieguldījis naudu akcijās, bet tagad domā – piedalīties “DelfinGroup” IPO vai ne – var ieguldīt nelielu daļu uzkrājumu, bet noteikti ne visu summu, uzskata Martinovs. “Ja šī ir pirmā pieredze, tad iekarst nevajag, ar 5% būs pietiekami,” viņš norāda. “Iedzīvotājiem ir ļoti labi tas, ka uzņēmums plāno regulāri maksāt ceturkšņa dividendes. Turklāt jāsaprot – nopirkt akcijas par 500 vai 1000 eiro un ātri kļūt bagātam neizdosies. Tā drīzāk ir ilgtermiņa investīcija. Ja visi mērķi, par kuriem paziņojusi vadība, tiks sasniegti, akcija var kļūt par stabilu “slaucamo govi”, kas dod labas dividendes”.

Te ir vērts atcerēties kādu svarīgu viena no pasaules bagātākajiem investoriem Vorena Bafeta lēmumu. 2019. gadā viņš paziņoja, ka pēc viņa nāves 90% kapitāla, kuru mantos viņa laulātā draudzene, tiks ieguldīts nevis atsevišķu uzņēmumu konkrētos vērtspapīros, bet fondā, kas piesaistīts biržu indeksam S&P, kurā iekļautas 500 lielāko uzņēmumu akcijas. Tātad – labāk paļauties uz ekonomikas pieaugumu kopumā, nevis mēģināt uzminēt atsevišķus veiksmes stāstus. Jeb, citējot pašu Bafetu, “nav bijis labākas likmes par to, kas likta uz Ameriku.” (There’s been no better bet than America.)

Šis padoms var noderēt arī daudziem Latvijas rezidentiem, kuri neinteresējas par akcijām, bet uzkrājumus (kopā miljardiem eiro) glabā banku depozītos, uzskata Martinovs: “Tas ir jautājums par finanšu pratību un investīciju kultūru, kas pie mums ir ļoti, ļoti zemā līmenī.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt