Kā tika privatizēts Lietuvas ««Latvenergo» analogs», un kāpēc daži Latvijā tagad nepriecājas

Latvijas valdība nav pieņēmusi lēmumu par vērtīgākā un pelnošākā valsts uzņēmuma “Latvenergo” akciju kotēšanu biržā. Bet iedomāsimies, ka tas ir noticis. Investori – tostarp tūkstoši vienkāršo cilvēku un, iespējams, personīgi jūs – iegādājušies ceturtdaļu kompānijas akciju (cerībā uz labām dividendēm!). Bet pēc kotēšanas biržā sākuma akcijas cena strauji krīt. Jūs redzat, ka jūsu “drošā uzņēmuma” akciju pakete, kurā esat ieguldījis savus sūri, grūti nopelnītos 5000 eiro, tagad maksā 4089 eiro. To pēdējā mēneša laikā piedzīvojuši “Latvenergo” Lietuvas konkurenta “Ignitis Group” akcionāri, tostarp arī Latvijā.

Oktobra sākumā pēc Lietuvas valdības lēmuma biržā sāka tirgot enerģētikas giganta “Ignitis Group” akcijas. “Ignitis Group” ir Latvijas “Latvenergo” analogs, taču aktīvāks un ambiciozāks reģionālajā ekspansijā. Septembra beigās investoriem, tostarp privātpersonām (kuru vidū bija arī Latvijas iedzīvotāji), tika pārdoti 26,9% kompānijas akciju. Uzņēmums tādējādi piesaistīja 438 miljonus eiro, kas nepieciešami “zaļās enerģijas” projektu attīstīšanai.

Latvijā daudzus gadus apspriež valsts uzņēmumu akciju kotēšanas sākšanu biržā – šo ideju atbalstījuši arī daudzi ministri, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība un finansisti. Pēc SKDS datiem, 2017. gadā 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalstīja ideju kotēt lielāko valsts uzņēmumu akcijas biržā (valstij saglabājot kontrolpaketi), lai katram iedzīvotājam būtu iespēja kļūt par šo kompāniju akcionāru.

“Ignitis” piemērs nav pirmais gadījums Baltijā pēdējos gados, kad valsts daļu sava uzņēmuma pārdod biržā. Tomēr šis akciju publiskais piedāvājums kļuvis par lielāko reģiona vēsturē, bet “Ignitis” tagad ir lielākā pēc kapitalizācijas apmēra biržas kompānija Baltijā (iepriekšējais līderis bija “Tallink”).

Pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš tika sākta uzņēmuma akciju tirdzniecība biržā, un LSM.lv apkopo un skaidro “Lietuvas “Latvenergo”” daļējās privatizācijas rezultātus.

ĪSUMĀ

1. Kuru Latvijā tas vispār interesē? Tā taču nav mūsu, bet Lietuvas kompānija! Kamēr biržā nav Latvijas “Latvenergo”, daži Latvijas iedzīvotāji pērk Lietuvas “Ignitis” akcijas. Sīkāk

2. Trīssimt akcionāru no Latvijas – vai tas ir daudz? Diemžēl Latvijā vispār nav daudz tādu, kas investētu biržā. Sīkāk

3. Vai “Lietuvas “Latvenergo”” akcijas maksāja dārgi? Jā, lētas tās nebija. Sīkāk

4. Un vai akcijas cenas kritums bija liels? Par 1318%. Sīkāk

5. Bet vai “Ignitis” akcijas var nopirkt Londonā, tūlīt pat pārdot Viļņā un ātri nopelnīt? Vietējie spekulanti ir interesējušies par tādu operāciju, taču lielākās Latvijas bankas viņiem nav nākušas pretī. Sīkāk

6. Bet kāpēc tāds cenu kritums? Vai “Ignitis” ir problēmas biznesā? Nē, ar biznesu viss ir kārtībā. Sīkāk

7. Ja Latvijas valdība nolems kotēt biržā lielas valsts kompānijas akcijas, kā iepriekš uzminēt, vai cena kāps vai kritīs? Nekā – tā lielā mērā ir loterija. Sīkāk

8. Vai tie, kas iegādājušies “Ignitis” akcijas par 22,5 eiro gabalā, cietuši zaudējumus? Kamēr viņi pēc cenas krituma akcijas nav pārdevuši, nav arī zaudējumu (vai arī, kā saka spekulanti, tie ir “uz papīra”). Sīkāk

1. Kuru Latvijā vispār interesē Lietuvas kompānija

Par “Ignitis” akcionāriem sākotnējā publiskajā piedāvājumā jeb IPO (saīsinājums no angļu initial public offering) septembrī, pirms tirdzniecības sākuma biržā, kļuva arī 300 Latvijas iedzīvotāju. Cik vēl cilvēku no Latvijas šīs akcijas nopirka vēlāk, jau tirdzniecībā biržā, var tikai minēt. Tomēr ir zināms, ka pēdējā mēneša laikā šie vērtspapīri bijuši vieni no visaktīvāk tirgotajiem Baltijā.

“Ignitis” akcijām ir mazajam investoram pievilcīgas īpašības, to vidū ir biznesa stabilitāte, valsts kā galvenais akcionārs un oficiāli apstiprināta dividenžu politika. Par šo gadu “Ignitis” dividendes būs 85 miljoni eiro, turpmāk tās plānots palielināt vismaz par 3% gadā. Investoram, kas nopircis akcijas, tas nozīmē, lūk, ko. Rēķinot pēc pašreizējās (sarukušās) akcijas cenas, ienākumi no dividendēm šādam ieguldījumam būtu mazliet vairāk nekā 5% gadā – tas ir būtiski vairāk, nekā tagad var saņemt par depozītu bankā.

Uzņēmuma spēja ģenerēt peļņu nākotnē nerada īpašas šaubas – 75% peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) ir no elektroenerģijas un gāzes pārvades tīklu pakalpojumiem (tas ir, no elektroenerģijas un gāzes transportēšanas), un tarifi šajās jomās ir ne īpaši atkarīgi no tirgotāju konkurences, jo tos regulē valsts (.pdf 12. lpp.).

Eksperti un politiķi Latvijā diezgan regulāri runā par to, cik lietderīgi būtu pilnībā vai daļēji sākt kotēt biržā valsts uzņēmumu akcijas. Starp agrāk minētajiem variantiem ir “airBaltic”, lidosta  “Rīga”, “Lattelecom” (“Tet”), “Latvijas Loto”, “Conexus”. Pēc “Ignitis” akciju pārdošanas investoriem, protams, tiek minēts arī “Latvenergo” (piemēram, šeit) un lielie valsts uzņēmumi vispār (piemēram, šeit). Ja kādreiz šāds lēmums tiks pieņemts, Lietuvas piemērs var būt pamācošs arī Latvijas iedzīvotājiem.

Atpakaļ uz sākumu

2. Trīssimt akcionāru no Latvijas – vai tas ir daudz

Pēc “Swedbank” aptuvena vērtējuma, akcijās nez vai investēs desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, drīzāk tūkstoši. Salīdzinājumam – kad 2018. gadā Tallinas biržā ienāca līdz tam pilnībā valstij piederējušais Igaunijas ostu operators “Tallinna Sadam”, IPO piedalījās 13,7 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju. Bet pagājušajā gadā, kad biržā debitēja Igaunijas banka “Coop Pank”, tās akcijas iegādājās vairāk nekā 10 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju.

Eksperti jau daudzus gadus norāda, ka Latvija pēc iedzīvotāju iesaistes investēšanā fondu tirgū ir visneattīstītākā valsts Baltijā. Šo priekšstatu apliecināja arī “Ignitis” piemērs – ja Lietuvas iedzīvotāju aktīvāku iesaisti IPO (4691 cilvēks) var izskaidrot ar vietējā tirgus efektu, tad 1836 investori no Igaunijas, kas iegādājušies “Ignitis Group” akcijas, atrodas no šī uzņēmuma daudz tālāk nekā 300 Latvijas iedzīvotāju.

Iepriekšējais piemērs bija 2017. gadā, kad biržā ienāca Latvijas kosmētikas ražotājs “Madara”. Tā akcijas IPO gaitā nopirka tikai 400 Latvijas iedzīvotāju. Investori no Igaunijas toreiz nodrošināja vairāk nekā 40% (naudas izteiksmē) no kopējā pieprasījuma pēc “Madaras” akcijām, bet Latvijas investori – tikai 9%, lai gan kompānija ir vairāk pazīstama (un tās produkcija tiek vairāk pārdota) pie mums, nevis pie kaimiņiem.

Atpakaļ uz sākumu

3. Vai “Lietuvas “Latvenergo”” akcijas maksāja dārgi

IPO gaitā investoriem tika piedāvātas akcijas nevis par fiksētu un iepriekš zināmu cenu (arī tā mēdz būt, taču salīdzinoši reti – piemēram, “Madaras” IPO laikā), bet cenu koridora robežās, no 22,5 līdz 28 eiro par akciju (lai noteikti varētu nopirkt), rezultātā parakstīšanās visiem var notikt atbilstoši cenu diapazona augšējai robežai. Ja pieprasījums ir mērenāks, piemēram, investori ir galvenokārt gatavi maksāt minimālo cenu, tad atbilstoši tādai cenai arī notiks IPO un tik daudz galu galā samaksās visi uz akcijām parakstījušies investori.

Parakstīšanās laikā izskanēja viedokļi, ka piedāvātā cenu koridora robežas ir augstas, ja salīdzina ar Eiropas kompānijām no tās pašas nozares, kuru akcijas jau tiek kotētas biržās. Galu galā investori piekrita ieguldīt Baltijas valstīm rekordlielu summu – 450 miljonus eiro, bet atbilstoši minimālajai cenai 22,50 eiro. Tātad ažiotāžas pieprasījumā pēc “Lietuvas “Latvenergo”” akcijām nebija. Bet, kad 7. oktobrī sākās kotācija Viļņas un Londonas biržās, cena samazinājās par 1,7% jau pirmajā dienā un saruka turpmākajās dienās.

Atpakaļ uz sākumu

4. Vai akcijas cenas kritums bija liels

Vairāk nekā pēc mēneša (pirmdien, 16. novembrī) “Ignitis” akcijas cena Viļņas biržā samazinājās līdz 19,54 eiro – tas ir kritums gandrīz par 13%. Lietuvas uzņēmums tiek kotēts arī Londonas biržā, un tur pirmdien kurss bija 19,50 eiro.  Vairāk nekā mēnesi ilgās tirdzniecības laikā Londonā “Ignitis” kursa kritums sasniedza 18,5 eiro par akciju (precīzāk – par globālo depozitāro sertifikātu jeb GDR, kas dod tiesības uz vienu akciju). Tas ir par 18% mazāk nekā IPO cena.

Pēdējā laikā cenas Viļņas un Londonas biržās tuvinājušās, bet pirms tam “Ignitis” vērtspapīrus Londonā varēja nopirkt par aptuveni diviem eiro (apmēram par 10%) lētāk nekā Viļņas biržā.

Atpakaļ uz sākumu

5. Bet vai “Ignitis” akcijas var nopirkt biržā Londonā, tūlīt pat pārdot Viļņā un ātri nopelnīt?

Tehniski tāda operācija – Londonā nopirkto depozitāro sertifikātu konvertācija šī paša emitenta akcijās (tie ir divi dažādi vērtspapīru tipi) – ir iespējama. Tam vajadzīga finanšu iestāde, kas būtu gatava to veikt (iekasējot komisiju). Tas ir teorētiski.

Tomēr praksē, kā uzzināja LSM.lv, lielākās Latvijas bankas šādu iespēju  nav piedāvājušas. “Šis [konvertācijas] process ir dārgs, tehniski sarežģīts un nepasargā klientus no iespējamiem zaudējumiem, strauji mainoties cenām Londonā un Lietuvā,” tā atteikuma iemeslu LSM.lv paskaidroja “Swedbank”.

Atpakaļ uz sākumu

6. Kāpēc tā kritušās cenas, un vai “Ignitis” viss kārtībā ar biznesu

Viena skaidra un viennozīmīga iemesla cenu kritumam nav, LSM.lv norādīja aktīvu pārvaldes kompānijas “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs. 

“Cenu veidošanos pēc IPO ietekmē daudz dažādu faktoru. Tostarp globālais fons – kas tobrīd notiek pasaules biržās. Novembra sākumā noskaņojums biržās bija drīzāk negatīvs. Nākamais faktors ir pati cenu veidošanās šī IPO ietvaros un fakts, ka izvietošana notika atbilstoši koridora minimālajai cenai. Svarīga ir arī akcionāru struktūra, t.i., kurš tieši nopircis akcijas. Ja tie ir ilgtermiņa pircēji, viņi nesteidzas uzreiz pārdot un cenu krituma gadījumā drīzāk piepirks vēl klāt akcijas. Ja tie ir spekulanti, var nopirkt cerībā uz ātru cenas kāpumu biržā pēc IPO. Ieraudzījuši, ka cena neaug, viņi var sākt pārdot un meklēt citas iespējas. Protams, ir svarīga kotēšana divās biržās, kad GDR tiek kotēti Londonā, kur ir sava kūsājošā dzīve, savi spēlētāji un noskaņojumi.”

“Ignitis” akcijas cena biržā varēja kristies tāpēc, ka IPO bija laikā, kad akciju tirgos notika korekcija (cenu pazemināšanās) pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Ietekme bija arī Covid-19 izplatīšanās Eiropā un pasaulē pieaugumam, LSM.lv sacīja “Swedbank” analītiķi Rolands Zauls un Oļegs Jemeļjanovs. Pēc viņu domām, straujāks kritums Londonas biržā skaidrojams ar to, ka tur aktīvi darbojas hedžfondi, kuri biežāk ir orientēti uz ātras peļņas gūšanu.

Versiju par hedžfondiem LSM.lv minēja vēl viens bankas analītiķis, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti (jo šīs bankas meitaskompānija, kas pārvalda pensiju plānus, arī nopirkusi “Ignitis” akcijas). “Pieļauju, ka dažiem hedžfondiem Londonā varēja būt tāda stratēģija – piedalīties visos IPO, kad biržā ienāk jauni emitenti, cerībā, ka akciju cenas pēc tam strauji pieaugs. Pieņemsim, ka viņi lēš, ka desmit gadījumos viņi iegūs uz cenu pieauguma rēķina, vēl septiņos gadījumos – zaudēs, cenām krītot, tātad galu galā tomēr kaut ko nopelnīs. Šajā gadījumā redzēja, ka liela pieprasījuma pēc “Ignitis” akcijām nebija, un nolēma ātri tās pārdot. Pa pēdām krita panikā citi spekulanti un pievienojās pārdevējiem. Vai vienkārši ieraudzīja citu investīciju ideju – tā teikt, nepaveicās “acītē”, iešu pie cita galda, spēlēšu ruleti.”

Turklāt, spriežot pēc uzņēmuma jaunākā publiskotā finanšu pārskata par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, redzamu problēmu biznesā, ar ko varētu izskaidrot akcijas cenas kritumu biržā, kompānijai nav bijis.

Atpakaļ uz sākumu

7. Vai var uzminēt, kas notiks ar liela valsts uzņēmuma akcijas cenu, ja Latvijas valdība nolems tā akcijas kotēt biržā

Nē. Kā rāda prakse, šādos gadījumos bieži kļūdās pat pieredzējuši profesionāļi. Tā, tieši pirms trim gadiem, kad 2017. gada novembrī ienākt biržā gatavojās “Madara Cosmetics” un šī uzņēmuma akcijas jebkurš Baltijas valstu iedzīvotājs varēja nopirkt par 6,25 eiro gabalā, tika uzskatīts, ka tāda cena, mazākais, nav lēta vai pat ir dārga. Eksperti pat teica, ka spekulantiem nez vai izdosies ar šīm akcijām ātri nopelnīt. Tomēr dažas dienas pēc tirdzniecības sākuma biržā akcijas cena jau sasniedza 7,5–8,1 eiro. Trīs gadus vēlāk “Madaras” akcija, pateicoties veiksmīgai biznesa izaugsmei, maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk – 14,415 eiro.

Vienkāršoti skaidrojot, daži spekulanti, vēloties ātri nopelnīt ar IPO, vērtēs piedāvāto cenu (cenu koridoru), kā arī piedāvāto akciju skaitu un biznesa “interesantumu” un mēģinās prognozēt, vai pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Kad pieprasījums pēc akcijām IPO laikā būtiski (vairākas reizes) pārsniedz piedāvājumu, ir liela iespējamība, ka pēc tirdzniecības sākuma biržā cena pieaugs vēl par 1020% un varēs ātri nopelnīt. Tā bija ar “Madaru”  un ar Igaunijas “Tallinna Sadam”. Bet, kad pagājušajā gadā notika Igaunijas “Coop Pank” akciju IPO, pieprasījums no investoru puses bija mērens un akcijas cena biržā sāka kristies jau pirmajā tirdzniecības dienā.

Un prognozēt, kāds būs pieprasījums IPO laikā un kurp pēc tam virzīsies cena biržā, ir pārāk sarežģīts uzdevums pat cilvēkiem ar lielu pieredzi. 

Atpakaļ uz sākumu

8. Vai tie, kas iegādājušies “Ignitis” akcijas par 22,5 eiro gabalā, cietuši zaudējumus

Kamēr viņi pēc cenas krituma akcijas nav pārdevuši, nav arī zaudējumu (vai arī, kā saka spekulanti, tie ir “uz papīra”). Tos, kuri investē ilgtermiņā (uz vairākiem gadiem), biržas cenu svārstībām pa dienām vai pat atsevišķu mēnešu laikā nevajadzētu īpaši satraukt – eksperti bieži pat iesaka tādiem cilvēkiem retāk pārbaudīt internetbankā sava investīciju portfeļa cenu.

Protams, ka šis ieteikums neattiecas uz tiem, kuri vērtspapīrus iegādājas ar spekulatīviem mērķiem.
“Tie, kuri plānoja investēt kompānijā ilgtermiņā, veidot savu investīciju portfeli, protams, tagad domā, ka lēmums pirkt par 22,5 eiro bijis pārsteidzīgs. Tā teikt, būtu varējuši vēlāk biržā nopirkt lētāk. Protams, vienmēr ir nepatīkami, kad esi iegādājies akcijas IPO laikā, bet cena pēc tam kritusies. Bet saistīt pašreizējās svārstības ar uzņēmuma ilgtermiņa biznesu un tā nākotnes perspektīvām tomēr nav vērts. Visi nozīmīgākie notikumi vēl ir priekšā,” uzskata “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs.

Atpakaļ uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt