Dodas uz ārzemēm
Starp medicīnas māsu ienākumiem Latvijā un citās attīstītajās valstīs ir baisa aiza, apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Atšķirība starp algām Latvijā un OECD vidējo rādītāju vēl pirms trim gadiem bija 7,5 reizes. Algas palielināt mūsu medicīnas māsām jūtami sāka tikai pērn.
Iespēja citur nopelnīt vairāk, turklāt tik daudz nepārstrādājoties, veicinājusi māsu došanos uz ārvalstīm. Tur viņas ir gaidītas, jo mediķu trūkst visur.
Ik gadu dokumentus prom braukšanai nokārto aptuveni 100 māsām.
Turklāt aizbrauc ne tikai uz Vāciju vai Skandināvijas valstīm, kuras bieži piesauc, bet arī Igauniju.
Ja mūsu mediķi brauc uz citām valstīm, kur maksā vairāk, vai mūsu valsts varētu uzņemt mediķus, kur maksā mazāk? Prakse liecina, ka tas nav tik vienkārši, jo ar valstīm ārpus Eiropas Savienības nav salāgota izglītības atzīšana. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā kvalifikāciju lūgušas atzīt 15 medmāsas no Krievijas, Baltkrievijas, Uzbekistānas un Ukrainas, taču to saņēmušas tikai divas – abas izglītību bija ieguvušas līdz 1991.gadam, kad tā atzīta kā līdzvērtīga Latvijā iegūtajai.
Latvijas māsas Igaunijā
LTV viesojās Igaunijā pie medmāsām no Latvijas. Valgas slimnīcā no 110 medmāsām latvietes ir trīs. Un ne tikai lielāka alga ir galvenais iemesls, kāpēc viņas strādā ārzemēs. Tā ir arī attieksme un darba slodze. Viņas skaidro, ka darbā Igaunijā mazāk izdeg, bet nopelna vairāk.
"Pašlaik šeit ļoti labi maksā. Šeit maksā 7 eiro pa stundu, tas ir par pusi vairāk, nekā bija. Tagad nezinu, kas notiek Latvijā, kolēģi negrib īpaši stāstīt," saka operāciju māsa Alla Prohorova. Ar kolēģiem viņa domā Vidzemes slimnīcu.
Pirms diviem gadiem, nostrādājusi tur desmit garus gadus, viņa pārnāca strādāt uz Valgu. Viņas trīs bērni, īpaši četrgadnieks, ir tik priecīgi, ka atguvuši mammu. "Mani pilnībā apmierina. Es varu atpūsties, es varu [būt] ar bērniem, nav visu laiku jādomā. Bija grūti tas ceļš," saka Alla.
Allas dzīve tagad rit Valgā, kur mazākais bērns iet dārziņā. Mazāka slodze un lielāka alga. Tik vienkārša bija recepte pret izdegšanu, ko Alla piedzīvoja tāpat kā citas māsas.
"Man arī garastāvoklis cits. Normāla alga. Vari pirkt sev to, ko agrāk nevarēji. Es vienkārši nedomāju vairāk. Tomēr cenas, akcijas, skatos, bet eju pa tiem veikaliem un pērku to, kas man patīk. Kāpēc es "Rimi" pērkos, man bijusī kolēģe prasa. Te viss ir dārgs. Bet es pirku, kas man garšo, nevis lēts," stāsta Alla.
Arī atmosfēra slimnīcā ir krietni mierīgāka. Un tas ir skaidrs, jo vairāk par slodzi māsas tur nestrādā. Ne tā, kā Latvijā. "Tāpēc ka baigais nogurums.
Ja viena māsa uz daudz pacientiem, grūti. Igaunijā bišku savādāk. Šeit laipni cilvēki," stāsta medmāsa.
Personāla attieksmi un ne labākajā nozīmē Alla izjuta, kad gulēja palātā pēc ķeizargrieziena operācijas. Uz pieres jau nebija rakstīts, ka pati medmāsa un tieši no šīs slimnīcas. "Valmierā es pati uz sevi izjutu, kaut es esmu mediķis. A ko tu darīsi mājās, ja tu nevari tagad risināt, ko tu mājās darīsi ar to zīdaini – viena tāda māsiņa man prasa," atceras Alla.
Pēc Valkas slimnīcas aizvēršanas māsas izklīdušas pa visu pasauli. "Man viena pazīstama māsiņa, kura tagad Vācijā, ļoti [apmierināta]! Ir savs dzīvoklis, samaksājusi visus kredītus, kas bija Latvijā. Laimīga un priecīga," zina stāstīt medicīnas māsa Aļona Drozdova.
Laimīga ir arī Aļona. Viņa gan ar vienu kāju Valkā, ar otru – Valgā. Valkā strādā neatliekamās palīdzības brigādē, Valgā ir skolas medmāsa. "Darba apstākļi ir citi. Šeit es esmu siltumā, ne tā kā brigādē."
Igaunijā māsa par slodzi nevar saņemt mazāk par 1100 eiro uz rokas. Tā noteikts ar likumu. Viņas skatījumā, arī Latvijā tā būtu pietiekami laba alga.
Abas medmāsas būtu gatavas atkal strādāt Latvijā, ja vien atrisinātu darba samaksu.
"Algas pacelt un darba apstākļus uzlabot, lai mēs justos, ka esam vajadzīgas," saka Aļona.
"Ja vairāk maksātu, varbūt es domātu atgriezties arī," saka Alla.
