Latvijas iedzīvotāji sāk tērēt ar vieglāku roku

Lielākas summas pērn iedzīvotāji tērējuši par elektronikas precēm, būvmateriāliem, kā arī vairāk atļāvušies sevi lutināt ar kultūras, izklaides un sporta precēm. Savukārt neskaidrības rada pirkumi internetā, par kuru reālo apjomu pieaugumu var spriest tikai netieši.

 

Pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 4,2%, tai skaitā pārtikas preču – par 3,9%, nepārtikas preču, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību – par 5,1 %, autodegvielas – par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati (kalendāri izlīdzināti salīdzināmajās cenās). Mazumtirdzniecības pieaugums kopumā, protams, iepriecina, tomēr jāņem vērā salīdzinoši zemā bāze 2016. gadā, it īpaši tā pirmajā ceturksnī, tāpat dažādi nozares sektori strādājuši ar atšķirīgiem rezultātiem.

 

Tērē elektronikai

Skatot sīkāk, divciparu pieaugumi panākti  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT)  iekārtu mazumtirdzniecībā – par 19,7%, kultūras un atpūtas preču mazumtirdzniecībā – 12,3%, kā arī būvmateriālu mazumtirdzniecībā – 11,3%. «Swedbank» vadošā korporatīvo klientu attiecību vadītāja Dana Andrejeva skaidro, ka IKT iekārtu mazumtirdzniecības datus lielā mērā ietekmē tieši pieaugošā telekomunikāciju uzņēmumu, piemēram, «Latvijas Mobilā telefona», «Bites» aktivitāte iekārtu mazumtirdzniecībā, izmantojot savu plašo klientu bāzi.

Arī pašu telekomunikāciju uzņēmumu darbībā mobilo tālruņu, viedierīču tirdzniecība veido vērā ņemamu biznesa daļu. Lai arī šobrīd vēl nav pieejami šo uzņēmumu 2017. gada pārskati, 2016. gada rezultāti situāciju ilustrē pietiekami labi. No «Latvijas Mobilā telefona» 190 miljonu eiro konsolidētā apgrozījuma 63 miljonus eiro veido ieņēmumi no pārdotajām precēm un pakalpojumiem, «Bitei Latvija» no 79 miljonu eiro apgrozījuma 22 miljonus eiro veido ieņēmumi no tālruņu tirdzniecības, liecina «crediweb.lv» dati. Līdzvērtīgi rezultāti vērojami arī «Lattelecom» un «Tele 2» darbībā. Šobrīd Latvijā, un ne tikai šeit, ir izveidojusies patērētāju uzvedība, ka bieži vien jaunu tālruni cilvēki nopērk pie sava operatora komplektā ar pieslēgumu.

Iegulda mājoklī

Savukārt straujais pieaugums būvmateriālu mazumtirdzniecībā bija pat sagaidāms pēc pieticīgajiem rezultātiem 2016. gadā, lielā mērā tas ir saistīts arī ar kopējo būvniecības nozares aktivitāti, kurā nu plūst ilgi gaidītās Eiropas naudiņas. Tā būvniecības apjoms pērn pieauga par 20%, liecina CSP dati. 

Andrejeva piebilst, ka pieaugums būvmateriālu mazumtirdzniecībā noteikti atspoguļo arī pieaugošo iedzīvotāju pirktspēju un optimismu. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro (CSP dati), un salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu tas ir 7,5% palielinājums, līdz ar to ekonomisti diezgan droši prognozē, ka šogad vidējā bruto alga pārsniegs tūkstoš eiro slieksni.

Izklaidē sevi

Kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecības nozarē lielāko daļu apgrozījuma veido sporta preču un spēļu mazumtirdzniecības uzņēmumi. Šajā sektorā 2016./2017.gadā ne tikai tika atvērti jauni veikali, bet ienāca arī jauns spēlētājs – britu sporta preču milzis «SportsDirect», kas šobrīd ir izvietojies divos Rīgas tirdzniecības centros – katrs savā pilsētas pusē – «Domina Shopping» un «Olimpia».

Tāpat  Andrejeva  uzskata, ka nozares attīstību pozitīvi ietekmē iedzīvotāju paradumu maiņa par labu aktīvajam dzīvesveidam.

Arī daži mīnusi

Lai arī kopumā mazumtirdzniecības apjomi pagājušā gadā palielinājušies, dažos sektoros piedzīvoti kritumi. Tā farmācijas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 2,7%, sarukuši arī tirdzniecības apjomi stendos un tirgos – par 8%. Farmācijas preču mazumtirdzniecība uzrāda nelielu kritumu gan decembrī, gan arī gada griezumā, 

Andrejeva skaidro, ka decembra kritums visdrīzāk saistīts gan ar vēlāku gripas sezonas iestāšanos šoziem, gan arī ar zemākām zāļu cenām. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu 2017. gada decembrī bija 8,12 eiro ar PVN, kas ir mazāk nekā 2016. gada decembrī, kad tā bija 8,36 eiro ar PVN.

Neatbilst realitātei

Var izbrīnīt, ka mazumtirdzniecības internetā izaugsme ir bijusi ļoti pieticīga – tikai 1,9%, turklāt, salīdzinot 2017. gada decembri pret 2016. gada decembri, bijis pat samazinājums. Te jāņem vērā, ka statistikas dati aptver tikai tos uzņēmumus, kas kā darbības pamatnozari ir norādījuši mazumtirdzniecību internetā, līdz ar to šajos datos nevar redzēt pirkumus internetā, ko iedzīvotāji veic tradicionālo tirgotāju interneta veikalos vai interneta veikalos ārpus Latvijas.

Tā, piemēram, kurjerpasta «DPD» sadarbībā ar «Kantar TNS» veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem, liecina, ka 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Latvijas iedzīvotāji pirkumus galvenokārt veic Ķīnā, bet iecienīti ir arī Apvienotās Karalistes un Vācijas interneta veikali. Tā kā statistika tieši nevar atbildēt uz jautājumu par mazumtirdzniecības internetā apjomiem, aptuvenus secinājumus palīdz izdarīt nozari apkalpojošie uzņēmumi – gan kurjerpasti, gan bankas u.tml. «DHL Express» ir izpētījis, ka ik gadu globālā pārrobežu e-komercija pieaug par apmēram 25%, arī «Latvijas Pasts», «DHL Latvia», «DPD Latvija» pārstāvji ienākošo paciņu apjomu Latvijā pieaugumu lēš divciparu skaitļos, vienlaikus esot pārliecinātiem, ka 2018. gads būs pulka labāks par iepriekšējo, kas savukārt bija labāks par 2016. gadu.

Arī «Swedbank» klientu privātpersonu pirkumi populārākajos interneta veikalos ārpus Latvijas jau vairākus gadus aug ar divciparu skaitļiem, tāpat arī tradicionālie vietējie mazumtirgotāji nesnauž un attīsta tirdzniecību internetā un mobilajos veikalos, kas acīmredzot veiksmīgi konkurē ar tikai internetā tirgojošo uzņēmumu sniegumu. Arī divi lielākie Latvijas interneta veikali «1a.lv» un «220.lv», kuru apgrozījums 2016. gadā sasniedza attiecīgi 31,5 un 30,4 miljonus eiro («crediweb.lv dati»), ir būtiski audzējuši apjomus. Salīdzinājumam – «1a.lv» apgrozījums 2012. gadā bija 9,2 miljoni eiro, «220.lv» – 7,5 miljoni eiro.

Turpināsim iepirkties

2018. gadā ir sagaidāms līdzīgs kā pērn mazumtirdzniecības pieauguma temps 3-4% robežās (salīdzināmajās cenās), ko virzīs augošā pirktspēja. Sadalījumā pa sektoriem «Swedbank» straujāku pieaugumu prognozē būvmateriālu mazumtirdzniecībā, kā arī mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā, to veicinās jaunu spēlētāju ienākšana – zviedru mēbeļu tirdzniecības gigants «Ikea».

Stabilu pieaugumu uzrādīs pārtikas mazumtirdzniecība, kur visstraujāk augs specializētā pārtikas mazumtirdzniecība. «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers teic, ka pērn atsevišķos mēnešos dažos specializētās pārtikas veikalos apgrozījuma pieaugums sasniedza pat 75%. Te runa ir par Lietuvas un Igaunijas pierobežu un valsts fiskālo politiku attiecībā uz akcīzes likmēm alkoholam, skaidrs, ka «alkohola burbulis» nebūs ilgtermiņa parādība. 

Vilcmeiers vērtē, ka šogad kopumā pārtikas mazumtirdzniecības apjoma pieaugums varētu būt apmēram 5-8%. Savukārt lielāka e-komercijas ietekme paredzama uz apģērbu un apavu mazumtirdzniecību, šeit sagaidāmi arī pirkumi ārpus valsts, tāpēc pieaugums varētu būt mērenāks.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti