Kā degvielas cenu kāpums atklāja iesakņojušās ekonomiskās un politiskās problēmas Irānā

Šī gada 15. novembrī Irānu pāršalca plaši protesti visā valsts teritorijā, ko izraisīja valdības pēkšņais lēmums palielināt degvielas cenas. Tas bija pēdējais piliens vietējo iedzīvotāju pacietības kausā, kuri līdz šim bija apspieduši savu neapmierinātību pret slikto valsts ekonomisko līdzekļu pārvaldību un politiskās elites korupciju. Lai arī jau 2017. gadā Irānā norisinājās protesti pret ekonomisko stagnāciju, šī gada situācija sasniedza jaunus neapmierinātības apjomus, kas rezultējās ar varas iestāžu lēmumu slēgt sabiedrības piekļuvi internetam, kā arī deva drošības spēkiem norādījumus apspiest protestētājus.

ĪSUMĀ:

  • Kopš 2006. gada Irāna ir tikusi pakļauta vairāk nekā 10 gadus ilgam sankciju periodam, kas ir negatīvi ietekmējis valsts ekonomiku;
  • 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras — Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV - panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu;
  • 2018. gada pavasarī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona pilnībā atjaunos pret Irānu vērstās sankcijas;
  • Ekonomiskās lejupslīdes un budžeta deficīta dēļ šī gada 15. novembrī Irānas valdība palielināja degvielas cenu par 50%;
  • Reaģējot uz pēkšņo degvielas cenas kāpumu, Irānas valsti pāršalca plašs protestu vilnis, kas atklāja daudz dziļāku neapmierinātību sabiedrībā nekā tikai par degvielas cenu;
  • Atbildot uz protestiem, valdība atslēdza piekļuvi internetam un deva drošības spēkiem pavēli apspiest visus protestētājus;
  • Eiropas Savienība, Francija, Vācija un ASV publiski nosodīja Irānas valdības ofensīvo rīcību pret protestētājiem un iestājās par tautas tiesībām izteikt savu neapmierinātību pret situāciju valstī.

Faktori, kas piepildīja pilnu iedzīvotāju pacietības kausu

Par "Status Quo"

Kitija Banele ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autore.

Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.

Irāna ir viena no pasaulē lielākajām naftas ražotājām, kuras ekonomika balstās uz konkrēto dabas resursu, veidojot 72% no visām valsts eksporta precēm. Līdz ar kodolprogrammas izstrādāšanu un realizēšanu, ko 50. gados nolēma izstrādāt Teherāna ar ASV palīdzību, lai ražotu valsts elektroenerģiju, Irāna ir nokļuvusi politiski un ekonomiski saspringtā situācijā.

Pasaules lielvarām kļūstot aizdomīgām, ka Irānas kodolprogrammas mērķi nav miermīlīgi un ka programmas patiesais mērķis ir Irānas nodrošināšana ar kodolieročiem, ir būtiski ierobežota valsts izaugsme un tās spēja piedalīties starptautiskās politikas veidošanā. Tas noticis saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Līguma primārais uzdevums — nepieļaut kodolieroču izplatīšanu valstīs, kuru arsenālā to nav. Turklāt ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna apņemas strādāt pie kodolatbruņošanās.

Kopš 2006. gada ANO Drošības padome ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kurās Irānai tiek pieprasīts izbeigt urāna bagātināšanu kodolieroču izplatīšanas nolūkos.

Šīs rezolūcijas pakāpeniski tika papildinātas ar ierobežojošiem pasākumiem, lai pārliecinātu Irānu ievērot prasības.

Sekojot vairāk nekā 10 gadus ilgam starptautiskam sankciju periodam, kura sekas skāra katru Irānas iedzīvotāju un vispārējo situāciju valstī, 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras — Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV - panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.

Kad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra bija pārliecinājusies, ka Irāna īsteno ar kodolmateriāliem saistītos pasākumus, 2016. gada 16. janvārī lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) un ANO sankciju tika atceltas. Sankciju atcelšana ļāva valstij atgūties no iepriekšējo gadu ekonomiskās stagnācijas, kas radās naftas tirdzniecības embargo dēļ, kas ir valsts galvenā eksportprece.

Taču Irānas ekonomikas “atveseļošanās” procesam nebija lemts ilgt vairāk par diviem gadiem.

Pagājušā gada maijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona pilnībā atjaunos pret Irānu vērstās sankcijas, kas sākotnēji tika atceltas pēc 2015. gada kodolvienošanās. 2018. gada 8. maijā savā uzrunā prezidents Donalds Tramps uzstāja, ka “Irānas līgums ir defektīvs līgums savā sirdī un ka konkrētais līgums bija briesmīga vienpusēja vienošanās, balstīta uz meliem, kam nekad nevajadzēja tikt noslēgtam”.

Prezidents uzskatīja, ka līguma ietvaros Irāna turpināja bagātināt urānu pārāk lielos apjomos un ka Irāna ir potenciāls drauds starptautiskajam mieram un drošībai – gan attīstot kodolieročus, gan arī finansējot un atbalstot starptautisko terorismu. Atjaunotās sankcijas iekļāva ierobežojumus uz vairāk nekā 700 personām un uzņēmumiem, iekļaujot Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektorus.

Lai izdarītu lielāku spiedienu un piespiestu Teherānu pārtraukt tās kodolprogrammas tālāku attīstīšanu, ASV ir solījusi sankcijas arī pret tām valstīm, kas turpinās importēt Irānas naftu.

Atjaunotais sankciju vilnis ir būtiski ietekmējis Irānas ekonomiskos procesus, it īpaši naftas sektorā: 2018. gada pavasarī, pirms ASV izstājās no 2015. gada kodolvienošanās, Irānas naftas eksports dienā bija 2,5 miljoni barelu naftas, bet pašlaik tie ir vien 250 000 barelu dienā, kas ir desmit reizes mazāk.

Starptautiskais Valūtas fonds ir prognozējis, ka Irānas ekonomika šogad saruks par 9,3% un inflācija pieaugs līdz 36%, kā arī Irānas riāla vērtība pagājušajā gadā sasniedza rekordzemu atzīmi.

Lai izlīdzinātu robu valsts budžetā un, kā atzina valdība, palīdzētu valsts nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, šī gada 15. novembrī Irānas valdība paaugstināja naftas cenu par 50% un normēja pārdodamās degvielas daudzumu, degvielu virs normētā daudzuma varēs iegādāties par 200% dārgāk nekā iepriekš.

Pēc cenu paaugstinājuma valsts iedzīvotāji pirmos 60 litrus degvielas varēs iegādāties par 0,13 dolāriem litrā un katrs nākamais degvielas litrs maksās jau 0,72 dolārus.

Protesti Irānā – plašākie pēdējo gadu laikā

2019. gada protesti Irānā sākās 15. novembra vakarā, sekojot pēkšņajam naftas cenu kāpumam. Pāris stundu laikā protestu vilnis pāršalca 21 pilsētu, kurās cilvēki izgāja ielās, paužot savu neapmierinātību ar straujo naftas cenu kāpumu un situāciju valstī. Lai arī degvielas cenu palielināšana kalpoja kā katalizators demonstrantu saliedēšanā un straujā mobilizēšanā, protestu saukļi drīz vien atklāja dziļāku problēmu un sabiedrības neapmierinātību, ne tikai par degvielas cenām. Video, kurus interneta vietnēs augšupielādēja Irānas iedzīvotāji, nav atrodams neviens protestētājs, kurš demonstrāciju ietvaros pieprasīja zemākas degvielas cenas.

Video redzamie protestētāji atkārtoti ir sacījuši, ka viņi vairs nevēlas korumpēto politisko eliti un Islāma Republiku.

Irānas tauta jau 2017. gadā devās ielās, protestējot pret korumpēto politisko eliti un tās neveiksmīgo ekonomisko līdzekļu pārvaldi. Redzot, ka divu gadu laikā situācija ir pasliktinājusies, šī gada novembrī cilvēki pieprasīja sociālo un ekonomisko stabilitāti, korumpēto amatpersonu saukšanu pie atbildības, augstākā līdera Ajatollu Ali Hamenei atkāpšanos no varas un Irānas Islāma Republikas režīma maiņu.

Atbildot uz nemiernieku demonstrācijām, valsts amatpersonas reaģēja ātri un bez žēlastības.

Kā pirmā atbildes reakcija sekoja valdības sniegtā pavēle drošības spēkiem apspiest visus protestētājus, kas nepakļāvās un nepārtrauca demonstrācijas. Drošības spēki neatturējās no ieroču izmantošanas, kas ir rezultējies ar vismaz 143 bojāgājušiem cilvēkiem un vairāk nekā 1000 ieslodzīto (saskaņā ar starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ”Amnesty International” datiem).

Šāda valdības reakcija tikai vairāk sadusmoja protestētājus. Iedzīvotāji savu neapmierinātību sāka “izgāzt”, demolējot un aizdedzinot veikalus, bankas, degvielas uzpildes stacijas (DUS), policijas iecirkņus un ar valsts institūcijām saistītas ēkas.

Cilvēki sāka arī boikotēt DUS un apturēt automašīnas ielas vidū, lai izteiktu savu neapmierinātību pret straujo degvielas cenu kāpumu.

Irānas politiskā elite pamanīja straujo sabiedrības mobilizāciju, kādu tā nebija pieredzējusi iepriekšējo protestu laikā, un sāka baidīties no valsts mēroga tautas nemieriem, kas potenciāli varētu pārvērsties valsts apvērsumā.

Lai novērstu šādu potenciālu risku pret pastāvošo režīmu, 16. novembrī valsts varas iestādes slēdza piekļuvi sociālajiem tīkliem un internetam.

Šāda rīcība bija stratēģisks solis informācijas plūsmas apturēšanai gan Irānas teritorijas ietvaros, gan arī tādēļ, lai šie protesti nenonāktu starptautiskās kopienas uzmanības centrā.

Saskaņā ar  interneta novērošanas centra “NetBlocks” tīkla datiem Irānas valdība sāka atslēgt interneta piekļuvi jau 15. novembra vakarā un 17. novembrī interneta savienojums valstī bija vien 5% salīdzinājumā ar situāciju pirms protestiem, kad “NetBlocks” novērošanas dati uzrādīja 100% interneta savienojumu un pieejamību Irānā.

Informācijas vakuums valstī turpinājās piecas dienas, un tas liedza ne tikai Irānas iedzīvotājiem gūt informāciju par situāciju valstī, bet arī būtiski ierobežoja cilvēktiesību situācijas novērošanu valstī un vispārējās situācijas novērtējumu.

Vai protesti ietekmēs valsts ārpolitikas kursu un Irānas attiecības ar ES?

Lai arī Irānas valdība centās panākt informācijas telpas vakuumu un pasargāt elites reputāciju starptautiskā līmenī, slēdzot sabiedrības piekļuvi internetam un sociālajiem tīkliem, interneta vietnēs ir nonākuši daudzi video, kas atspoguļo intensīvos protestus Irānā un valdības nežēlīgo reakciju uz tiem.

Novērojot valdības iniciēto protestētāju apspiešanu, Vācijas un Francijas amatpersonas ir publiski aicinājušas Irānas valdību cienīt tiesiskumu valstī un cilvēku tiesības protestēt, kā arī 21. novembrī Eiropas Savienība publicēja ziņojumu, kurā Irānas valdība tika aicināta “izturēties pret protestētājiem ar maksimālu atturību”.

Savu viedokli publiski ir paudis arī ASV prezidents Donalds Tramps, kura ofensīvā politika netiešā veidā bija viens no faktoriem, kas izraisīja protestus Irānā. Ņemot vērā Donalda Trampa kritisko nostāju pret Irānas valdību un tās kodolprogrammu, prezidents ir paudis atbalstu Irānas tautai tās kustībā pret pastāvošo režīmu.

Arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ir paziņojis, ka Amerikas Savienotās Valstis ir līdzās Irānas cilvēkiem.

Papildus atjaunotajām sankcijām pret Irānu, sekojot interneta atslēgšanai visā valstī, Vašingtona ieviesa sankcijas pret Irānas komunikācijas ministru Mohmedu Jahromi (Mohammad-Javad Azari Jahromi).                       

Trampa administrācija plašos protestus Irānā redz kā panākumu ASV “maksimālā spiediena” politikā pret Islāma Republiku, liekot tās tautai vērsties pret politisko sistēmu.

Lai arī pašlaik nav skaidrs, kāds būs protestu rezultāts un vai demonstrācijas pāraugs apvērsumā, gadījumā, ja tiešām protestētāji panāktu savu mērķi un valstī norisinātos režīma maiņa, Irānas politika un loma starptautiskajā arēnā būtiski mainītos. Amerikas Savienotās Valstis, visticamāk, atceltu bargo sankciju režīmu, kas bija vērsts pret Islāma Republiku, un censtos veidot stratēģisku sadarbību ar Irānu, kas būtu nozīmīgs solis gan Irānas ekonomikai, gan arī ASV spējai ietekmēt Irānas kodolporgrammu un tās politiskos procesus.

Savukārt maz ticams, ka Irānas un Eiropas Savienības attiecības būtiski mainītos režīma maiņas rezultātā.

Eiropas valstis neizstājās no 2015. gada kodolvienošanās, un prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no kodolvienošanās ir pastiprinājis Eiropas Savienības un Irānas attiecības. Jau 2015. gadā, atbildot uz ASV vienpusējo lēmumu izstāties no vienošanās, Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste izveidoja instrumentu tirdzniecības apmaiņai (INSTEX), kas veicināja divpusējo tirdzniecību starp Irānu un Eiropas valstīm, apejot ASV sankcijas, kas tika panākts, izvairoties no tiešiem darījumiem ar ASV dolāriem. Šī gada 29. novembrī sešas Eiropas valstis – Beļģija, Dānija, Somija, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija – paziņoja, ka tās pievienosies INSTEX. Šis lēmums tika pieņemts, lai pasargātu 2015. gada kodolvienošanos, un Irānas protesti šo valstu lēmumu neietekmēja negatīvi.

Tādējādi varētu prognozēt - lai arī kāds ir protestu rezultāts, Eiropas Savienības valstis, tajā skaitā Latvija, ir ieinteresētas kodolprogrammas saglabāšanā un stabilākas Irānas veidošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti